Vai var aizstāt Rodionu Kurucu un spēku taupīšana. Latvijas basketbolistu sniegums pārbaudes spēlēs bijis neviennozīmīgs

Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas basketbolisti ar uzvaru pār Itāliju (83:68) noslēdza pārbaudes spēļu ciklu pirms 2025. gada Eiropas čempionāta basketbolā. Kopumā piecās spēlēs tika gūtas divas uzvaras - vēl arī Rīgā pret Slovēniju (100:88). Trijās citās cīņās zaudējumi - 75:91 pret Itāliju, 105:109 pret Lietuvu un 86:104 pret Grieķiju.

Pārbaudes spēles nevajag pārvērtēt

"No savas pieredzes un prakses ļoti koncentrēties uz pārbaudes spēļu rezultātiem nevajadzētu. Arī par spēlētāju gatavību nevar izdarīt galēju secinājumu. Gribētu teikt, ka Latvijas izlase ir pieredzējusi, kuras spēlētāji jau ir ar pieredzi, kā sevi sagatavot šādiem turnīriem. Viņi ir izgājuši cauri vairākiem šādiem sagatavošanās posmiem," Jauns.lv savas domas par izlases spēli teica bijušais valstsvienības treneris Kārlis Muižnieks. 

Sniegumā viņš novērojis gan pozitīvo, gan ne tik pozitīvo. "Secinājumi nav viennozīmīgi. Ir vairāki labi momenti. Neraugoties uz to, ka ierindā nebija Žagars, Gražulis un arī Rodions, pēdējā spēlē spējām rādīt sakarīgu sniegumu. Tāds ir bijis arī citās spēlēs noteiktos nogriežnos. Redzams, ka atsevišķi spēlētāji jau pārbaudes mačos uzņēmuši labu sportisko formu. Nu, piemēram, Artūrs Kurucs, kurš izskatās, ka var palīdzēt izlasei ar vajadzīgo agresivitāti aizsardzībā un uzbrukumā. Lai arī komandā ir Kristaps Porziņģis, pārējie spēlē savu basketbolu. Kristaps ir iekļāvies komandas spēlē," pozitīvos mirkļus izteica Muižnieks, kurš uzreiz pāriet pie ne tik labiem momentiem.

"Pēc Rodiona Kuruca izkrišanas trešā numura pozīcija mums ir praktiski tukša. Viņam uzbrucēja pozīcijā ir tās prasmes, kas mums pietrūkst - nekaunība un agresivitāte aizsardzībā tieši cīņā par atlēkušajām bumbām, kas šajās spēlēs bija viens no mūsu vājajiem punktiem. Uzbrukumā viņš var iet caurgājienos, kas līdz šim arī pietrūcis. No perimetra esam labi un spējām gūt grozus no dažādām pozīcijām, kamēr caurgājienos iet švakāk. Zem jautājuma zīmes ir Žagars un Gražulis - respektīvi, cik ātrā laikā viņi spēs uzņemt optimālo formu. Lai arī turnīrs drīz sāksies, grupā vēl var uzņemt formu līdz izslēgšanas spēlēm."

"Pārbaudes spēles ir pārbaudes spēles," viedokli par tām izteica bijušais valstsvienības kapteinis Uvis Helmanis. "No malas izskatījies, ka treneri meklē sastāvus, dodot katram spēlētājam spēles laiku. Tas ļauj treneriem iegūt un apkopot datus, un tam arī pārbaudes spēles domātas." 

Aizsardzībā taupīti spēki

Vismaz līdz spēlei pret Itāliju acīs krita spēle aizsardzībā, kas ne vienmēr bija labākajā līmenī - 91 ielaists punkts pret Itāliju, 109 pret Lietuvu (pamatlaikā 93), 88 pret Slovēniju un 104 pret Grieķiju. Trijās spēlēs pēc kārtas pretinieks puslaikā guva vismaz 50 punktus. Tāpat bija novērojama problēma cīņā par atlēkušajām bumbām. 

"Mūsu izmēri un augumi, īpaši aizsargu pozīcijās, atpaliek atlētismā no tādām izlasēm, kā, piemēram, Grieķija, kas, kā redzams, vienkārši nogrūž un paņem tās bumbas. Ik pa laikam spēlējām aizsardzībā ar rotēšanu un mainīšanos, kā rezultātā veidojās "mis-match" (nevienlīdzīgas nomaiņas - red.) situācijas, kurās grūti cīnīties par pozīciju," par aizsardzību saka Muižnieks, uzsverot problēmātiku par atlēkušajām bumbām. Treneris gan domā, ka daļa no lielā ielaistā punktu skaita šajos mačos saistāma ar faktu, ka pārbaudes spēlēs basketbolisti nav spēlējuši augstākajā spēju kapacitātē. 

"Daļēji gribu norakstīt uz to, ka tā ir pārbaudes spēle. Spēlētāji nevēlas iet kaulā un spēlēt uz traumas robežas, kā spēlētu turnīrā vai izslēgšanas cīņās. Tur spēlētāji sevi nežēlos un gulsies zem fiziskā pārspēka. Aizsardzībā gan bija arī labi momenti - kad spēlējām agresīvāk un atradām spēlētājus, kas var nosegt. Tāpat bija redzams, ka Kristapa Porziņģa augums zem groza iedveš bailes pretiniekos. No malas izskatījās, ka viņš vēl uz 100% nesitās, saprotot, ka tās ir pārbaudes spēles, kurās nevajadzētu notraumēties." 

"Daži pirmie puslaiki bija traki," savu verdiktu par aizsardzību saka Helmanis. "Spēle pret Grieķiju no aizsardzības puses bija tāda dīvaina. Kopumā gribētu to norakstīt uz pārbaudes spēļu ciklu. Iespējams, pie vainas bijusi lielā spēlētāju rotācija, kā arī komandas treneri pārbaudījuši vairākas aizsardzības sistēmas, kurās var gadīties kļūdas," viņš turpināja. 

Kā aizvietot Rodionu Kurucu?

Šis sagatavošanās cikls nāca arī ar nepatīkamām vēstīm. Vitorijas "Baskonia" bijusi kategoriska pret Rodiona Kuruca dalību izlasē, kurš kopš sezonas beigām cīnās ar pēdas audu iekaisumu jeb plantāro fascītu. Līdz pat pēdējam pastāvēja cerība, ka viņš varētu spēlēt, taču tā nenotika. Rodions pēdējos gados bija kļuvis par nozīmīgu izlases spēlētāju, īpaši jau aizsardzībā un savā agresivitātē abos laukuma galos. Kā viņu var aizvietot? 

"Pilnvērtīgi aizvietot nebūs iespējams," saka Muižnieks. "Ir bijuši mēģinājumi trešā numura pozīcijā likt spēlēt izteiktiem ceturtajiem (Mareks Mejeris, Mārcis Šteinbergs, aut.). Praktiski visu laiku tagad šajā pozīcijā spēlē Dāvis Bertāns. Strautiņa trauma šobrīd arī ir mīnuss, bet Ķilpam nav pieredzes. No vienas puses tas būs mīnuss, bet citas - dilemma pretiniekiem."

Ko ar to domā Muižnieks? Jau novēroto pārbaudes spēlēs, ka Latvijas izlase ir ļoti bīstama no tālās distances, bieži mača laikā tālmetienus izpildot vairāk nekā no divpunktu zonas. Tā, piemēram, pēdējā pārbaudes spēlē pret Itāliju tika realizēti pat 15 tālmetieni un vismaz šīs komponentes precizitātē nav bijis par ko sūdzēties visā pārbaudes spēļu ciklā.

"Rodions bija spēlētājs, kurš vairāk tendēts uz caurgājieniem. Tagad laukumā var būt pieci spēlētāji ar izciliem metieniem. Pret tādiem atrast ieročus un izdomāt rotācijas aizsardzībā var nebūt viegli. Turklāt atsevišķi mūsu spēlētāji labi izpilda tālmetienus arī ar pretestību." 

Kas pārsteidza?

Vismaz turnīrā Atēnās ar neapbruņotu aci varēja pamanīt Artūra Kuruca labo sportisko formu. Ja vēl Rīgas spēlēs viņam pagrūti gāja aizsardzībā pret Roku Jokubaiti un Luku Dončiču, tad Grieķijā viņš bija viens no aizsardzības labākajiem spēlētājiem. Labajai aizsardzībai tika pievienots arī rezultatīvs sniegums - 12 punkti pret Grieķiju (tālmetieni 4/5), 13 punkti pret Grieķiju (tālmetieni 4/5). 

"Tas ir tas, ko esmu gaidījis," atbildi iesāka Muižnieks. "Izlases kodols jau ir praktiski zināms. Aptuveni desmit spēlētāju kvalitātes mēs labi zinām. Plusiņu pieliek tie, kuri līdz šim pie iespējas tikuši mazāk. Starp tiem var minēt Artūru. Viņš ir bijis pie vai izlasē, taču līdz galam nav vēl sevi apliecinājis. Treneri viņam dod iespēju, kuru viņš ir izmantojis. Viņa agresivitāte aizsardzībā mums ir ļoti vajadzīga. Arī aizsargu rotācija izlasei ir vajadzīga, kad tiks spēlēts uz soda robežas."

2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā no 27. augusta līdz 14. septembrim notiks Latvijā, Polijā, Kiprā un Somijā. Rīgā bez vienas grupas izspēles gaidāmas arī visas izslēgšanas spēles. Latvija spēlēs grupā pret Turcijas, Igaunijas, Serbijas, Portugāles un Čehijas izlasēm, turnīru sākot 27. augustā 18:00 pret turkiem.