ZZS politiķis norāda uz iestāžu funkciju pārklāšanos un nepieciešamību optimizēt izdevumus
Nepieciešamos ietaupījumus publiskajā pārvaldē var rast arī ārpus iestāžu apvienošanas, taču iestāžu apvienošanai tāpat ir jānotiek, un patlaban tiek vērtētas, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras dublējošās funkcijas, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Politiķis atzina, ka ne līdz galam piekrīt premjerei Evikai Siliņai (JV), ka bez iestāžu apvienošanas un resursu centralizēšanas vajadzīgo ietaupījumu publiskajā pārvaldē atrast nevar. "Domāju, ka var atrast nepieciešamos ietaupījumus arī ārpus tā, kas skar iestāžu apvienošanu, taču iestāžu apvienošanai tāpat ir jānotiek," pauda Rokpelnis, norādot, ka uz to ir sistemātiski jāiet.
Viņš atklāja, ka ZZS šobrīd tiek skatītas vairākas iniciatīvas. Piemēram, viena no tām attiecas uz pieaugušo tālākizglītību - Valsts izglītības attīstības aģentūru un Nodarbinātības valsts aģentūru, kur pārklājas funkcijas. To vairākkārt norādījusi arī Valsts kontrole, atzīmēja Rokpelnis.
"Mēs noteikti gribētu redzēt, ka tas attīstās un virzās uz priekšu," sacīja politiķis, piebilstot, ka līdz šim bijuši sarežģījumi ministriju savstarpējā atbildības jomu pārdalē, jo viena iestāde ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā, bet otra - Labklājības ministrijas.
Līdztekus Rokpelnis atzīmēja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau ir piedāvājis vairāku valsts pārvaldes iestāžu apvienošanu, kas attiecas uz dažādām mērīšanām, standartiem, verifikācijām, kas skar Ekonomikas un Finanšu ministrijas sfēras.
Tāpat Rokpelnis norādīja, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi plānu, kurā Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests varētu tikt kādā veidā apvienoti vai restrukturzēti, jo to funkcijas ir kopīgas un pārklājas.
Ietaupītie līdzekļi, kā norādīja politiķis, jānovirza aizsardzības nodrošināšanai. " Domāju, ka par šo nav diskusiju un jautājumu kopumā visā parlamentā kā tādā," sacīja politiķis.
Līdztekus viņš atzīmēja, ka IZM iezīmējusi nepieciešamību līdzekļus novirzīt jaunā izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai. Vienlaikus Rolpelnis atgādināja, ka ZZS aktīvi iestāsies par to, ka bez aizsardzības nākamgad prioritāri risināms jautājums ir demogrāfija.
Jau vēstīts, ka bez iestāžu apvienošanas un resursu centralizēšanas vajadzīgo ietaupījumu publiskajā pārvaldē atrast nevar, tāpēc šis jautājums ir jāvērtē ļoti nopietni, piemēram, domājot par kontrolējošo iestāžu daudzumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere atgādināja, ka līdz 30.jūnijam no Finanšu ministrijas (FM) gaida vismaz apkopojumu par to, kā veicies ar izdevumu samazināšanu.
"Un tā nav atteikšanās no kāda remonta, kā tas bijis parasti. Šoreiz tie ir bāzes izdevumi, kas ir ilgtermiņa izdevumi. Tas nozīmē, ka būs jāmeklē iespējas apvienot iestādes un kopumā centralizēt administratīvos resursus, jo bez tā šādu summu publiskajā pārvaldē atrast nevar," viņa uzsvēra.
Līdz jūnija beigām FM plāno apkopot priekšlikumus un sagatavot aprēķinus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu vismaz 150 miljonu eiro apmērā ik gadu jeb par 450 miljoniem eiro trīs gados.
20.jūnijā FM informēja, ka ir noslēgusies pirmā sarunu kārta ar nozaru ministrijām, kurā veikta programmu izdevumu analīze. FM bija saņēmusi 200 priekšlikumus budžeta izdevumu mazināšanai, solot tos apkopot un veikt detalizētu analīzi.
Lai no 2026.gada nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm - aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai, tiek īstenots mērķtiecīgs un strukturēts valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas process. Tā mērķis ir panākt lielāku publisko līdzekļu efektivitāti, vienlaikus stiprinot valsts noturību ilgtermiņā, skaidro FM.
