Ko godājam Ziemassvētkos - Krišnu, Jēzu vai salatēti?

Populārā kultūra Ziemassvētkus gan apzināti, gan neapzināti mēdz pasniegt kā dāvināšanas svētkus, kamēr baznīcas pārstāvji svētku laikā lūdz atcerēties to patieso (sākotnējo?) nozīmi. Latvijā turklāt netrūkst arī mazāku, bet ne mazāk aktīvu reliģisko/filozofisko biedrību, kuru biedriem šis laiks, iespējams, saistās ar pavisam ko citu vai vispār neko. Lai noskaidrotu vairāk, portāls Kasjauns.lv aprunājās ar mazāk zināmo konfesiju pārstāvjiem.

Krišnām tolerance svarīgāka par tradīcijām

Tieši Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība ir atbildīga par Rīgas ielās, vasarā notiekošajiem gājieniem mūzikas un patīkamā aromāta pavadībā un rīko tos jau kopš 1979. gada. Biedrības mediju speciāliste Natālija portālam Kasjauns.lv atklāj, ka, lai arī vēdu kultūrā neeksistē ar ziemas saulgriežu laiku saistītas tradīcijas, kuras varētu tieši pielīdzināt Ziemassvētkiem, Krišnas pielūdzējiem ir jāsaprot Ziemassvētku nozīme Latvijas sabiedrībā. „Kristus dzimšana priekš mums ir svarīga,”  apgalvo Natālija. Šajā austrumu mācībā ļoti svarīgi esot padziļināti izprast līdzcilvēkus, līdz ar to būtiski ir saprast un pieņemt arī atšķirīgus reliģiskos rituālus. „Svētki – tās ir arī attiecības ar cilvēkiem un tolerance ir daudz svarīgāka par virspusējām tradīcijām,” apgalvo Natālija. Paši krišnaīti ikdienā ievēro stingrus noteikumus, bieži vien pilnībā atsakoties gan no gaļas, gan ar dzīvniekiem saistītiem produktiem, kā arī alkohola un azartspēlēm.

Latvijas Teravādas budisma biedrība pulcē cilvēkus, kas vēlas apgūt un praktizēt Vipassana (atklāsmes) meditāciju. Biedrības valdes locekle Evija Apine sarunā ar Kasjauns.lv skaidro, ka kā jau vairumā filozofiju un reliģiju, budismā orientācija uz materiālo pasauli nav primāra. Daudzo budisma atzaru, tostarp Teravādas, praktizētāji papildus var brīvi piekopt visdažādākās tradīcijas. „Mūsu sekotāju vidū pamanāma ļoti dažāda prakse. Lielākajai daļai budisma piekritēju Ziemassvētki ir ģimenes svētki, taču ļoti bieži ir novērota budisma tradīciju un latviešu tradicionālo ziemas saulgriežu paražu apvienošana,” atklāj Apine.

Ticība Kristum nomainīta ar ticību... salatētim

Latvijā mīt arī salīdzinoši maz zināmās Bahai ticības pārstāvji. Šīs reliģijas sekotāji atzīst visas citas lielākās reliģijas un to dievišķo sūtņu sarakstam, piemēram, Mozus, Krišna, Buda, pievieno arī savu – Bahāullā, 19. gadsimtā dzīvojuši persiešu izcelsmes vīru, kurš sevi dēvēja par Dieva sūtni. Sekotāji uzskata, ka visas reliģijas ir patiesības un Dieva atklāsmes, kas, gadsimtiem ejot, progresē.

Solidarizējoties ar kristīgo konfesiju pārstāvjiem, arī bahājieši pauž zināmu neapmierinātību ar faktu, ka mūsdienās Ziemassvētkiem ir spēcīgs populārās kultūras aspekts. „Sabiedriskajā dzīvē daudziem cilvēkiem Ziemassvētki ir laicīgas brīvdienas.

Daļēji tas izriet no vēlmes respektēt faktu, ka ne visi ir kristieši un tādējādi uzsvērt Kristus dzimšanu ne vienmēr būtu piemēroti. Tomēr ticība Kristum ir nomainīta ar ticību salatētim un bieži izpaužas kā brīvdienu iepirkšanās un Ziemassvētku lampiņas. Šī tendence ir tik izplatīta, ka daļa kristiešu cīnās, lai atgādinātu par īsto svētku būtību,” skaidro bahājiešu Rīgas draudzes loceklis Māris Pavlovs. Bahājiešu reliģiskā identitāte, papildus pasaules reliģiju devumam, tiek veidota arī no svētkiem, kas godina šīs ticības aizsācēju. Jauno gadu, pretēji nospiedošam rietumnieku vairākumam, bahājieši sagaida pavasara saulgriežu laikā.

Atšķirībā no pareizticīgajiem, Latvijas Dievturu pārstāve Gunta Saule sarunā ar Kasjauns.lv pauž prieku par to, ka latviešu tradicionālie Ziemassvētki nav iekļauti atzīmējamo dienu sarakstā. „Tas droši vien ir galvenais iemesls kādēļ mūsu svētki nav tik komercializēti,” apgalvo Gunta. Komentējot 21.gadsimta Ziemassvētku laicīgās tradīcijas, Gunta uzsver, ka senos laikos, svētkiem vienmēr svarīga esot bijusi materiālo labumu demonstrēšana. „Latvju dainās svētku galds vienmēr ir bagātīgi klāts. Cilvēks rāda, ka ir pārticis un apmierināts, turklāt izēšanās svētkos latviešiem būtībā ir ļoti raksturīga. Tajā, šķiet, ir arī zināma maģija – Ziemassvētku izēšanās tradicionālā latviešu manierē bieži izpaliek bez diskomforta un veselības problēmām otrā dienā. Cilvēks acīmredzot mācās un, laikam ejot, pakārto svētku tradīcijas veselībai...” spriež dievture.

Atšķirībā no kristīgajiem Ziemassvētkiem, kur visa centrā ir Kristus, latviešu tradicionālajos svētkos centrā ir saule – gada garākā nakts ir pagājusi un cilvēks priecājas par saules atgriešanos. Gunta atklāj, ka Dievturības svētkus ar kristīgajiem svētkiem apvienot tomēr neesot iespējams. „Kristietība māca pazemību un liek apzināties katra grēkus, turpretī dievturi cilvēku skata kā par sevi un savu rīcību atbildīgu dabas daļu – par grēkiem šeit netiek runāts,” teic Gunta, pieminot, ka, protams, pastāv tikumi, kurus dievturi tiecas ievērot.