Bijusī kultūras ministre Jaunzeme-Grende: Kultūras ministriju mierīgi varētu pievienot Izglītības ministrijai
Bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata, ka no Kultūras ministrijas nav nekādas jēgas un tā nevis kalpo, bet gan apdraud latviešu kultūru. Tādēļ visracionālāk to būtu pievienot Izglītības un zinātnes ministrijai. Žaneta Jaunzeme-Grende sašutusi par to, ka tagad viņas Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” pārvaldītajam Ziedoņa muzejam piešķirta tikai puse no vajadzīgā finansējuma, bet “Viegli” attīstītajam Vilhelma Purvīša muzejam Vecjaušos nav piešķirts ne centa.
“Diskutēt ar Kultūras ministriju ir ļoti sarežģīti,” TV3 raidījumam “900 sekundes” teica bijusī kultūras ministre, kura, pārstāvot Nacionālo apvienību, Kultūras ministriju vadīja no 2011. līdz 2013. gadam. Pašreizējai Kultūras ministrijai vairs neinteresējot latviskums, bet integrācija. Līdz ar to šobrīd “Progresīvo” pārziņā esošā Kultūras ministrija kaitē latviešu kultūrai un tāpēc to būtu lietderīgi pievienot Izglītības zinātnes ministrijai, kura pašlaik ir “Jaunas vienotības” pārziņā.
Latvijas kultūras jomā norisinās būtiskas pārmaiņas, kas rada diskusijas un pretrunīgu viedokļu sadursmi, izmaiņas Kultūras ministrijas vadībā un tās virzībā atspoguļo politisko un ideoloģisko kursu maiņu, kas izraisa plašāku debatējamu jautājumu loku par kultūras lomu, “900 sekundēm pauda kultūras eksministre. “Progresīvo” ieņemtā pozīcija būtiski atšķiras no iepriekšējā kursa. Viņa uzsvēra, ka “Progresīvo” atbalsts (aptuveni 6% vēlētāju) neveido pietiekamu leģitimitāti tik būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē ne tikai nozares administratīvo struktūru, bet arī tās prioritātes: “Par progresīviem ir balsojuši 6% vēlētāju. Tas ir ļoti maz, lai mainītu pilnībā Kultūras ministrijas kursu. Mēs varētu, racionāli spriežot, Kultūras ministriju mierīgi pievienot Izglītības ministrijai,” norādīja Žaneta Jaunzeme-Grende. Tas, viņasprāt, varētu racionalizēt resursu izmantošanu un stiprināt kultūras un izglītības integrāciju.
Eksministre asi kritizē pašreizējo Kultūras ministrijas vadību par to, ka tās uzmanības centrā esot integrācijas jautājumi, nevis latviskuma stiprināšana. Viņa norāda, ka “Progresīvie”, kurus viņa tieši vaino šajā pieejā, mazāk uzmanības pievērš latviešu kultūras simbolu un vērtību saglabāšanai. Šāda virzība apdraud Latvijas kultūras unikalitāti un tās vietu valsts identitātē: “Šī brīža Kultūras ministrijas vadībai, tātad “Progresīvajiem”, interesē tikai integrācija, nevis latviskums.”
Bijušās ministres neapmierinātību pastiprina arī aktuālās diskusijas par valsts finansējuma sadali kultūras nozarei. Kā piemēru viņa min gadījumus, kad trūkst atbalsta tādiem nacionāli nozīmīgiem simboliem kā Imanta Ziedoņa un Vilhelma Purvīša muzejiem: “Šogad Ziedoņa muzejs (Krimuldas pagasta Murjāņos) svin savu desmitgadi, tas saņēmis dažādus apbalvojumus, tostarp Muzeja biedrības augstāko novērtējumu. Tomēr muzejs pēkšņi zaudējis valsts bāzes finansējumu, kas, ir bijis šokējošs lēmums.” Kultūras ministrija ieteikusi muzejam pretendēt uz finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondā, taču Žaneta Jaunzeme-Grende norāda, ka šis risinājums ir nepietiekams un riskants. Savukārt Vilhelma Purvīša dzimtās mājas Vecjaužos Ogres novada Taurupes pagastā, kas ir jaunākais fonda projekts, vispār nesaņēma finansējumu.