Ālējas Nurmuižas baznīcā, huligānu sērga Līvānos, kaimiņu kašķis Liepājā: kriminālā province

Savukārt Talsu novada Laucienes pagastā kāds pārlieku uz krūts ieņēmis baznīcēns savu niknumu uz mācītāju izgāzis svētdienas dievkalpojuma laikā. Bet gulbeniešiem skaistumu bojā suņu īpašnieki, kuri nesen atjaunotās Litenes ielas zaļo zonu pārvērtuši par četrkājaino draugu tualeti. Latgales pusē līvāniešiem mieru traucē vietējo huligānu un vandaļu bandas pret kurām asi solās vērsties vietējie pašvaldības policisti. Toties Jelgavā pašvaldības policistu spars apsīcis, jo viņi neapmierināti ar zemajām algām. 

Kaimiņu kašķis Liepājā: nakts aizsegā pie ziedu salona zāģē kokus

Liepājā, Oskara Kalpaka ielā 89 teju 30 gadus atradās Ziedu salons, kurā saimniekoja Aivars Bergmanis ar savu dzīvesbiedri Guntu Zitmani. Viņiem pieder puse no šīs ēkas, bet otra puse – kaimiņiem Jānim un Laimai Zorgenbergiem, ar kuriem ziedu salona saimnieki, maigi izsakoties, ne īpaši labi sadzīvo, vēsta vietējā televīzija “TV Kurzeme”. Starp abiem kaimiņiem tad arī norit pastāvīgi kašķi.

Ziedu biznesmeņa kaimiņš cenšas savam kaimiņam ieriebt, tā uzskata gan Aivars Bergmanis, gan arī blakusmājas iedzīvotāji. Kaut arī neapgāžamu pierādījumu nav, tiek pieļauts, ka kaimiņš nozāģējis pie ziedu salona esošos kokus. Pirms pāris nedēļām tika zāģēta ābele, bet naktī uz aizpagājušo svētdienu - arī citi koki. “Nav iespējams dzīvot ar viņiem kopā,” saka Gunta Zitmane, bet viņas vīrs piebilst: “Viņu dēļ bijām spiesti aiziet projām, slēgt ziedu veikalu.” Viņi nav dzirdējuši, ka pie mājas ar zāģi darbojas kaitnieks, jo šeit sen vairs nedzīvo - viņi apmetušies blakus citā savā īpašumā, kur atsākuši puķu audzēšanu. “TV Kurzemei” ar Zogenbergiem, kuri tiek vainoti koku zāģēšanā, tā arī neizdevās sazināties.

“Kaudzē sakritusi ciprese, nozāģētā ābele vēl turas ieslīpi pret mājas sienu, pagalam arī eglīte un ceriņi. Divās janvāra svētdienās nakts aizsegā tāds posts nodarīts pie īpašuma Siļķu un Oskara Kalpaka ielas stūrī, kur agrāk acis priecēja pārdošanai izliktie ziedi,” raksta liepajniekiem.lv.

Par notikušo ziedu salona īpašnieki vērsušies Liepājas pašvaldības policijā, kura sākusi lietas izmeklēšanu pēc Meža likuma 51. panta, kas paredz: “Par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskajai personai - līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (1400 eiro).

Liepajiniekiem. Lv raksta, ka kaimiņu strīdu aizsākums meklējams 1997. gadā, kad Aivars Bergmanis nopirka mājas Oskara Kalpaka ielā 89 domājamās daļas, tam paņemot aizņēmumu “Rīgas komercbankā”:  “Īpašuma otras puses saimnieks nomira. Aivars Bergmanis nezinājis, ka viņam ir sieva, kura kopā ar dēlu tad kļuva par mantiniekiem. Un kopš tā laika sācies konflikts. “Veselība sabojāta, nervi sabeigti,” saka Aivars Bergmanis, kurš ar sievu vairs nespēj panest kaimiņu darbības, un tuerpina “Agrāk māja bija vienos ziedos, cilvēki nāca un priecājās, bet vajadzēja visu izrakt un pārcelt”.” Jāteic, ka šis bija tā kā tāds “atvadu sveiciens” ziedu salona Oskara Kalpaka ielā 89 īpašniekiem, jo viņi drīz vairs tur nebūs saimnieki. Šī ēka nu izlikta pārdošanā.

Gulbenieši satraucas par suņu fekālijām

Pagājušā gada novembra vidū – Patriotu nedēļas noskaņā – Gulbenē tika svinīgi atklāta rekonstruētā un labiekārtotā Litenes iela. Vietējiem tas bija priecīgs un sengaidīts notikums. Tikai nu izrādījies, ka prieku spēj sagandēt četrkājaino mājas mīluļu saimnieki, Gulbeniete Larisa Stradiņa vietējam laikrakstam “Dzirkstele” sūrojas: “Gulbenē Litenes ielas rekonstrukcija ir pabeigta. Skaista, gājējiem ideāla iešanai, skriešanai, nūjošanai. Un, protams, nu suņu īpašnieki ir izstrādājuši maršrutu suņu staidzināšanai. Tagad man gar sētas malu ir ierīkota suņu tualete. Īpašnieki aiz sava mīļuma nesavāc! Pastāv, pagaida un turpina mierīgu pastaigu. Reāli žoga mala ir vienos mēslos. Esmu jau domājusi par uzlīmēm uz sētas, bet vai lasīs? Varbūt uzstādīt maisiņu kastīti? Vai līdzēs?”

Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” teica: kad policija veic reidus un uzrunā suņu saimniekus, visiem līdzi ir maisiņi fekāliju savākšanai. Novērots arī, ka tagad saimnieki Gulbenē biežāk savāc aiz saviem suņiem. Viņaprāt, iespējams, kad policijas nav klāt, notiek arī citādi.

Par situāciju Litenes ielā Mārtiņš Didrihsons-Linards saka: “Cilvēki var aizrādīt cits citam, ja redz, ka aiz suņa saimnieks nesavāc. Vēlams arī situāciju, kad suņa saimnieks ir bijis nolaidīgs, fiksēt fotogrāfijā vai video. Tad policija suņa saimnieku var sodīt administratīvi saskaņā ar Ministru kabineta mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumiem. Tur ir norādīts, ka saimniekam nekavējoties pēc suņa defekācijas jāsavāc tā ekskrementi.”

Jāatgādina, ka pērnvasar spēkā stājušies Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi nosaka, ka suņa īpašnieks “nekavējoties pēc suņa defekācijas savāc tā ekskrementus”. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pants par šī noteikuma neievērošanu paredz sodu: “Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām (1750 eiro), bet juridiskajai personai — no divdesmit divām (110 eiro) līdz piecsimt naudas soda vienībām (2500 eiro).” Protams, te jāpiebilst, ka par četrkājainā drauga fekāliju nesavākšanu diez vai policisti neapzinīgo saimnieku sodīs ar naudas summu, kas rakstāma ar trīs vai četriem cipariem – šāds sods paredzēts tikai par īpaši nežēlīgu attieksmi pret dzīvnieku.

Līvānus pārņēmusi huligānisma un vandalisma sērga

Līvānu novada pašvaldība satraukusies, ka pēdējā laikā pilsētā pieaudzis huligānisms. Tā gan savā mājaslapā, gan sociālajos tīklos publicējusi paziņojumu: “Pēdējā laikā novadā ir pieaudzis sabiedriskās kārtības traucējumu, tai skaitā sīkā huligānisma, zādzību un dedzināšanas gadījumu skaits. Pašvaldība ir nobažījusies par šo tendenci un ir apņēmusies veikt preventīvus pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību un miera sajūtu.

Turpmāk pašvaldības policija pastiprinās patrulēšanu novada teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot vietām, kur biežāk notiek pārkāpumi. Tāpat tiks pastiprināta sadarbība ar valsts policiju, lai operatīvi reaģētu uz jebkādiem incidentiem. Lai uzlabotu apgaismojumu un mazinātu noziedzības risku tumšajā diennakts laikā, pašvaldība ir nolēmusi pagarināt apgaismojuma laiku un nodrošināt, ka tas ir pieejams visu nakti.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par jebkādām aizdomīgām darbībām vai personām, kas varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību. Tāpat aicinām iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus, piemēram, neuzglabāt vērtīgas lietas redzamās vietās, slēgt durvis un logus, kā arī neuzticēties nepazīstamām personām.”

Šī ziņa izraisījusi vietējo diskusiju sociālajā tīklā “Facebook” ,kurā novada vicemēre Ginta Kraukle ("Latvijas attīstībai") aicinājusi līvāniešus minēt vietas, kurās būtu nepieciešams uzstādīt video novērošanas kameras. Viņa piebilst, ka vietvara, sadarbojoties ar Valsts policiju, secinājusi, ka viena no šādām vietām, kur noteikti to vajadzētu, ir Rīgas ielas, kas ved Daugavpils virzienā, gals, kā arī pie Līvānu strūklakas un kultūras centra, kur jau iepriekš bijušas ļaunprātīgas provokācijas, ar mērķi bojāt strūklaku ar tajā iemestām smiltīm, velēnām un tā tālāk.”

Vietējie atbildes komentāros min arī citas problemātiskās vietas: * “Lūgums vairāk pievērst uzmanību Meža parkam pie pilsētas kapiem. Tur regulāri notiek ballītes, kuras ievelkas pāri pusnaktij’; * “Meža ielas skvērs ir jāuzrauga, jo tur regulāri notiek tusiņi, reizēm kautiņi, jaunieši (un arī ne tik jauni) izkāpj no auto, nokārto “dabiskās vajadzības” parkā, ārdās ar mašīnām”; * “Pie Monikas beķerejas (vajadzīga novērošanas kamera), lai varētu pārskatīt gājēju pāreju pret mazo “Maximu”, jo tur notiek daudz incidentu, kā arī, lai varētu redzēt Rūpniecības ielas sākumu - piektdienu un sestdienu vakaros tur ir daudz neprātīgu braucēju.”

Nurmuižas dievnamā ālējas iedzēruši “dievlūdzēji”

Portāls retalsi.lv publicē pašvaldības policijas hroniku, kurā vēsta, ka pagājušās nedēļas svētdienā divas iereibušas personas traucējušas vietējiem luterāņiem lūgt Dievu Nurmes baznīcā (Talsu novada Laucienas pagastā): “26. janvārī saņemta informācija, ka Laucienē, Nurmes baznīcā, atrodoties divas personas, iespējams, alkohola reibuma stāvoklī, kuras traucējot noturēt dievkalpojumu. Lūdza izbraukt un risināt situāciju.

Notikuma vietā sastaptas divas personas manāmā alkohola reibumā, kuras neilgi pirms pašvaldības policijas darbinieku ierašanās, apmeklējušas baznīcu un traucējušas noturēt dievkalpojumu. Viena persona, kas laicīgi izgājusi no baznīcas, apgalvoja, ka nespēj tur atrasties, zinot, ka ir lietojusi alkoholu un ka paziņa plāno diskutēt ar mācītāju. Otra persona dievkalpojuma laikā uzdevusi personiskus jautājumus mācītājam, lai noskaidrotu, kā tas nākas, ka mācītājs braukā ar glaunām automašīnām, uzceļ māju un tā tālāk, bet cilvēki, kuri apmeklē baznīcu, braukā ar “žiguļiem”. Personai uzsākts administratīvā pārkāpuma process.”

Buntojas Jelgavas pašvaldības policisti

Jelgava domes deputāts Aigars Rublis (“Vienotība”) sociālajos tīklos publicējis ierakstu, kurā stāsta, ka sadumpojušies vienas no lielākās Latvijas pilsētas pašvaldības policisti: “Pašvaldības policijas darbinieki izsaka nopietnas bažas par atalgojumu. Kā domes deputāts saņēmu Jelgavas pašvaldības policijas darbinieku iesniegumu, kurā viņi pauž bažas par sava darba novērtējumu.

Pašvaldības policijas darbinieki ir norūpējušies par to, ka viņu ieguldījums sabiedriskās kārtības uzturēšanā tiek nepietiekami novērtēts. Lai arī iekšējā drošība ir valsts budžeta prioritāte, pašvaldības policijas darbinieki joprojām tiek atalgoti nepietiekami, ņemot vērā pieaugošo darba apjomu un jaunos pienākumus.

Atalgojums nav pielāgots darba apjoma pieaugumam un atbildībai, kas tiek uzlikta pašvaldību policijas darbiniekiem. Tāpat trūkst atbilstošu piemaksu par papildus pienākumiem, un motivācija ir apdraudēta, jo nav vienlīdzīgas attieksmes attiecībā uz darbiniekiem, kuri veic līdzīgus uzdevumus. Pašvaldības policijas darbinieki uzsver, ka viņu ieguldījums ir būtisks ne tikai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bet arī pilsētas tēla veidošanā un iedzīvotāju uzticības saglabāšanā. Pašlaik pašvaldības policija ir saskārusies ar nepietiekamu atbalstu no pašvaldības puses, un tas jau sāk radīt negatīvas sekas uz darbinieku motivāciju un darba efektivitāti.

Šobrīd vecākā inspektora alga ir tikai 1103 eiro, bet inspektora – 987 eiro, kas ir pilnīgi nesamērīgi ar viņu ieguldījumu. Tajā pašā nosakot atalgojumu netiek ņemta vērā darbinieku pieredze, jo nav pieņemami, ka inspektors ar 15 gadu pieredzi saņem vienādu atalgojumu kā jauns darbinieks, kuram ir tikai trīs mēnešu pārbaudes laika. Aptuveni 60 darbinieki ikdienā patrulē uz ielām un strādā Operatīvās vadības nodaļā, un viņu ieguldījums ir ļoti svarīgs sabiedriskās drošības nodrošināšanā Jelgavā.

Ņemot vērā, ka drošībai ir jābūt pirmā vietā, kā domes deputāts rosināšu vadībai pie budžeta izskatīšanas, kura notiks februārī, mēnesī ņemt vērā šo situāciju, pārskatot atalgojuma lielumu un motivācijas sistēmu.”