Valsts algo vairāk nekā 400 komunikatorus, taču visā tāpat vainojam "slikto komunikāciju"
Bieži vien valsts pārvaldes problēmās tiek vainota sliktā komunikācija. Izrādās, valsts iestādēs ir vairāk nekā 400 labi apmaksāti komunikācijas speciālisti, taču dzīvē saziņa ar sabiedrību bieži vien ir ļoti vāja, uzskata "YouTube" kanāla "Titava laboratorija" vadītājs Dans Titavs.
Pagājušajā nedēļā Nacionālās bibliotēkas telpās notika valsts iestāžu stratēģisko komunikatoru konference. Sanāca vairāk nekā 400 komunikatori - izrādās, tik daudz viņu valstī ir. Pats galvenais valsts stratēģiskais komunikators Rihards Bambals pirms tam publicēja plašu rakstu, kurā paskaidroja, ka pie sliktas komunikācijas komunikatori patiesībā nav vainīgi, jo vainīgs ir pasūtītājs. Stāsts ir par komunikatora un klienta attiecībām - ja komunikators spēj ideju vai domu, neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir valsts iestāde vai uzņēmums, sakarīgi pasniegt, tad viņš ir labs komunikators.
Ja nespēj - tad atvainojiet! Ja stratēģiskais komunikators sāk vainot savu klientu, tad tas nav pareizi. Cita starpā viena no komunikatora lomām ir tikt upurētam, ja kaut kas notiek ne tā. Tad vainu uzveļ preses sekretāram, kurš, lūk, nav mācējis visu pareizi izskaidrot - un ar šo lomu viņam ir jārēķinās.
Taču atgriezīsimies pie komunikatoru konferences. Interesanti, cik tad tā valstij izmaksāja? Pie šī jautājuma tad stratēģiskā komunikācija beidzas, jo, kad sazvanīju meiteni no valsts kancelejas startēģiskās komunikācijas departamenta, tad viņa tā arī nevarēja atbildēt uz jautājumu par pasākuma tāmi.
Uz jautājumiem verbāli atbildēt viņa negribēja, lai gan, saskaņā ar Civillikumu, verbālā un rakstiskā komunikācija ir identiskas. Vēlējās, lai visi jautājumi tiktu iesniegti rakstiski un tad kaut kad tiktu sagatavota atbilde. Ejiet un rakstiet iesniegumu - un tad mēs jums varbūt kaut kad atbildēsim! Tāda, lūk, smieklīga komunikācija iznāca ar komunikatoru.
Taču tas vēl nav viss par komunikatoru tēmu, jo nedēļas izskaņā Valsts kancelejas vadītājs atlaida šīs iestādes galveno komunikatoru un viņa vietnieku. Taču stratēģiskās komunikācijas vadītājs, jau pieminētais Rihards Bambals, nav atlaists.
Jebkurā gadījumā valsts komunikatoru skaits ir satriecošs - 400 komunikatoru dažādās valsts iestādēs! Algas šiem komunikatoriem ir lielas, taču komunikācija diemžēl beidzas ar to, ka, piezvanot komunikatoram, man liek rakstīt iesniegumu. Domāju, ka galvenais iemesls ir tas, ka viņiem vienkārši nav atbildes, bet, saņemot rakstveida iesniegumu, viss departaments varēs sanākt kopā un domāt, ko nu iesākt.
