Ko arhīvi tev stāsta: ārlietu ministre Baiba Braže un “komjaunatnes” Centrālkomiteja. DOKUMENTU FOTO

Pēc Latvijas Augstākās Padomes deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā pieņemšanas Baiba Braže (tolaik – Baiba Laizāne) sāka aktīvi darboties Latvijas Jaunatnes progresa savienībā (LJPS), kas bija okupācijas laika komjaunatnes (Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība; LĻKJS) saistību pārņēmēja un uzņēmās atbildību par visām darbībām, ko komjaunieši bija paveikuši okupācijas laikā.

9. septembrī Baiba Braže pēc Saeimas opozīcijas (“Apvienotais saraksts”) “uzbrauciena” parlamenta Pieprasījumu komisijai iesniedza paskaidrojuma rakstu, kurā uzsvēra: “Mēģinājums man piedēvēt darbu komjaunatnē neizdosies”. Viņa raksta, ka LJPS iestājās jau tad, kad “LĻKJS Latvijā bija likvidēta”. Tomēr īsti konsekventi tas nav, jo drīz vien pēc LĻKJS formālās likvidēšanās organizācijas vadītājs Jānis Urbanovičs paziņoja, ka LJPS ir visu (!) LĻKJS saistību pārņēmēja.

Tāpat pašreizējā ārlietu ministre paziņoja, ka viņa nav bijusi “LJPS vadošos vai vēlētos amatos (arī jebkādā Centrālajā komitejā).” Tomēr atkal te ir nesakritība, jo arhīva dokumenti liecina, ka viņa darbā LJPS pieņemta kā savienības Centrālkomitejas sektora vadītāja Jaunatnes sociāli ekonomisko problēmu nodaļā, nevis kā “vienkārša juriste”, kā to tagad apgalvo Baiba Braže.

Viņas darbības laikā LJPS centrālajā aparātā no 1990. gada augusta līdz 1993. gada augustam kādreizējā LĻKJS pirmā sekretāra Jāņa Urbanoviča (partijas “Saskaņa” vadītājs un deviņu Saeimas sasaukumu deputāts) arī Latvijas politiskajā retorikā pirmo reizi parādījās vārds “saskaņa”, kas veicināja Jāņa Urbanoviča iesēšanos Saeimas deputāta krēslā. Baiba Laizāne (Braže) pirms 35 gadiem bija kreisās politikas atbalstītāja, gluži pretēji nekā pašreiz viņas partija “Vienotība”. 1990. un 1991. gadā LJPS uzturēja, ja ne draudzīgas, tad koleģiālas attiecības ar Alfrēda Rubika vadīto Latvijas PSR kompartiju. Valsts arhīvā glabājas lietas nr. 1937. sējumi, kas atklāj pārsteidzošus faktus par Baibas Laizānes (Bražes) darbību LJPS līdz viņas pāriešanai Latvijas Ārlietu ministrijas dienestā. Jauns.lv ielūkojas šajos sējumos. 1. stāstā atklājam, kādam tad īsti politiskajam spēkam Baiba Braže pieslējās pirms 35 gadiem.

Dokumenti liecina, ka 1990. gada 13. augustā Baiba Laizāne 24 gadu vecumā kļuva par LJPS Centrālās komitejas (CK) Jaunatnes sociāli ekonomisko problēmu nodaļas sektora vadītāju, bet 1991. gada 8. novembrī viņu jau iecēla par LJPS koordinatori starptautiskās sadarbības jautājumos. Līdz tam, vēl esot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentei, viņai bija tikai gadu ilgs stāžs kā sanitārei Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Ceturtās pārvaldes poliklīnikā (specpoliklīnika augstākajai padomju elitei).

Atmodas laikā, kad visi nacionāli un demokrātiski noskaņotie Latvijas iedzīvotāji pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas vairāk vai mazāk centās izstāties, norobežoties vai vismaz aktīvi nelīdzdarboties okupācijas laika izveidotajās politiskajās organizācijās, Baiba Laizāne gluži pretēji pievienojās Latvijā trešās visnepopulārākās organizācijas štatam. Tolaik LJPS CK sekretārs Aivars Markots LJPS plēnumā bija spiests atzīt, ka 1990. gada septembrī LJPS bija ar trešo viszemāko reitingu jeb atbalstu sabiedrībā. Vēl zemāk bija kritusi tikai LPSR kompartija un Interfronte. Sabiedrībā LJPS nepārprotami asociējās ar komjaunatni, jo pēc 1990. gada 8. jūnija, kad LĻKJS pārkristījās par LJPS Jānis Urbanovičs skaidri un gaiši paziņoja:

“Mūsu organizācija saglabā atbildību par visām LĻKJS periodā pieņemtajām politiskajām, ekonomiskajām, materiālām un cita veida saistībām un tiesībām”. Tas nozīme, ka LJPS uzņēmās atbildību par visiem tās okupācijas laikā veiktajiem nodarījumiem un teikto. Daļa īpaši radikāli noskaņotu LĻKJS biedru gan izstājās no LJPS un izveidoja “neatkarīgu komjaunatni”. LJPS no savas “komunistiskās pagātnes” pilnīgi atbrīvojās tikai pēc pilnīgas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, mainot savu statusu.

Tāpat jāuzsver, ka 1990. gadā LJPS ja ne uzturēja draudzīgas attiecības ar Alfrēda Rubika vadīto LPSR kompartiju, tad vismaz koleģiālas. Tā 16. jūnijā Jānis Urbanovičs aicināja: “Ņemot vērā lēmumus, ko pieņēma LĻKJS XXIV kongress, aicinām Latvijas KP CK atbalstīt mūsu centienus konstruktīva risinājuma panākšanā”, bet tā paša gada oktobrī LJPS lūdz iespēju no kompartijas nopirkt tās rīcībā esošās automašīnas, lai nodrošinātu savu darbību.

* * *

Jauns.lv turpinās ieskatu Latvijas Valsts arhīva materiālos par LJPS un Baibas Laizānes (Bražes) darbību šajā organizācijā, skaidrojot, kādu tad īsti politiku tā īstenoja. Tāpat Jauns.lv turpmāk ielūkosies arī citu redzamu Latvijas politiķu neskaidrajās jeb noklusētajās pagātnes lappusēs.