Ko tava ģimene darīs, ja sāksies karš? Ziemeļvalstu eksperti aicina izstrādāt gatavības plānu
foto: Mārtiņš Plūme/LETA
Iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sirēna uz ugunsdzēsības muzeja jumta.
Sabiedrība

Ko tava ģimene darīs, ja sāksies karš? Ziemeļvalstu eksperti aicina izstrādāt gatavības plānu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Ziemeļvalstu noturības organizācija (CIREN) sagatavojusi desmit principus sabiedrības noturības stiprināšanai, tostarp tā iesaka stiprināt valsts militārās spējas un izveidot ģimenes plānu kā daļu no krīzes plāna.

Ko tava ģimene darīs, ja sāksies karš? Ziemeļvalst...

Organizācija ceturtdien Baltijas Drošības konferencē prezentēja praktisku ceļvedi uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem noturības stiprināšanai pašreizējā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā. Ceļveža nosaukums ir "Noturības kompass: 10 principi".

Pirmais princips paredz militārās industrijas veidošanu. CIREN norāda, ka nacionālās aizsardzības industrijas attīstība ir kritisks valsts noturības elements. Vietējās ražošanas jaudas ļauj nodrošināt bruņotos spēkus ar nepieciešamo ekipējumu, munīciju, tehnoloģijām un pakalpojumiem. Militārā industrija veido arī sinerģiju ar nemilitārajām nozarēm, veicina inovācijas un rada darbavietas, stiprinot valsts ekonomisko drošību.

Otrais princips paredz NATO sabiedroto esamību. Šajā principā organizācija norāda, ka NATO spēku klātbūtne Latvijā ir spēcīgs atturēšanas līdzeklis un sabiedroto apņemšanās simbols aizsargāt mūsu reģionu. Sadarbība ar NATO un sabiedroto vienību izvietošana kalpo kā drošības garants un sniedz sabiedrībai pārliecību par starptautisko atbalstu potenciālā apdraudējuma gadījumā.

Trešais princips ir militāro spēju un robežu stiprināšana. CIREN uzskata, ka Latvija sistemātiski stiprina savas militārās spējas un robežu drošību, veicot tehnoloģiskos pilnveidojumus, uzlabojot infrastruktūru un veidojot integrētus aizsardzības risinājumus.

Ceturtais princips paredz, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ir svarīgi palielināt gan profesionālo karavīru, gan zemessargu un rezervistu skaitu.

Piektais princips ir psiholoģiskā noturība uzņēmumos un ģimenē. Eksperti norādījuši, ka psiholoģiskā noturība ir būtisks faktors krīzes pārvarēšanā gan organizācijās, gan ģimenēs. Spēja saglabāt mieru, pieņemt pārdomātus lēmumus un sadarboties saspringtos apstākļos ir pamats, lai mazinātu stresa un panikas ietekmi apstākļos, kad naratīvs tiek izmantots kā ierocis.

Sestais princips ir saistīts ar to, ka katram uzņēmumam un organizācijai jābūt gataviem un apmācībās pieslīpētiem kontrolsarakstiem, plāniem, procedūrām un rīcības algoritmiem.

Septītais princips ir par apmācītu komandu plus rezerves komandu, kas ir jāapmāca un jāsagatavo krīzes vadībai, nodrošinot cilvēkresursu pieejamību ilgstošās krīzēs.

Astotais princips ir par simulācijas un stresa testiem sadarbībā ar partneriem, pašvaldībām, dienestiem, varas iestādēm praktiskās mācībās, lai pārbaudītu plānus un sadarbību ar ārējiem partneriem un valsts institūcijām.

Devītais princips ir par ģimenes plānu, kas ir daļa no krīzes plāna. Eksperti uzskata, ka iedzīvotājiem jāizstrādā plāni savai ģimenei, iespējams, pārskatot gatavības periodu.

Savukārt desmitais princips ir par to, ka efektīvas krīzes vadības pamatā ir izteikta līderība, sagatavotas materiālo, finanšu un tehnisko resursu rezerves, kā arī aktīva sabiedrības iesaiste un uzticības veidošana ilgtermiņā.

CIREN valdes loceklis, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons principu prezentācijas pasākumā norādīja - jo vairāk notiek pārmaiņas un cilvēki tam nav gatavi, jo lielāks satraukums, neziņa un bailes, kas rezultējas vēlmē atstāt valsti, neveidot ģimenes un meklēt citas darbavietas.

"Tas ir tas, kas pašlaik notiek sabiedrībā. Tā problēma nāk ārā, jo neesam to izrunājuši. Neviens īsti līdz galam nav sapratis, ko nozīmē psiholoģiskā noturība," uzsvēra Garisons.

Citējot līdzību ar kara teorētiķa Karla fon Klauzevica atziņām, Garisons uzsvēra, ka pat, ja karavīrs ir labi apbruņots, ja "galvā tam ir putra" un karavīrs nezina, par ko iestājas, tad viņš nav nekāds karotājs. Līdzīga situācija ir ar pārējo sabiedrību, pauda Garisons.

Eksperts prognozēja, ka nākotnē pārmaiņas būs vēl lielākas nekā pašlaik, tāpēc ir jābūt gataviem krīzēm jau tagad.

CIREN tika dibināta 2024.gada rudenī ar mērķi uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas faktisku vai potenciālu dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu un pelēkās zonas, militāro darbību vai citu antropogēnu katastrofu gadījumā, kā arī sekmēt lielāku noturību, stiprinot draudu samazināšanas un sagatavošanās pasākumus, reaģēšanu ārkārtas situācijās un veicinot darbības nepārtrauktību un atjaunošanu.

Starp CIREN dibinātājiem ir bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un uzņēmējs ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi aviācijas, mazumtirdzniecības, veselības aprūpes un pakalpojumu uzņēmumu vadībā Jānis Vanags, kurš konsultē starptautiskās organizācijas ārkārtas situāciju pārvaldībā, uztur aktīvu sadarbību ar NATO domnīcām noturības jautājumos un pasniedz krīžu vadību Igaunijas Biznesa skolā.