Bhagavad-Gīta atvēršanas svētki
10. decembrī notika vaišnavu vēdisko gudrību avota – grāmatas Bhagavad-Gīta – atvēršanas svētki.
FOTO: krišnaīti svin! Latviski iztulkota viņu grāmata, kas atbild uz visiem jautājumiem. Starp citu - reliģijai pievienojies arī Horens Stalbe
“Latvijai šis ir nozīmīgs notikums!” dzirdu sakām smaidīgo Uģi Kuģi. Cilvēki sāk skaļi aplaudēt. 10. decembrī notika viņu vēdisko gudrību avota – grāmatas Bhagavad-Gīta – atvēršanas svētki. Es biju gatava noskaidrot, kāpēc tā ir tik īpaša.
Kas ir Bhagavad-Gīta?
Bhagavad-Gīta ir grāmata, kura ietvers sevī vēdiskās zināšanas. Pirmo reizi tā tika izdota latviešu valodā 1990. gadā. Toreiz grāmatai bija sarkani vāki, un tā nebija plaši pieejama. 10. decembrī tika atzīmēts notikums, ka grāmata tika vēlreiz iztulkota latviešu valodā, piegādāta Latvijā un tagad daudzi varēs to iegādāties. Kopumā Bhagavad-Gīta ir tulkota 59 valodās. To pasākumā nodēvēja par grāmatu, kas sniedz atbildes uz visiem jautājumiem.
Par pasākumu
Kā jau vienmēr jāsāk ar to, ka tautā šīs reliģijas kustības sekotājus sauc par krišnaītiem, bet patiesībā šīs reliģijas kustības biedrus sauc par vaišnaviem. Pasākums norisinājās VEF kultūras pilī. Uz pasākumu bija ieradušies daudz cilvēku.
Jau sākumā pamanīju, ka vairākiem vīriešiem, kā ierasts, bija skūtas galvas un pakausī mati sasieti mazā bizītē, pat maziem puisīšiem, kuriem varētu būt aptuveni trīs vai četri gadi. Negaidīju, ka pasākumā redzēšu vīriešus, kuri izskatījās pēc baikeriem — bārdaini, ar gariem matiem un tetovējumiem. Uz pasākumu tika atvesti bērni un zīdaiņi, tāpēc laiku pa laikam kāds ieraudājās. Daudzām sievietēm mugurā bija svārki vai kleitas, un drēbes bija košas un krāsainas.
Pirms uz skatuves uznāca pasākuma vadītāji, Samanta Tīna un Uģis Kuģis, uz ekrāna tika parādīts īss video. Tajā nedaudz tika pastāstīts par Krišnu, vienu no galvenajām dievībām hinduismā. Pēc tam visus sanākušos sveica vadītāji.
Pasākuma laikā es neko nedarīju, tikai novēroju un klausījos. Biju domājusi, ka iespējams tiks veikts kāds rituāls, bet tas nenotika, vienīgi kādā brīdi visiem tika palūgts kopā ar garīgo skolotāju noskaitīt mantru. Pārsteigta biju redzot slavenus cilvēkus, par kuriem man nebija ne jausmas, ka tic šai reliģijai, piemēram, Horens Stalbe. Horens Stalbe ir multimākslinieks, galvenokārt pazīstams kā grupas „Riga Reggae” solists. Viņš pastāstīja, ka kādā brīdi bija "apsēsts ar budisma idejām", bet tās apgūt nebija iespējams visai plaši, un viņš nonāca pie hinduisma. Viņš apguva vēdiskās zināšanas speciālajās lekcijās vakaros, kuru laikā atzīst, ka brīžiem arī gulējis, bet sekmīgi pabeidzis kursu. Vairāk par citu slavenību pieredzi drīzumā varēsi lasīt te pat portālā.
Uz pasākumu bija ieradies garīgais skolotājs, kurš 50 gadus nodarbojās ar šīm reliģiskajām praksēm
Ciemos ieradās Dhīrašānta Dāsa Gosvāmī Mahārādža, kurš ir Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības (International Society for Krishna Consciousness) guru jeb garīgais skolotājs. Guru tika pasniegta ziedu virtene, ko viņš nolika uz jaunajām grāmatām. Par Bhagavad-Gītu viņš teica šādi: “Tā ir universāla mācība, kas aktuāla jebkuram no mums." Viņš arī padalījās ar svarīgākajiem punktiem, pie kā pieturas vaišnavi. Punkts, kas man izcēlās bija šis: “Ēd, dzer, dzīro, jo rīt tu nomirsi. Tā nav, cilvēks nemirst." Guru pastāstīja, ka cilvēks ir nemirstīgs. Viņš uzsvēra, ka cilvēks nevar sevi uzskatīt par savu ķermeni, viņš ir kaut kas vairāk – garīgā dvēsele. Kā piemēru viņš minēja, ka cilvēks sevi nesauc par mašīnu, ar kuru viņš brauc, tāpat viņš nedrīkst teikt, ka viņš ir savs ķermenis. Problemātiski ir arī uzskatīt sevi par piederīgu kādai nacionalitātei, jo tas rada konfliktus.
Negaidīts triks un noslēgums
Pēkšņi guru izvilka kārti, te nu es sarosījos. Tiks rādīts triks. Guru parādīja kārti, kas simbolizēja visas sliktās lietas cilvēka dzīvē. Tai pa virsu viņš uzlika kaut kādu vāciņu, patiešām neatminos, kas tas bija. Guru, kopā ar zālē sēdošajiem, noskaitīja mantru, un pēc tam, noņemot šo vāciņu, tika atklāts, ka kārts ir palikusi balta – simbolizējot attīrīšanos no sliktā.
Tuvojoties pasākuma beigām, dziesmu "Harē Krišna" nodziedāja Samanta Tīna. Vīrietis, kurš sēdēja man priekšā, bija aizvēris acis, smaidīja un cēla gaisā rokas, patiesi izrādot baudu pret dziesmu un notiekošo. Visi sanākušie kopumā bija smaidīgi. Pasākums noslēdzās ar pateikšanos ģimenei, kas iesaistījās procesā, lai grāmata tiktu iztulkota un atvesta uz Latviju.
