Atkal izsisti logi "Stūra mājai", kur PSRS okupācijas laikā tika pastrādāti baisi noziegumi. Krieviski runājošie regulāri draud un sola deportāciju atkārtošanos

Krieviski runājoši cilvēki sola vēstures atkārtošanos un viņu deportēšanu. Par katru šo gadījumu top iesniegums Valsts policijai. Policijā skaidro, ka visi līdzšinējie incidenti ir izmeklēti. Un tie nevedina domāt par organizētas grupas darbu, bet atsevišķu indivīdu izlēcieniem.

Gids Aivars Riekstiņš rāda Stūra mājas trīs izsistos logus jeb vitrīnas, kuru stikli izdauzīti pagājušajā nedēļā. "Nu, manuprāt, tā ir organizēta darbība! Individuāli izsitīs jebkuru logu... Šis ir mērķtiecīgi. Tāpat kā muzeju mājā.... Tālu nav jāmeklē. Lielais kaimiņš. Ne jau visi krievi domā, kā Putins domā. Bet to, ka tas ir organizēts, to var just uzreiz," pauda Riekstiņš.

Muzeja direktore Solvita Vība uzsvēra, ka par katru gadījumu raksta iesniegumu policijai. Pievieno novērošanas kameras ierakstus. Taču draudi nebeidzas. "Tas ir principiāls jautājums parādīt, ka šādi uzbrukumi nedrīkst būt. Un, ja tādi ir, šīs personas tiek identificētas un saņem sodu," sacīja Vība.

Dažādus uzbrukumus muzejs piedzīvo regulāri. No norauta Ukrainas karoga līdz sabojātām bildēm, kas izliktas par godu Ukrainas aizstāvjiem. Bet nu draudi skar pašus darbiniekus. "Viņi [zvanītāji] saka to, ka vēsture atkārtosies, deportācijas. Represijas. Lai mēs esam tam gatavi," klāstīja muzeja direktore.

Ēkas īpašnieks – "Valsts nekustamie īpašumi" – skaidroja, ka Stūra mājā izbūvēta video novērošanas sistēma, ir tehniskā apsardze. Pērn vitrīnas izsistas četras reizes un vienā gadījumā durvis. Visi fiksētie video materiāli ir nodoti policijai. Policijā skaidroja, ka  visi iesniegumi izskatīti un uzsākts process arī par tikko izsistajiem stikliem, vēsta "lsm.lv".

Jāpiebilst, ka Stūra māja ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam Stūra mājā atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja. Tur 1941. gadā nošāva daudzus cilvēkus, kurus padomju okupanti uzskatīja par jaunā režīma pretiniekiem.

Jāpiebilst, ka 27.janvārī Rīgas pilsētas tiesa slēgtā sēdē turpinās skatīt krimināllietu par Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanu.

Saskaņā ar apsūdzību viens no apsūdzētajiem 2024.gada sākumā, izciešot brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā, telefonsarunas laikā pierunāja savu paziņu Vitāliju Lukjanoviču par 4500 ASV dolāriem sameklēt personu, kura izsistu ēkai logu un iemestu tajā pudeli ar degmaisījumu. Pēc tam Lukjanovičs sameklēja Razmericu, kurš piekrita par 2000 eiro veikt dedzināšanu. Dedzinātājs ar paštaisītu āmuru izsita Okupācijas muzeja ēkas pirmā stāva loga stiklu un iemeta pudeli ar degmaisījumu ēkas iekšpusē, izraisot ugunsgrēku apmēram 0,5 kvadrātmetru platībā. Ar savām darbībām apsūdzētie iznīcināja un sabojāja Latvijas Okupācijas muzeja biedrības mantu vairāk nekā 10 000 eiro apmērā.

Visi trīs apsūdzētie atrodas ieslodzījumu vietā. Starpnieks un izpildītājs tikai aizturēti pāris dienas pēc dedzināšanas un viņiem kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, bet pasūtītājs turpina izciest viņam iepriekš piemēroto sodu - brīvības atņemšanu.
Visi apsūdzētie ir agrāk sodīti. Starpnieks un izpildītājs savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzinuši pilnībā un nožēlo izdarīto, savukārt pasūtītājs, kurš atradās cietumā, savu attieksmi pret apsūdzību paust atteicies.

Par šāda nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem, vai bez tās.