Saudzēt un nemēslot

Atkritumu tonnas dabā

Ik gadu Latvijas mežos nonāk tonnām visdažādāko atkritumu, ko tur atstājuši vai pat speciāli veduši neapzinīgi cilvēki. Vispiedrazotākie saprotamu iemeslu dēļ ir piepilsētu meži – ne tikai Rīgas, bet arī, piemēram, Jelgavas un Daugavpils apkaimē, jo tur ikdienā apgrozās visvairāk cilvēku. Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) apkopotie dati rāda, ka gandrīz pusi no mežos atstāto atkritumu apjoma veido sadzīves atkritumi, apmēram ceturtā daļa ir būvgruži, mazāk ir vecu automašīnu detaļu, piemēram, nolietotu riepu, vai bīstamo atkritumu. Atkritumu vešanā uz mežu ir pat vērojama zināma sezonaliāte: rudenī vairāk izmet autoriepas un organiskās vielas, piemēram, lapas un ābolus, bet pavasarī, kad sākas sezona dārziņos un vasarnīcās, – būvgružus un sadzīves atkritumus.

Droši vien daudzi dabas piedrazotāji pat tā īsti neapzinās, ka, tēlaini izsakoties, šauj paši sev kājā, jo kādam par atkritumu savākšanu pēc tam ir jāmaksā un būtībā maksātāji esam mēs paši – vai nu caur pašvaldību komunālajiem dienestiem, kas tiek uzturēti no iedzīvotāju nodokļiem, vai arī caur LVM, kas ir valsts uzņēmums un kura akcionāri būtībā tātad esam mēs visi. Piemēram, pērn LVM atkritumu savākšanai iztērēja gandrīz 150 000 eiro. Turklāt jārēķinās, ka pieķeršanas gadījumā vainīgajam piedrazotājam būs jāmaksā diezgan liels naudas sods: privātpersonām no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskajām personām no 250 līdz pat 2800 eiro, kam vēl jāpieskaita kompensācija par izdevumiem, ko radījusi atkritumu savākšana

Summas, kā redzams, nav mazas, taču uz dažu citu valstu fona Latvija vēl ir diezgan iecietīga attiecībā pret vides piesārņotājiem. Visbargākie sodi šajā ziņā ir Singapūrā, kur par atkritumu izmešanu neparedzētā vietā var piespriest pat 5000 eiro sodu vai sabiedriskos darbus – ielu tīrīšanu. Šveicē naudas sods par līdzīgu pārkāpumu būs mazāks – ap 300 eiro –, toties tur atbildīgie dienesti ļoti rūpīgi pieskata atkritumu šķirošanu un nevīžīgs iedzīvotājs var iedzīvoties nepatikšanās, ja būs, piemēram, stikla pudeles iemetis plastmasai domātajā konteinerā. Arī Lielbritānijā ir bargi sodi vides piemēslotājiem, un mēģinājums izgāzt atkritumu kaudzi kaut kur dabā var beigties pat ar cietumsodu.

Šķirot un atteikties no plastmasas

Ko mēs visi varētu darīt, lai saudzētu dabu un saglabātu vidi tīrāku? Nekā sarežģīta te nav. Pilsētas dzīvokļu iemītniekiem pietiktu šķirot atkritumus un lielākas nevajadzīgās elektroierīces, piemēram, televizorus, vest uz īpašajiem bezmaksas nodošanas punktiem, nevis izmest kopējā atkritumu konteinerā vai pat kaut kur krūmos. Privātmāju īpašniekiem, pat ja viņi dzīvo nomaļā vietā, vajadzētu noslēgt līgumu ar pašvaldību par regulāru atkritumu izvešanu un izmantot iespēju šķirot atkritumus, ja vien komunālie dienesti tādu piedāvā. Pārtikas atkritumus māju īpašnieki var pārstrādāt kompostā un izmantot ekoloģiski tīru dārzeņu audzēšanā. Atrodoties ārpus savām mājām, pašsaprotamai vajadzētu būt atkritumu izmešanai tam paredzētās vietās, nevis izmētāšanai, kur pagadās.

Ikviens var dot savu artavu vides saglabāšanā, arī izvēloties produktu iepakojuma veidu – papīra iesaiņojums vienmēr būs labāks nekā plastmasas, jo ātrāk sadalās. Protams, mūsdienu tehnoloģijas ļauj izgatavot plastmasas maisiņus, kas sadalās dažos gados, tomēr papīrs šajā ziņā ir un paliek videi draudzīgāks materiāls. Lai arī lielāko daļu plastmasas iepakojuma ir iespējams pārstrādāt un pēc tam izmantot apģērba, automašīnu detaļu ražošanā vai kur citur, tas prasa enerģiju un resursus, ko varētu izmantot arī citiem mērķiem.

Ceļvedis zaļajā šopingā

Viens no efektīvākajiem padomiem vides aizsardzības jomā ir vienkāršs – nepērc preces, bez kurām patiesībā gluži labi varētu iztikt! Tas attiecas gan uz jaunu kleitu vai zābakiem, gan arī uz pārtiku, ko nereti nopērkam vairāk, nekā patiesībā spējam apēst. Īpaši jau, ja esi atnācis uz veikalu ar tukšu vēderu un tad liekas, ka apēdīsi teju visu, ko redzi – šo, to un vēl arī to tur. Taču patiesībā pēc pāris dienām nākas konstatēt, ka neesi apēdis pat pusi no nopirktā un nākas vien mest atkritumos. Tas nav saprātīgi ne no finansiālā, ne arī no tīras vides viedokļa.

Vēl viens vienkāršs ieteikums: izvēlies produktus ar minimālo iepakojumu, nevis vairākās plastmasas kārtās iesaiņotas. Iespēju robežās vēlams bojātas preces, piemēram, ledusskapi vai plauktu, mēģināt salabot, nevis uzreiz iet uz veikalu pēc jauna, bet veco izmest atkritumos. Ja pats vairs neizmanto kādu vēl itin derīgu lietu, tad varbūt nevajag to uzreiz izmest, bet gan var to kādam atdot vai ziedot. Piemēram, Rīgā daudzviet ir izvietoti konteineri, kuros var atstāt lietotus apģērbus, kas pašam vairs nav vajadzīgi, taču kādam citam vēl var noderēt.

Veikalu piedāvātie plastmasas maisiņi ir viens no lielākajiem vides piesārņojumu avotiem, tādēļ prātīgi būtu tos aizstāt ar vairākkārt lietojamiem auduma maisiņiem. Tie neaizņem daudz vietas, tādēļ būtu tikai saprātīgi automašīnā vai somā allaž turēt kādu auduma maisiņu, ko izmantot iepērkoties. Līdzīgā kārtā ieteicams padomāt par produktu glabāšanu mājās – varbūt var iztikt bez daudziem plastmasas maisiņiem, aizstājot tos ar stikla burkām? Ideālā variantā daudzas pārtikas preces, piemēram, makaronus vai rīsus, varētu pirkt bez plastmasas iepakojuma, ieberot nepieciešamo daudzumu papīra turzā vai kārbiņā, taču Latvijā diemžēl šī prakse pagaidām vēl nav pārāk izplatīta, un te tirgotājiem ir vieta zaļajai izaugsmei.

Ar zaļo domāšanu diezgan cieši ir saistīts kāds bieži vien dzirdēts ieteikums – izvēlies Latvijas preci! No ekonomiskā viedokļa te viss ir skaidrs un saprotams: pērkot tepat, Latvijā, radītus produktus, mēs atbalstām vietējos uzņēmumus, kas rada darbavietas, kurās strādā mūsu pašu cilvēki. Vai arī atbalstām vietējos zemniekus. Taču te ir vēl viena nianse: vietējiem produktiem līdz veikalam jāmēro īsāks ceļš, tātad mēs mazāk piesārņojam vidu, vedot sviestu vai burkānus pāri visai Eiropai vai pat vēl tālāk. It kā jau sīkums, taču no šādiem sīkumiem veidojas diezgan liels vides piesārņojums. Un pavisam labi, ja šie vietējie ražotāji izmanto videi draudzīgus iepakojuma materiālus – tad jau rodas divkāršs labums un atbalsts apkārtējai videi.

Iestādi koku! Vai divus!

Vēl viens vērtīgs ieguldījums vides uzlabošanā ir apzaļumošana – koku un citu augu stādīšana. Latvija pamatoti var lepoties ar zaļas valsts nosaukumu, taču šo zaļumu nepieciešams visu laiku atjaunot, tādēļ katrs kociņš, ko kāds no mums ir iestādījis, ir kā mazs ķieģelītis kopējā lielajā dabas mājoklī. Lielu ieguldījumu šajā ziņā dod LVM, jo uzņēmums tikai šopavasar vien papildināja Latvijas valsts mežus ar gandrīz 30 miljoniem jaunu kociņu vairāk nekā 19 000 hektāru platībā.