Ārzemnieki ar Latvijas šofera tiesībām: kā tās iegūst vai tas ir drauds satiksmes drošībai?
Lai Latvijā dzīvojošs ārzemnieks sēstos pie auto stūres, viņam Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) ir jāsaņem autovadītāja apliecība, un tiem, kuri pie mums atbraukuši no valstīm ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas, gada laikā arī jānokārto braukšanas eksāmeni pēc Latvijas noteikumiem. “Kas Jauns Avīze” skaidro, cik viņu ir daudz un vai viņi ir apdraudējums mūsu satiksmes drošībai?
“Nesen biju Ceļu satiksmes drošības direkcijā un tur rindā stāvēja bariņš trešo valstu pilsoņu, lai pieteiktos autovadītāja tiesību saņemšanai. Man liekas, ka viņi savās valstīs tiesības ir vienkārši nopirkuši vai saņēmuši “pa blatu” un te tās atjauno, kaut arī braukt nemāk. Varbūt ar to izskaidrojams lielais avāriju skaits, ka viņiem tiesības atjauno, nepārbaudot viņu braukšanas prasmes,” “Kas Jauns Avīzei” savus novērojumus pauda Kārlis.
Savukārt žurnāliste Ieva Alberte mikroblogošanas vietnē “X” pauž: “Kā “Bolt” zēni tikuši pie vadītāju apliecībām? Dažs brauc bez pagrieziena rādīšanas. Šovakar viens ar klabošu “tačku” rāva ārā no stāvvietas pie picērijas - bez pagrieziena, bez gaismām. Nezinu, kas mani pasargāja no indieša “bučas” auto sānos. Laikam tas, ka nesēžu telefonā pie stūres.”
Salīdzinot ar kopējo Latvijā izsniegto autovadītāja apliecību skaitu (vairāk nekā 886 tūkstoši), Latvijā pastāvīgo ārvalsts šoferīšu skaits ar Latvijas autovadītāja tiesībām ir neliels. 2024. gadā Latvijā kopā apmainītas 2024 autovadītāja apliecības no 79 dažādām trešajām valstīm. Visvairāk tās saņēmuši Lielbritānijas pilsoņi – 578, viņiem seko Krievijas (356), Indijas (235), Ukrainas (215), Īrijas (124), Baltkrievijas (72), Uzbekistānas (69), Vācijas (61), Lietuvas (57) un Apvienoto Arābu Emirātu (34) pilsoņi.
Transportlīdzekļa vadītājam, kurš ierodas Latvijā no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu (te strādā, mācās, vai viņiem te ir uzturēšanās atļauja), jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes izsniegtu vadītāja apliecību, kā arī personas, kas bauda diplomātiskās vai konsulārās imunitātes un privilēģijas (kamēr spēkā ir viņu valstu izsniegtās apliecības), “Kas Jauns Avīzei” teica CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters.
Lai trešo valstu pilsonis apmainītu tiesības pret Latvijā derīgu, viņam jākārto B kategorijas vadīšanas eksāmens (ja vadītāja apliecība dod tiesības vadīt motociklus, kravas automobiļus vai autobusus, lai iegūtu Latvijas vadītāja apliecību ar tiesībām vadīt šo kategoriju transportlīdzekļus, papildus jānokārto vadīšanas eksāmenu ar katrai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli). Eksāmens jākārto valsts valodā, bet “izņēmuma gadījumos, ja citādi komunikācija nav iespējama, pēc CSDD darbinieka brīvās gribas un atbilstoši viņa svešvalodu zināšanām – kādā citā valodā. Drīkst izmantot klienta nodrošinātu tulku,” skaidro Mārtiņš Mālmeisters.
Savukārt, cik neapzinīgi vai tieši otrādi pedantiski noteikumu ievērotāji ir ārvalsts pilsoņi, kuri Latvijā saņēmuši autovadītāja apliecības, transportlīdzekļu apdrošināšanas kompānijās “Kas Jauns Avīzei” nevarēja pateikt, jo ne visi apdrošinātāji negadījumu uzskati veic, pēc to izraisītāju pilsonības. Savukārt to, cik ārvalstīs reģistrēto auto Latvijā iekuļas satiksmes negadījumos gan ir zināms.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins “Kas Jauns Avīzei” atklāja: “2024.gadā Latvijā kopsummā ir reģistrēti 759 negadījumi, kurus izraisījuši ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi par kopējo izmaksu summu 1,54 miljonu eiro. Visbiežāk avārijas Latvijā ir izraisījuši transportlīdzekļi, kas reģistrēti Lietuvā - 47% (362 negadījumi par summu 775 tūkstoši eiro), Igaunijā - 23% (181 negadījums par summu 317 tūkstoši eiro) un Polijā - 7% (54 negadījumi par summu 115 tūkstoši eiro). Ceļu satiksmes negadījumu izraisītāju vidū ir arī tādās valstīs reģistrēti transportlīdzekļi kā Armēnija, Dānija, Luksemburga, Spānija, Ungārija un Ziemeļmaķedonija (pa vienam negadījumam)."
Bet apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka “Kas Jauns Avīze” norādīja: "Izvērtējot atlīdzības pieprasījumus par transportlīdzekļu negadījumiem, kuros iesaistīti trešo valstu pilsoņi, procentuāli visvairāk pieprasījumu saņemts no Ukrainas pilsoņiem (28 gadījumi jeb 32%), Krievijas pilsoņiem (12 gadījumi jeb 14%), Uzbekistānas pilsoņiem (12 gadījumi jeb 14%), Angiljas (valsts Karību reģionā) pilsoņiem (8 gadījumi jeb 9%) un Baltkrievijas pilsoņiem (8 gadījumi jeb 9%). Kopumā trešo valstu pilsoņi sastāda tikai 0,91% no visiem pieteikto atlīdzību gadījumiem, tādēļ, ņemot vērā procentuāli mazo pieteikumu skaitu, nav novērojamas kādas valsts negatīva izcelšanās."
