Ar Latvijas garšām kā svētkos, tā ikdienā

Izvēle par labu vietējam ir nozīmīga

Patriotu mēnesī Zemkopības ministrija (ZM) ar akciju “Pašu produkts – pašu spēks” aicina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties pašu mājās izaudzētos un ražotos lauksaimniecības produktus. Vietējā pārtika stiprina Latvijas lauku un reģionu attīstību, tai ir sava loma arī ekoloģiskas vides un kulinārā mantojuma vērtību saglabāšanā un turpināšanā, kā arī nav noslēpums, ka kvalitatīvi un svaigi produkti ietekmē cilvēka kopējo veselību.

Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks nosauc vairākus iemeslus, kālab varam būt lepni par saviem produktiem: “Latvija ģeogrāfiski ir ļoti pateicīga vieta tieši piena un arī gaļas lopkopības attīstīšanai, jo klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi liellopiem. Piens pie mums joprojām tiek iegūts tradicionāli – tā, kā tas notika arī iepriekš. Protams, laika gaitā ir savas izmaiņas, bet joprojām redzam govju ganāmpulkus laukos, un ganībās. Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka šo optimālos apstākļos iegūto pienu tepat uz vietas pārstrādājam visdažādākajos piena produktos un tie nonāk gan Latvijas tirdzniecības tīklos, gan tiek eksportēti uz citām valstīm. Mūsu ražotie produkti atbilst Eiropas Savienības augstajām kvalitātes prasībām.”

Piena tradīcija ir sena un stabila Jaunpilī. AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Jānis Bērtulsons sarunā ar Jauns.lv atzīst, ka viņam šķiet – šobrīd vairs nav cilvēku, kuri nelepotos ar savu pārtikas ražotāju. Latvijas iedzīvotāji to parādot arī ar maciņu, raugi, savu iespēju robežās priekšroku dodot vietējai produkcijai.  “Runājot par uzņēmumu, esam gandarīti, ka mūsu darbinieki pret to izturas kā pret savējo un lepojas ar to, ko ir saražojuši. Savukārt mēs lepojamies ar viņiem. Protams, arī mēs saskaramies ar Latvijas skarbo realitāti – darbaspēka trūkumu, bet priecājamies par katru jauno darbinieku, kurš pie mums atnācis uz palikšanu,” saka J. Bērtulsons. 

“Jaunpils pienotava” ir lielākais biezpiena produktu ražotājs Latvijā, bet tas nav vienīgais produkts, ar ko uzņēmums lepojas. “Esam arī viens no tradicionālā “Jāņu siera” (iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo produktu vidū – aut.) ražotājiem. Tas ir milzīgs darbs – izgatavot šo sieru. Tas ir roku darbs. Tāpat uzskatām, ka mūsu ražotais skābais krējums – latviešu iemīļots produkts visu cauru gadu – tā garšas īpašību dēļ ir viens no labākajiem Latvijā,” stāsta J. Bērtulsons. Viņš arī atklāj, ka nākamajā gadā uzņēmums ievērojami lielākā apjomā sāks ražot sieru, jo ir veikti ieguldījumi jaunā iekārtā – siera presē. Savā ziņā tā ir atgriešanās pie saknēm, jo līdz pat 2014. gadam “Jaunpils pienotava” bija liels siera ražotājs.

Savus cilvēkus kā pirmo lepnuma avotu uzteic un cildina arī ceptuves “Lāči”  saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis. “Bez viņiem mums nebūtu rezultāta, jo mehanizēta rupjmaizes cepšana pilnībā nav iespējama. Jā, esam mehanizējuši mīklas mīcīšanu, bet katru kukulīti ir jāveido ar rokām, kā arī rūpīgi jāuzmana viss gatavošanas un cepšanas process. Visu laiku cilvēkam ir jābūt maizītei – gluži kā mazam bērnam – blakus, kamēr tā ir gatava,” tā Normunds. Maizmniekmeistars uzsver, ka uzņēmuma pamats un lepnums ir rupjmaize, bet netrūkst arī citu maizes veidu, tāpat ir arī kūkas, cepumi un šokolādes konfektes. Iecienīta ne tikai svētku galdam, bet arī kā dāvana esot īpašā produktu sērija ar nosaukumu “Latvija” – īpaši noformēta produktu izlase. 

Kādēļ zūd iekšējā tirgus daļa?

LPCS vadītājs zina stāstīt, ka dzeramā piena tirgus ietilpība Latvijas tirgū dienā ir vidēji 200 tonnas. Puse no šī daudzuma ir vietējie ražojumi, bet otru pusi mazumtirgotāji iepērk no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Un tas savukārt ir fakts ar ko lepoties nevaram. Jo zinām, ka itin labi varētu šo nišu aizpildīt paši – tikai ar vietējiem ražojumiem. “Uzdodot tiešu jautājumu: “Kādēļ jūs tā darāt?” tiešu atbildi vēl neesmu saņēmis. Piena produktus, ko mazumtirgotāji iepērk no citām valstīm, varam pilnā apjomā un kvalitātē saražot tepat uz vietas kaut rīt. Labums būtu visiem – sākot ar valsti, turpinot ar piena pārstrādes uzņēmumiem un beidzot ar mūsu zemniekiem. Parēķinājām, ka, ja, piemēram, viss dzeramais piens, ko patērē Latvijas iedzīvotāji, būtu tikai un vienīgi vietējā ražojuma, gadā tas valsts budžetā papildus dotu gandrīz miljonu eiro. Un tā ir tikai šī viena pozīcija,” aktuālo vietējā tirgus problēmu ieskicē J. Šolks. Tas pats attiecas arī uz citiem produktiem, piemēram, jogurtu, sviestu utt. 

J. Šolks vēl piebilst, ka vērā ņemama ir ne tikai mūsu Baltijas kaimiņu, bet arī Skandināvijas valstu nostāja, kur vienkāršo vietējās izcelsmes piena produktu īpatsvars veikalu plauktos ir 90 procentu un vairāk.

Pēc LPCS aprēķiniem katru dienu vismaz 450 tonnas piena dažādu ikdienas piena produktu veidā tiek importēti Latvijā. Turklāt bieži vien ikdienas importētajiem produktiem tiek piemērots zemāks uzcenojums nekā tiem, kas ražoti Latvijā. Kā norāda J. Šolks, to auditā secināja arī Konkurences padome. “Tas ir mazumtirgotāju pāridarījums Latvijas ražotājiem,” tiešs ir J. Šolks. 

Jānis Bērtulsons to dēvē par “apburto loku”: “Ja visi lielveikali pateiktu, ka, piemēram, 80 procentu no piedāvātās produkcijas veido tikai vietējie produkti, tā būtu iespēja vietējiem ražotājiem saražot vairāk. Atstājot pienu tepat Latvijā, labākā situācijā būtu gan vietējie zemnieki, gan mēs spētu nodrošināt konkurētspējīgākas cenas veikaliem. Būtu jau skaisti, ja lielveikali man skaidri pateiktu, cik liels produktu apjoms mēnesī nepieciešams un kurā dienā jāpiegādā. Uzņēmums visu šo daudzumu dažās dienās saražo un nogādā veikala noliktavā. Bet realitātē atbildība par noliktavām gulstas uz mums, kamēr importētā prece tiek iepirkta lielākā apjomā, tā iegūstot labāku cenu un atrodas veikala noliktavā. Tagad valdība mēģina nedaudz šo lietu sakārtošanu pabikstīt un mazliet kaut kas ir sanācis. Tā ka ir arī kaut kas pozitīvs.” 

Cenšas padarīt ražošanas procesu lētāku

Kā norāda ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, nav noliedzams, ka produktu cena ir būtisks faktors, kas ietekmē patērētāju izvēli tajā, ko likt pārtikas grozā. “Ministrija kā ar Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumentiem, tā arī birokrātijas mazināšanu cenšas zemniekiem un pārtikas pārstrādātājiem padarīt ražošanas procesu lētāku,” saka Ģ. Krūmiņš. Viens no veidiem, kas likumdošanā jau nostiprināts, ir pastāvīga PVN samazinātā likme 12% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ļauj padarīt šos produktus galapatērētājiem pieejamākus. Tāpat lauksaimniecības nozarei saglabāts arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, kas paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļaus saņemtās valsts subsīdijas vai ES maksājumus.

Vēl jāmin arī ES atbalsts. Pagājušā gadā Latvijas lauksaimniecības attīstībai no ES fondiem izmaksāti 528,5 miljoni eiro. Valsts papildu atbalsts un budžeta bāzes finansējums lauksaimniecībai 2025. gadā ir 66,9 miljoni eiro. 

Eksports – reālā biznesa nodrošinājums

Lai gan pēdējos gados straujš piena produktu eksporta kāpums ir piebremzējies, tas joprojām ir ar plusa zīmi un stabils. Ja pirms astoņiem gadiem mūsu piena produktu eksporta vērtība pasaules tirgos bija ap 168 miljoniem gadā, tad 2024. gadā – 286 miljoni. Apjoma ziņā tonnās pārdošanas rādītāji auguši gandrīz par 40 procentiem. “Ņemot vērā, ka ar vietējo tirgu nav viegli, eksports ir reālā biznesa nodrošinājums, sevišķi lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem,” rezumē J. Šolks.

AS “Jaunpils pienotava” gadījumā 50 procentu no visa saražotā aizceļo uz citām valstīm. Lielāko eksporta apjomu veido biezpiens. “Šobrīd visā pasaulē ir pieaudzis biezpiena patēriņš, arī piena proteīna popularitāte. Tas lielā mērā ir saistīts ar jaunākajām vēsmām uztura tendencēs un modernajās diētās. Tagad vairs neskaita kalorijas, visi skaita proteīnus,” saka J. Bērtulsons. Savukārt pašu mājās vērojama tendence, ka cilvēki vairāk sākuši ēst rūgušpienu.

N. Skauģis teic, ka “Lāču” saražotais primāri nokļūst vietējā tirgū, eksportā ir salīdzinoši mazāka daļa. Patlaban “Lāču” produkcija pieejama deviņās valstīs, tostarp, arī otrpus okeānam – ASV. 

Rīkosimies patriotiski un saprātīgi

LPCS vadītājs aicina pircējus biežāk iegādāties vietējos produktus un prast tos atpazīt, jo, piemēram, “Annele” – jauks latviešu meitenes vārds – kaut patiesībā produkts ražots Lietuvā. Kā paskaidro J. Šolks, svarīgi pievērst uzmanību produkta marķējumam. Visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem Latvijā marķējumā – tā ir prasība ar uzdruku – ir elipse jeb ovāls, kuram virspusē ir LV burti. Tas ir pats galvenais, kas liecinās par vietējo ražojumu, norāda J. Šolks. Šis ovāls nav liels, bet, ja labi ieskatās, ir pamanāms. Vēl viens orientieris uz produkta iepakojuma ir Latvijas karoga attēls un norāde "Izcelsmes valsts – Latvija". 

"Būsim saimnieki ne tikai savā zemē, bet arī savās domās un darbos," pārdomās dalās J. Šolks. "Tas būtu attiecināms ne tikai uz ražotājiem un lauksaimniekiem, bet arī plašāk – uz mums visiem. Pavērsīsimies ar seju pret valsti, vidi un cilvēkiem ar kuriem mēs un, tai skaitā arī mazumtirgotāji, ikdienā kopā strādājam. Atbalstīsim viņus patriotiski un saprātīgi, tā vairojot Latvijas valsts spēku."

Savukārt Normunda Skauģa vēlējums svētkos skan šādi: "Būsim sveiki, veseli un celsim godā Latvijas preces! Leposimies ar mūsu produktiem un cilvēkiem, ar visu labo, kas top mūsu zemē. Tad arī garā būsim vareni un raženi."