Kā valsts kapitālsabiedrības ievēro likumu par vadītāju algām: no 2000 līdz 15 000 eiro; “airBaltic” ārpus konkurences

Pagājušā gada 16. novembrī stājās spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kuri praktiski iesaldēja valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu algas, nosakot, ka viņiem turpmākos divos gadus tās var maksimāli palielināt par 2,6%, ja pirms tam tās divu gadu laikā nav tikušas paaugstinātas.

Jauns.lv uzrunāja visas valsts kapitālsabiedrības un jautāja, vai to vadītājiem ir paaugstinātas un vai plāno paaugstināt algas. Visas teicās, ka ievērojot algu griestus un nepārkāpj jauno likumu. Vienīgi Piejūras slimnīcas (Liepāja) administrācija atzinās, ka pagājušā gada decembrī pamanījusies savas valdes loceklim palielināt algu no 2700 uz 4365 eiro.

Kāpēc Martinam Gausam nenosaka algas griestus?

Līdz pērnā gada rudenim valsts kapitālsabiedrību valdes un padomju locekļiem algu noteica pēc īpašas formulas, kas noteica, ka valdes locekļiem darba samaksas griesti bija ap 15 000 eiro mēnesī. Viņu maksimālo algu aprēķināja vidējo darba algu valstī reizinot ar desmit, un valdes priekšsēdētājs varēja saņemt par 10% vairāk (tas gan neskaitot prēmijas). Jo kapitālsabiedrība bija lielāka un tajā strādāja vairāk darbinieku, jo alga bija lielāka. Te arī jāpiebilst, ka vairākās kapitālsabiedrībās (nelielākajās) nav padomes un tajās ir tikai viens pats valdes priekšsēdētājs jeb vadītājs.

Tomēr algu griestu noteikšanā ir viena nianse. Valstij kapitāldaļas pieder vairāk nekā 70 uzņēmumos, no kuriem vairāk nekā desmit akcijas pieder arī kādiem citiem - privātajam kapitālam. Tas nozīme, ka tikai 62 uzņēmumos varēja pielietot šo formulu, bet pārējās, kuras simtprocentīgi nepieder valstij, algas nosaka paši uzņēmumi.

Tas attiecās arī uz nacionālo aviosabiedrību “airBaltic” (tāpat arī “Tet”, “Latvijas gāzi” un dažām citām). Pērn Latvijas valstij piederēja 96,14 % “airBaltic” akciju, bet 3,86 % - dāņu investoram Larsam Tūsenam piederošajai SIA “Aircraft Leasing 1”. Nule paziņots, ka “airBaltic” akcijas iegādāsies arī vācu “Lufthansa”. Tas nozīmē, ka “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa algas apmēru valsts ar likumu nevarēja un nevarēs regulēt. Pie tam formāli viņam arī aizpērn alga nav pieaugusi, bet gan samazinājusies par 2,9% - no 853 460 eiro 2022. gadā uz 828 942 eiro 2023. gadā. Nu presē atkal parādījusies informācija, ka šogad viņam alga paaugstināta. Uz Jauns.lv jautājumu par cik procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, “airBaltic” vadībai pieaugusi alga, kompānijas Korporatīvās komunikācijas nodaļa konkrētu atbildi nesniedza, vien norādot: “Katra gada ietvaros saņemtais valdes locekļu atalgojums ir publiski pieejama informācija un to var apskatīt valdes locekļu ikgadējās amatpersonu deklarācijās.”

Arī citās lielajās kapitālsabiedrībās, kurās akcijas pieder ne tikai valstij, bet arī kādam citam, par algu apmēru to vadībai nevēlējās runāt. Piemēram, “Latvijas gāzes” pārstāve Anastasija Petere Jauns.lv teica: “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā nav attiecināmi uz akciju sabiedrību “Latvijas gāze”.”

Maksimālais algu pieaugums

Pagājušajā gadā, dažus mēnešus pirms valsts kapitālsabierību vadības algu iesaldēšanas, algas par maksimāli pieļaujamo apmēru – ceturtdaļu palielināja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā: “Šogad valdei algas nav palielinātas. No 2020. līdz 2023. gadam algas netika palielinātas. 2024. gadā algas palielināja par 25%.” Bet šogad algas par maksimāli pieļaujamiem 2,6% palielinātas kapitālsabiedrību “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Elektroniskie sakari” valdēm. 

Savukārt Piejūras slimnīca (Liepājā), kura simtprocentīgi pieder valstij, savam vadītājam pamanījusies ievērojami paaugstināt algu, neskatoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām. Slimnīcas vadība Jauns.lv skaidroja: “Ar ārkārtas dalībnieku sapulces 2024. gada 20. decembra lēmumu par sabiedrības valdes locekli iecelts Jevgenijs Blaževičs. Saskaņā ar Piejūras slimnīcas kapitāla daļu turētāja (Veselības ministrija) lēmumiem iepriekšējam sabiedrības valdes loceklim noteiktā mēneša atlīdzība –  2720 eiro bija nemainīga no 2020. gada marta. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja ieskatā atlīdzība 2700 eiro apmērā vairs nebija konkurētspējīga un liedz piesaistīt sabiedrības valdē augsta līmeņa vadītājus. Līdz ar to, ņemot vērā šā brīža atlīdzības apmēru līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās, kapitāla daļu turētājs 2024. gada 20. decembra ārkārtas dalībnieku sapulcē nolēma pārskatīt atlīdzības apmēru jaunajam valdes loceklim, vienlaikus ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 37. punktu, kas paredz, ka līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās, kurās pārskata gada ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību nosaka ne vairāk kā 80% apmērā no valdes un padomes locekļu atlīdzības līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai atsevišķos gadījumos - nozarē. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Jevgenijam Blaževičam tika noteikta mēneša atlīdzība 4365 eiro.”

“Tas rada nesamērīgus ierobežojumus”

Tomēr ne visas kapitālsabiedrības ir priecīgas par algu griestu noteikšanu savai vadībai. Autotransporta direkcijas (ATD) Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis Jauns.lv teica: “ATD atalgojuma fonds 2025. gadam nav audzis. Jebkādas izmaiņas tiks plānotas, ņemot vērā likumā noteiktos nosacījumus un uzņēmuma finansiālās iespējas. ATD centīsies nodrošināt budžeta līdzsvaru un atbildīgu resursu pārvaldību, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka noteiktie ierobežojumi var ierobežot konkurētspēju, stratēģisko attīstību un nozares izaugsmi kopumā. ATD uzskata, ka likumā noteiktais ierobežojums, lai arī nodrošina fiskālo disciplīnu, var ierobežot uzņēmuma spēju piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus, kas ir būtiski valsts infrastruktūras attīstībai un modernizācijai. Tāpēc ir būtiski piemērot izņēmumus attiecībā uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo tiem ir specifiski finanšu pārvaldības nosacījumi, kas nav tieši saistīti ar valsts budžeta ierobežojumiem.”

Savukārt “Rīgas siltums” Jauns.lv piesūtīja šādu skaidrojumu: “2023.gadā akciju sabiedrības “Rīgas siltums” valdes atalgojums palielinājās par 14,58%, salīdzinot ar 2022.gadu, bet padomes atalgojums samazinājās par 5%. 2024. gadā “Rīgas siltuma” valdes atalgojums palielinājās par 6,94%, salīdzinot ar 2023.gadu, bet padomes atalgojums šajā periodā samazinājās par 3,5%. 2025. gadā valdes un padomes locekļiem netiek palielināts mēneša atlīdzības apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 

“Rīgas siltums” uzskata, ka 2,6% ierobežojums nav piemērojams vienādi visām kapitālsabiedrībām. Šis ierobežojums ir saprotams uzņēmumiem, kas tiek pilnībā finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta (“Rīgas siltums” tāds nav), taču tas rada nesamērīgus ierobežojumus regulētiem uzņēmumiem, kuri paši nopelna visu nepieciešamo finansējumu.”

Algu pieaugums bremzējas: mazākā – 2070 “uz papīra”

Vairumā kapitālsabiedrību valdēm algas iepriekšējos gados nav pieaugušas un nav paredzēts to darīt arī šogad. Lidosta “Rīga”: “Mūsu kapitālsabiedrības vadībai atalgojums nav mainījies kopš 2020. gada. To nav plānots mainīt arī šogad.” “Latvijas Gaisa satiksme”: “2023. - 2025. gadā valdei un padomei algas nav palielinātas.” Finanšu institūcija “Altum”: ““Altum” valdei un padomei nedz 2025. gadā, nedz arī pērn un aizpērn, algu palielinājums nav veikts.” Tāpat pēdējos algas nav palielinātas un to neplāno darīt arī Tiesu nama aģentūras, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra,  “Pasažieru vilciena”, “Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu”, “Latvijas standarta”, “Latvijas loto”, Latvijas nacionālā metroloģijas centra un “Augstsprieguma tīkla” valdēm. Lūk, dažu kapitālsabiedrību atbildes Jauns.lv:

Nacionālais psihiskās veselības centrs: “Valdes priekšsēdētāja atalgojums no 2022. gada līdz 2024.gada 31.maijam bija nemainīgs. No 2024.gada 1.jūnija atalgojums tika palielināts par 250 eiro, kas nepārsniedz kopējās personāla izmaksas no atlīdzības fonda 2,6% apmērā.”

“Latvijas dzelzceļš”: “Valdes un padomes locekļu atalgojums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palicis nemainīgs. “Latvijas dzelzceļa” padomes locekļiem atalgojums arī 2024. gadā netika paaugstināts, bet valdes locekļiem 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, tas pieauga par 19.5%.”

“Latvijas Vēstnesis”: ““Latvijas Vēstneša” vienīgā valdes locekļa atlīdzība turpina būt 3801 eiro un tā ir nemainīga kopš 2018. gada.” Vides investīciju fonds: “Baldes priekšsēdētāja atalgojums nav ticis paaugstināts kopš 2022. gada 12. decembra.

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vienīgajai valdes loceklei Maijai Ancveriņai alga no 3737 līdz 4671 eiro mēnesī tika palielināta 2023. gada vidū. Slimnīcas “Ģintermuiža” (Jelgava) valdes locekļa alga nav palielināta kopš 2023. gada.

Latvijas proves birojs: “Šogad alga nav palielināta. 2023. gadā tika lemts par atlīdzība palielināšanu, pieaugums: 6,5%. Arī 2022. gadā tika lemts par atlīdzība palielināšanu, pieaugums: 15,6%.” Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca: “Šogad atalgojums valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim netika palielināts. Alga tika palielināta 2024. gada 1.jūnijā - valdes priekšsēdētājam par 17 % un valdes loceklim par 8 %. Alga 2023.gadā netika palielināta.”

Bērnu klīniskās universitātes slimnīca: “Padomes locekļu atalgojums nav mainījies kopš darbības sākuma. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļu algas bijušas nemainīgas no 2019. gada decembrim līdz 2024. 1. janvārim, kad tās tika pārskatītas un paaugstinātas: par 10% valdes locekļiem un par 25% valdes priekšsēdētājam.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs: “Kā valsts kapitālsabiedrībai - valdes atalgojums norādītajā laika periodā nav paaugstināts vai mainījies. Valdes atalgojuma apmērs ir noteikts saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2021. gada 21. aprīļa dalībnieku sapulces lēmumu: valdes priekšsēdētājam 6401 eiro mēnesī un valdes loceklim 5761 eiro mēnesī.”

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD): “No 2018.gada līdz 2023. gadam, kā arī 2024. un 2025.gadā valdes atalgojums nav ticis paaugstināts un tuvāko gadu laikā arī netiks paaugstināts. Vienīgais atalgojuma palielinājums noticis 2023. gadā, kad valdes priekšsēdētāja atalgojums tika paaugstināts par 25%, bet valdes locekļu atalgojums paaugstinājās par 20%. CSDD padomei atalgojums kopš apstiprināšanas amatos nav ticis caurskatīts un tas ir palicis nemainīgs.”

“Valsts nekustamie īpašumi”: “Valdes un atlīdzības politika tiek īstenota, ievērojot  Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto. Padomei pēdējo reizi atalgojums mainīts 2022. gadā. 2023., 2024. un 2025.gadā atalgojums padomes locekļiem nav paaugstināts. Valdei atalgojums pēdējo reizi mainīts 2024. gada 1. janvārī un salīdzinājumā ar 2023. gada atalgojumu, tas paaugstināts par 10%. 2025.gadā valdei atalgojums nav paaugstināts.”

“Latvijas pasts”: “Pēdējo divu gadu laikā “Latvijas pasta” padomes un valdes atalgojums nav mainījies. Lai uzlabotu pārvaldības efektivitāti un optimizētu izmaksas, kopš 2025. gada valdes locekļu skaits ir samazināts no pieciem uz trim valdes locekļiem.  “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzība ir noteikta 10 225 eiro apmērā un valdes locekļu mēneša atlīdzība noteikta 9202 eiro apmērā”.

Viena no zemākajām algām ir SIA “Meliorprojekts” valdes priekšsēdētājam Zigurdam Zēnam – 2070 eiro mēnesī. Viņš Jauns.lv pauda: “Nekādu piemaksu nav. Algu 100% veido pašu ieņēmumi no projektēšanas un inženierizpētes darbiem, valsts budžets netiek izmantots. 2023. gadā alga palielināta no 1650 eiro uz 2070 eiro (25 %).”

“Latvijas valsts meži”: ““Latvijas valsts mežu” valdei un padomei 2025. gadā nav veiktas izmaiņas atalgojumā. 2023. gada decembrī pārskatīja akciju sabiedrības “Latvijas valsts mežu” valdes priekšsēdētāja atalgojumu, to palielinot atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam. Pārējiem “Latvijas valsts mežu” valdes locekļiem 2023. gadā un 2024. gadā nav veiktas atalgojuma izmaiņas.”

Valsts aizsardzības korporācija: “Aizsardzības ministrijas dibinātās kapitālsabiedrības, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” vadītāja, valdes locekle Ingrīda Ķirse tika ievēlēta par patstāvīgo valdes locekli 2024. gada 28. novembrī ar ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu. Valdes loceklei ir noteikta mēneša atlīdzību 6500 eiro. Ingrīda Ķirse pirms tam pildīja SIA “Valsts aizsardzības korporācija” pagaidu valdes locekles amata pienākumus un viņai tika noteikta tāda pati mēneša atlīdzība. Valdes locekles atlīdzība nav palielināta un 2025. gadā arī to netiek plānots palielināt.”

“Eiropas dzelzceļa līnijas” (atbild par “Rail Baltic” realizāciju): “Informējam, ka SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) ir vidēja valsts kapitālsabiedrība, kuras vadību realizē valde divu valdes locekļu sastāvā. EDzL nav izveidota padome. Pašreizējos valdes locekļus dalībnieku sapulce apstiprināja 2024. gada maijā, nosakot tādu pašu atalgojumu, kāds bija iepriekšējiem valdes locekļiem. Šogad valdes locekļiem algas nav paaugstinātas. Iepriekšējās valdes priekšsēdētājam atalgojums tika pārskatīts vienu reizi  piecu gadu termiņa ietvarā. Papildus informējam, ka EDzL valdei līdz šim nav tikušas izmaksātas nekādas piemaksas vai prēmijas.”

Centralizētā kultūra

Ja vairums kapitālsabiedrību uz Jauns.lv jautājumiem atbildes sniedza to preses sekretāri, administrācijas pārstāvji vai valdes locekļi, tad Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības (Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Nacionālais teātris, Valsts leļļu teātris, Dailes teātris, Valmieras teātris, Rīgas krievu teātris, “Latvijas koncerti”, “Kremerata Baltica”, Rīgas cirks, akadēmiskais koris “Latvija”, Valmieras teātris un Liepājas simfoniskais orķestris) neatbildēja “pa tiešo”, bet gan centralizēti ar Kultūras ministrijas starpniecību sniedzot vienu atbildi: “Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrību vadībai – valdes locekļiem (kultūras valsts kapitālsabiedrībās nav padomju, un tikai divām no visām kapitālsabiedrībām ir vairāk nekā viens valdes loceklis, proti - divi) šogad nav palielināts atalgojums.
 
KM kapitālsabiedrību vadītāju atalgojums nav palielināts arī 2024. gadā; pēdējoreiz KM pārraudzībā esošo valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojums pēc noteiktas, KM izstrādātas metodikas par 15,8% tika palielināts no 2022. uz 2023.gadu. Pirms tam kultūras valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojums palielināts 2018. gadā.”

Publiski pieejamā informācija liecina, ka pērn, piemēram, Dailes teātra valdes loceklim mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 5749 eiro, bet Nacionālās operas un baleta valdes locekļiem – no 7047 līdz 7830 eiro.