Gruzijas krāpnieki iztukšo Latvijas pensionāru makus
Ukrainā tiesās investīciju krāpniekus par gandrīz 250 000 eiro izkrāpšanu no Latvijas iedzīvotājiem, bet tikmēr Gruzijā šāds labi izstrādāta biznesa līmenī pacelts noziedznieku rūpals turpina darboties.
Pērn augustā Harkivā policija aizturēja piecus darboņus ar 27 gadus vecu organizatoru priekšgalā. Krāpnieki uzdevās par ekspertiem, kas piedāvāja ieguldīt naudu viltus investīciju platformās. Lai iegūtu uzticību, viņi uzturēja mājaslapas, imitējot, ka finanšu instrumentu tirdzniecība tiešām notiek.
Daļu naudas izdevās atgūt
Kad ieguldītāji vēlējās izņemt savu naudu, viņiem iestāstīja, ka vēl jāpagaida, nopelnītā summa drīzumā pieaugs vēl vairāk un esot jādrošina pietiekams līdzekļu apjoms darījumu pabeigšanai. Patlaban lieta nodota tiesai, apsūdzētajiem draud līdz 12 gadiem ieslodzījumā un mantas konfiskācija. Šī ir retā reize, kad daļa cietušo no Latvijas pat atguva naudu.
Tikmēr Gruzijā turpina darboties līdzīga krāpnieku banda. Starptautiskā žurnālistu izmeklēšanā noskaidrota visa telefonkrāpniecības ķēde, no upuriem Latvijā līdz ļaundariem, kas par viņu naudu bauda dzīvi.
Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT starptautiskajam pētnieciskās žurnālistikas tīklam OCCRP, kura sastāvā ir “Re:Baltica”, nodeva datus no trim zvanu centriem Tbilisi. Trauksmes cēlējs viņiem noplūdināja vairāk nekā miljonu audio ierakstu no telefonsarunām ar upuriem, dokumentus, sarakstes. Žurnālisti identificēja vismaz 6179 upurus dažādās valstīs.
Sākās ar 50 eiro
Latvijā ir vairāk nekā 40 apkrāpto – Rīgā, Mālpilī, Bauskas pusē, Viļānos, Rēzeknē, Daugavpilī, summas ir no pāris simtiem līdz daudziem tūkstošiem. Ar “Re:Baltica” žurnālistiem piekritis runāt 82 gadus vecais Laimonis un viņa sieva Sandra (81) no Teikas, cietušo vārdi ir mainīti. No viņu mūža iekrājumiem palikušas tikai maksājumu kopijas. Aprēķini liecina, ka sirmgalvju pāris krāpšanas shēmā vienā gadā pazaudēja 51 000 eiro.
2022. gadā Sandra vēl strādāja par noliktavas pārzini valsts iestādē, daudz laika pavadīja pie datora un ne tikai darba lietās: “Braucu cauri “Delfiem”, ieraudzīju, ka bija rakstiņš – cilvēks iemaksāja, pēc tam saņēma lielu naudu. Domāju, nu labi, vai tad es arī nevarētu?” Patiesībā krāpnieki imitē reālu ziņu portālu lapas.
Pirmajā reizē viņa pārskaitīja 50 eiro un drīz saņēma zvanus, ka naftā un gāzē ieguldītais strauji aug – jau ir 300 eiro. Sandra turpināja investēt, kaut nekādu peļņu nekad nesaņēma. “Tagad nesen, kad te zvanīja, tad jau bija 110 tūkstoši. Ja es būtu samaksājusi tūkstoš eiriķus, tajā pašā vakarā tā lielā summa jau būtu manā rēķinā. Saprotiet, naudas nav, ko skaitīt. Varētu jau sagrabināt, atkal aizņemties, bet vai tas ir vajadzīgs?” viņa joprojām ir domīga.
Pierunāja pat svešiniekus
Summas auga, 2022. gada 23. jūlijā Sandra nosūtīja krāpniekiem pirmo tūkstoti, nākamo pēc piecām dienām, novembrī pensionāri krāpniekiem 24 maksājumos pārskaitīja 23 000 eiro. Saņēmēji atkārtojās reti, lielākoties privātpersonas Ukrainā.
Pārskaitījumiem izmantots “Western Union” (pieejams “Latvijas pastā”) vai “MoneyGram” (“E-lats” filiālēs), adresātu informāciju pensionāri saņēma e-pastā. Sūtījuma mērķī Sandra parasti ierakstīja “materiālā palīdzība”. Laimonis teic: “Pastā prasīja, kā pazīstam šos cilvēkus. Es esmu bijis Čornobiļas seku likvidācijā, teicu, ka no tā laika draugi.” Šo leģendu arī palīdzēja izdomāt krāpnieki.
Kādā brīdī tomēr no viņiem pārskaitījumus nepieņēma, bet upuri nepadevās – palūdza kaimiņiem, pat sarunāja par nelielu samaksu garāmgājējus uz ielas.
Pēc lūgumiem, lai kaut ko atmaksā atpakaļ no ieguldījumiem, sākās dažādi aizbildinājumi. “Tad ir muitas, tad papīri kaut kādi, tad tur nelaiž cauri kaut kur, ziniet, tādas visādas muļļāšanās vienkārši bija,” atceras Laimonis. Tomēr katru reizi viņi noticēja un sūtīja vēl.
Vienā gadījumā krāpnieki iestāstīja, ka bankas neļauj pārskaitīt, tāpēc vedīs naudu atdot skaidrā, bet tad bija aizturēti uz robežas, lai pārskaita, ko samaksāt muitniekiem.
Krāpšanas centrs Tbilisi
Šajā shēmā darbojas vismaz 85 cilvēki trīs birojos Tbilisi. “Tie ir jauni gruzīni ar augstāko izglītību, prot vairākas valodas. Strādā ofisā, čalo ar kolēģiem, apspriež brīvdienas, reizēm sūdzas par garajām darba stundām un prasīgo vadību. Taču visu atsver alga. Prasmīgākie var nopelnīt pat 20 tūkstošus ASV dolāru mēnesī,” savā pētījumā raksta “Re:Baltica”.
Telefonkrāpnieki ir sadalīti pa nodaļām – vācu, angļu, spāņu un krievu, atkarībā no krāpšanā izmantojamās valodas. Stingrs noteikums ir citam citu neuzrunāt vārdā, bet tikai pseidonīmos, piemēram, Karls Grīns.
Viņu panākumus uzrauga priekšniecība, galvenais profesionalitātes kritērijs ir, cik labi prot melot – ja nedara to pietiekami agresīvi, saņem aizrādījumu. Gluži kā lielās korporācijās krāpšanās industrijā ieviesti līderu saraksti un bonusi, par īpaši veiksmīgām krāpšanām var saņemt “iPhone”, “Rolex” pulksteni, BMW auto.
“Kad upuris pārskaita naudu, kopējā čatā viņi viens otru apsveic ar šampanieša bildēm. Populārs ir arī GIF jeb kustīgā bilde no filmas “Volstrītas vilks”, kurā Leonardo di Kaprio aplaudē,” vēstīts rakstā.
Kamēr cietušie iekļuvuši pat parādos, krāpnieki dodas dārgos ceļojumos, pērk dizaineru rotaslietas un apģērbu, viena no veiksmīgākajām aģentēm uz savām kāzām Gruzijā ieradās helikopterā. Viņi iet kopā pusdienās, svin panākumus un ņirgājas par saviem upuriem.
Kas apstrādāja Teikas pensionārus
Pavedienu pa pavedienam OCCRP pētnieki noskaidroja, ka Teikas pensionāru pāri apkrāpa 25 gadus vecais Dāvids Isojans (David Isoyan), “darbā” saukts par Aleksandru Lomačenko. Viņš darbojas “krievu nodaļā”, kas no 2022. gada maija līdz 2024. gada martam izkrāpa 4,5 miljonus ASV dolāru.
Iekšējās uzskaites dokumenti liecina, ka Isojans 2023. gada pavasarī pelnījis 3000 līdz 4000 dolāru mēnesī, atkarībā no izkrāptā apjoma. Tobrīd tie bija 30 000 dolāru.
“Viņi psiholoģiju ir studējuši, prot runāt, prot pierunāt un visu ko,” uzskata Laimonis. Zvanītāji bijuši jauki, sākumā vienmēr apjautājušies par veselību, citreiz izteikuši komplimentu, ka šodien pensionāre ir daudz možāka, uzklausījuši likstas ar ārstiem.
Tomēr reiz ļaundaris neizturēja, kad Sandrai pēc viņa rīkojuma neizdevās atrast “AnyDesk” numuru – šo programmu izmanto, lai attālināti pieslēgtos datoram, un nekādā gadījumā nedrīkst uzticēt svešiniekiem. Kad seniorei nesanāca, krāpnieks sāka kliegt: “Uzliec brilles, bļ*ģ!”
Galu galā beidzās nauda
2023. gada sākumā Sandru beidzot sāka pārņemt izmisums. “Vīrs ir ļoti dusmīgs, bet pažēloja mani un aizdeva pēdējo reizi. Vairāk naudas mums nav. Mašīna remontā. Gribu visu izdarīt ātrāk,” pensionāre rakstīja krāpniekiem e-pastā. Isojans iekšējā sarakstē viņu gānīja par pinkšķi un kuci.
Galu galā pensionāri zaudēja 51 000 eiro – abu mūža iekrājumus un vēl no radiem un paziņām aizņemto naudu. Pārskaitījumus viņi pārtrauca, kad beidzās nauda, parādus atdeva meita. “Ko tur skaitīt, nauda ir pazaudēta un cauri, ko vairāk skaitīt,” atzīst Laimonis. Sandrai pārdzīvotais krietni iedragājis veselību.
Formālais aizsegs
Uzņēmums “A. K. Group”, kas pārvalda zvanu centrus Tbilisi, ir labi noslēpts, par to nav informācijas internetā, pie galvenā biroja nav nekādu norāžu. Telpas īrē kompānijas, kuru direktori tādi ir tikai uz papīra.
Oficiāli “A. K. Group” pieder 36 gadus vecajai Meri Šotadzei, viņa vada komandu, arī pati strādā ar krievvalodīgajiem upuriem un atskaitās 33 gadus vecajam Akaki Kevhišvili. Viņa vārda oficiālajos dokumentos nav, bet iniciāļi tādi paši kā firmas nosaukumā. Sarakstes liecina, ka Kevhišvili lemj par darbinieku algām un paaugstinājumiem, aģenti viņu sauc par Bosu.
Pēc dokumentiem “A. K. Group” nodarbojas ar telemārketingu, finanšu atskaites nav publiskas, kas nozīmē, ka deklarē mazāk nekā 716 000 ASV dolāru peļņu gadā. Noplūdušajos dokumentos izdevies saskaitīt, ka no 2022. gada maija līdz 2025. gada februārim Tbilisi zvanu centri nopelnīja vismaz 35,3 miljonus dolāru.
Krāpnieki turpina dzīrot
Laimonis un Sandra policijā nav vērsušies, netic, ka var palīdzēt, turklāt baidās no krāpniekiem. “Viņi zina, kur dzīvojam, abi esam veci, viss var gadīties,” saka Laimonis.
Oļegs Filatovs, Valsts policijas pārstāvis, kas atbild par kibernoziegumu izmeklēšanu, aicina uzticēties likumsargiem, tomēr atzīst, ka notvert ārvalstu telefonkrāpniekus ir grūti, bet ne neiespējami. “Jūs nosūtāt tiesiskās palīdzības lūgumu, jūs varat saņemt informāciju atpakaļ pēc deviņiem mēnešiem, varbūt vispār nesaņemt. (..) Jūs strādājat no vienas atbildes uz otru.”
Tbilisi Latvijas policijas redzeslokā nav bijusi. Gruzijas prokuratūra pavēstījusi, ka izskata informāciju par “A. K. Group”, “ja tiks konstatēta jebkāda noziedzīga darbība, veiks atbilstošus juridiskus pasākumus”.
2025. gadu “A. K. Group” sagaidīja ar greznu balli, kuru vadīja Gruzijas slavenības, bija kabarē un milzīga torte ar uzņēmuma nosaukumu.
