FOTO: pie Rīgas pils apturēti rakšanas darbi - arheologi būvdarbu zonā uzgājuši kaut ko patiešām interesantu

Uzsākot arheoloģisko izpēti vēl nebija skaidrs atraduma veids, apjoms un nozīme. Lai gan izpētes darbi vēl turpinās, šobrīd noskaidrojies, ka priekšpils zonā iespējams atrasta vēsturiskā Rīgas pils zirgu staļļa grīda.

“Pie Horna bastiona, 11. novembra krastmalā, atklāts zviedru valdīšanas laika bastiona sienas posms. Tas mūrēts no skaldītiem dolomīta bluķiem, kas izkārtoti mūrim gar sānu malām, bet mūra vidusdaļa pildīta ar akmeņiem kaļķu javā. Sienas biezums 1,7 metri. Horna bastions ierīkots 17. gadsimta otrajā pusē, bet 18. gadsimtā tas savienots ar pilsētas nocietinājumiem, izveidojot vienotu aizsardzības līniju. Rīgas nocietinājumu sistēma pastāvēja līdz 1857. gadam, kad tika atļauts nojaukt aizsargsienas. Savukārt Pils laukumā arheoloģiskā izpēte tiek veikta pirmo reizi. Viduslaikos šeit atradusies priekšpils teritorija, kas bijusi apbūvēta. No pilsētas to norobežoja aizsarggrāvis un aizsargsiena. 17.gs. priekšpils daļa iekļauta plašākā nocietinājumu sistēmā, kas nojaukta 18.gs., aizberot arī aizsarggrāvi. Līdz 1780. gadam, kad ierīkoja laukumu, teritorija bija sadalīta gruntsgabalos. Šobrīd pētītajā laukuma daļā konstatētas 17.-18.gs. koka apbūves liecības ar intensīvu kultūrslāni un atradumiem, kuru vidū dominē zirglietas un militāra rakstura priekšmeti.” stāsta arheoloģiskās izpētes vadītājs Vitolds Muižnieks.

Šobrīd Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi veic arheoloģisko izpēti, lai noskaidrotu atradumu veidu, kultūrvēsturisko nozīmi un iespējamo ietekmi uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ)  īstenoto lietus ūdens novadīšanas sistēmas izveides projektu. Plānots, ka arheoloģiskā izpēte noslēgsies līdz aprīļa beigām, taču tās rezultāti būs zināmi pēc atrasto liecību dziļākas izpētes.