Baltkrievijas robežsardze publicē video, kā ukrainis no Latvijas šķērso robežu

Kā vēsta Baltkrievijas robežsardze, Polockas robežsardzes vienības operatīvie darbinieki saņēmuši informāciju par plānotu Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu. Pēc tam, kad Ukrainas pilsonis pārvarējis Latvijas aizsargžogu, karavīri sākuši kontrolētu pārkāpēja novērošanu līdz viņa tikšanās vietai ar līdzdalībnieku.

Apdzīvotajā vietā Jaņino robežsargi ar OMON darbinieku spēka atbalstu aizturējuši abus vīriešus.

Vēlāk Novopolockā aizturēti vēl divi pārkāpēja līdzdalībnieki, kuri palīdzējuši viņam nelegāli nokļūt Baltkrievijā.

Pēc Baltkrievijas robežsardzes publicētās informācijas,  ukrainis plānoja doties uz Krievijas Federāciju, lai veiktu "ekstrēmistiskas darbības". Atklājās, ka viņam ir aizliegts iebraukt Krievijā un Baltkrievijā, jo viņš tiek uzskatīts par personu, kas apdraud sabiedriski politisko situāciju un plāno organizēt "ekstrēmistisku struktūru Ukrainas interesēs".

Likumpārkāpējs tika aizturēts par robežas pārkāpumu. Pret viņa līdzdalībniekiem Baltkrievijā ierosinātas krimināllietas par nelegālās migrācijas organizēšanu grupas sastāvā pēc iepriekšējas vienošanās. Viņiem draud līdz pat 7 gadiem cietumsoda.

Kā dzirdams Baltkrievijas robežsardzes publicētā video beigās, ukrainis atzīstas, ka šķērsojis robežu: "Es, Ukrainas pilsonis Ivans Kozlovs, dzimis 1977. gada 17. novembrī, zinot, ka man ir liegta ieceļošana Krievijas Federācijas teritorijā, nelikumīgi šķērsoju Baltkrievijas robežu, ko nožēloju un nevienam neiesaku to darīt."

Arī legāli šķērsot Baltkrievijas un Krievijas robežu ir bīstami!

"Nav noslēpums, ka Krievija un Baltkrievija arvien pastiprina pret Latviju vērstus izlūkošanas pasākumus un šim mērķim tām noder ikviens Latvijas valstspiederīgais, kurš šķērsojis šo valstu robežu. Par spīti Ārlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta skaidrajām rekomendācijām gan valsts, gan savas personīgās drošības interesēs nedoties ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, izceļojošo personu skaits aizvien pieaug," norādījis Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēris, ka pašreizējos apstākļos ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju ir ārkārtīgi bīstami, bet liela daļa sabiedrības diemžēl joprojām to neapzinās.

"Šo valstu specdienestu izlūkošanas virsnieki kontaktus ar Latvijas iedzīvotājiem veido savas valsts teritorijā, kur tiem ir labvēlīgāki operatīvie apstākļi. Tāpat tos nekavē Latvijas valsts drošības iestāžu pretizlūkošanas pasākumi un arī Latvijas sabiedroto valstu varas struktūras. Kopumā tas nozīmē, ka iespējas palīdzēt Krievijā un Baltkrievijā grūtībās nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem mums ir ļoti ierobežotas," paudis Latkovskis.

"Vervējot Latvijas valstspiederīgos, agresorvalsts mērķis ir ne vien iegūt informāciju par valsts iekšpolitiskajiem procesiem, plānotajām ārpolitiskajām aktivitātēm un valsts normālai funkcionēšanai plānotajiem un īstenotajiem drošības pasākumiem, bet arī iesaistīt šīs personas citās kaitīgās darbībās, tostarp pasākumos pret valsts interesēm vai arī atturēt no savu amata pienākumu veikšanas," norādījis Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Tāpat aizliegums attieksies uz personām, kas nodarbinātas diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā, kā arī tiesu vai prokuratūras iestādēs.