Ivars Ijabs: Latvijas balss Eiropā par drošību, izaugsmi un labklājību
Jau vairāk nekā pusgadu Eiropas Parlaments strādā jaunā sastāvā. Kā katrās demokrātiskās vēlēšanās, arī 2024. gadā notikusī eiropiešu izvēle ir ieviesusi savas korekcijas Briseles politiskajā vidē. Parlamenta gaiteņos redzamas gan jau zināmas, gan jaunas sejas, tā sastāvs kļuvis skaļāks un brīžiem arī populistiskāks. Dienaskārtībā ir vajadzīgas nozīmīgas pārmaiņas – šajā sasaukumā lielākā uzmanība tiks pievērsta Eiropas Savienības drošības stiprināšanai, ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai un videi draudzīgākai saimniekošanai.
Runājot par Eiropas drošību, militārās kapacitātes spēcināšanu un aizsardzības veicināšanu, kolēģu vairākumam ir izpratne – nepieciešams strauji un mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai dalībvalstis aktivizētu aizsardzības rūpniecību un stiprinātu Eiropas spējas aizsargāt savus pilsoņus. Arī Donalda Trampa stāšanās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā ir būtiski mainījusi ģeopolitisko dinamiku un viegli sapurinājusi Eiropas līderus virknē jautājumu, tostarp arī kolektīvās drošības jautājumos.
Man kā Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklim ir uzticēta nozīmīga loma tieši drošības jomā – veicināt Eiropas militārās industrijas attīstību. Šī ir laba iespēja īstenot īpašus pasākumus, lai risinātu kolektīvos izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropas Savienības aizsardzības nozare. Nepieciešams kāpināt ražošanas jaudas un sniegt atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību un neatkarību no agresora – Krievijas.
Piemēram, viens svarīgs elements aizsardzības industrijas attīstībā ir kopīga ražošana. Kā zināms, apvienojot spēkus, rezultātu sasniegt var krietni veiklāk. Tas pats attiecas arī uz dažādu iekārtu kopīgu iegādi aizsardzības vajadzībām – ja dalībvalstis tās pērk kopā vienā lielā iepirkumā, iegūst gan ražotājs, gan pircējs. Iegūst abas puses – ražotājam ir liels darījums, savukārt pircējam zemākas izmaksas. Līdzīgs princips, manuprāt, jāievēro, arī domājot par kolektīvo drošību kopumā, jo sadarbība ir spēka un attīstības stūrakmens.
Arī vides mērķi nav atstāti novārtā – nupat esmu sācis darbu pie jautājumiem, kas saistīti ar lietotu auto apriti Eiropas Savienībā. Šis jautājums ir izteikti svarīgs arī Latvijai un citām valstīm, kurās lietotu auto īpatsvars uz autoceļiem ir augstāks nekā “vecajā” Eiropā. Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā strādājam pie jauniem noteikumiem auto ražotājiem un citiem auto tirgus dalībniekiem, lai veicinātu aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu praksē. Lai lietotām automašīnām būtu pieejamas droši izmantojamas lietotas detaļas. Lai tādi transportlīdzekļi, kas savu mūžu nokalpojuši, un materiāli, kas izmantoti to ražošanā, tiktu likti lietā jaunu automobiļu izstrādē. Te gan aktīvi sekošu līdzi, lai šī tautsaimniecības zaļināšanas iniciatīva neuzliktu nesamērīgu birokrātisko slogu uzņēmējiem un nesadārdzinātu automašīnu cenas.
Viens no Latvijas ekonomikas virzītājspēkiem ir spēcīgi uzņēmēji, un īpaša loma ir tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ne vien silda tautsaimniecību, bet arī nodrošina darbavietas gan pilsētās, gan reģionos. Mazie un vidējie uzņēmumi Eiropā veido 99 % no visiem uzņēmumiem, un katru gadu tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu bankrotē, gaidot, kad tiks apmaksāti rēķini. Tiek zaudētas darba vietas, un uzņēmējdarbība buksē. Kavējumi rada administratīvo un finansiālo slogu, kas ir īpaši aktuāls gadījumos, kad uzņēmumi un klienti atrodas dažādās ES valstīs.
Viens būtisks dokuments, pie kura turpinu darbu, ir Eiropas Kavēto maksājumu regulējums, kas, kā jau nosaukums saka priekšā, paredz stingrāk vērsties pret tiem, kas laikus neizpilda savas finansiālās saistības un nesamaksā par uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Sadarbības pamatā ir uzticība, un šim regulējumam jākalpo par šīs uzticības garantu, lai tādējādi veidotu drošu un uz attīstību vērstu uzņēmējdarbības vidi.
Šajā sasaukumā esmu arī atkārtoti ievēlēts par Eiropas Parlamenta Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes grupas priekšsēdētāja vietnieku, un, pārzinot augstskolu un pētniecisko institūtu dzīvi, strādāju pie tā, lai Latvijai būtu papildu iespējas attīstīt dažādus projektus zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā. Latvijai ir jāiegulda vairāk resursu tieši jaunradē, lai paaugstinātu valsts konkurētspēju ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas līmenī. Mums jau ir daudz spējīgu talantu, kas pierāda sevi starptautiskā līmenī gan dažādās skolēnu olimpiādēs, gan tehnoloģiju tirgū. Taču, lai ne tikai noturētu, bet arī celtu izaugsmes latiņu, kopīgi jāstrādā pie veidiem, lai vairotu pievienoto vērtību arī šajā jomā.
Eiropai turpmāko gadu laikā ir aktīvi jāstrādā pie Latvijas pozīciju noturēšanas un aizstāvēšanas arvien sarežģītākos ģeopolitiskajos apstākļos, un arī mums pašu mājās ir skaidri jādefinē savs attīstības kurss. Taču labā ziņa ir tāda, ka, ārēja un iekšēja spiediena mudināti, mēs bieži mēdzam “saņemties” un ar jaunu jaudu stāties pretī izaicinājumiem. Pie jau iepriekšminēto un citu izaicinājumu risināšanas strādāšu, aizstāvot Latvijas intereses Briselē, un, protams, turpināšu ziņot par panākumiem darbā Eiropas Parlamentā.
Seko Eiropas un Latvijas aktualitātēm:
TikTok: @ivarsijabs
Instagram: @ivarsijabs
Facebook: @ijabsivars
X: @ijabs
Bluesky: @ivarsijabs
