Vecas ēkas restaurācija ar mūsdienīgām tehnoloģijām: Mērnieku karu 2. sērija

Irīna Meļņika uzsver, ka aģentūra nav vis valsts iestāde, bet gan biedrība, kas nesaņem valsts finansējumu: “Visas mūsu aktivitātes tiek realizētas, piedaloties dažādos projektu konkursos. Tas nozīmē, ka mūsu darbs balstās uz entuziasmu un vēlmi veicināt piekļuvi informācijai plašākai sabiedrībai. Mūsu galvenais mērķis ir pārstāvēt vieglās valodas mērķauditorijas intereses. Tās ir cilvēku grupas, kurām ir sarežģīti piekļūt sarežģītai informācijai. Mēs cenšamies šiem cilvēkiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, iekļaujot viņus sabiedrībā un nodrošinot piekļuvi informācijai. Veidojam vieglās valodas tekstus, lai veicinātu iekļaujošu sabiedrību. Mēs ticam, ka sabiedrībā visiem jābūt vienlīdzīgām iespējām, un tas attiecas arī uz piekļuvi kultūras un informācijas resursiem.”

Viņa atzīst, ka sabiedrībā plašu diskusiju izraisījis “Mērnieku laiku” pārveides vieglajā valodā projekta nosaukums, kurā ietverts vārds “restaurācija”: “Mēs ar vārdu “restaurācija” domājam ne tikai atjaunošanu iepriekšējā veidolā. Drīzāk to varētu salīdzināt ar vecas ēkas restaurāciju, kurā tiek saglabāti autentiskie elementi, kas papildināti ar mūsdienīgām tehnoloģijām, piemēram, apkures vai kanalizācijas sistēmām. Nosaukumā “iekļaujošā restaurācija” uzsvars tiek likts uz iekļaušanu. Mūsu mērķis ir tekstus pielāgot vieglajai valodai, lai tie būtu pieejami cilvēkiem, kuriem sarežģītā literatūra ir grūti saprotama.” Visus rakstus par "Mērnieku laiku" tēmu lasiet šeit.

- Kā radās šī projekta ideja?
- Ideja radās sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, kas jau gadiem veicina mūsu kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību. Diemžēl daļa no klasiskās literatūras darbiem ir zaudējusi saikni ar mūsdienu cilvēkiem. Tādēļ mums jādomā par veidiem, kā šos darbus padarīt tuvākus un saprotamākus mūsdienu sabiedrībai. Muzejs ne tikai strādā pie teksta pielāgošanas, bet arī gatavo izstādes un mācību materiālus, kas tiks prezentēti jau šī gada decembrī. Tas ir plašs projekts ar mērķi atdzīvināt latviešu literatūras klasiku.

- Vai jau ir iespējams paredzēt, kāds būs šī projekta gala rezultāts, piemēram, apjoma ziņā?
- Šobrīd to ir grūti precīzi pateikt. Projekts ir plānots uz vienu gadu, un mēs visu šo laiku veltīsim teksta pielāgošanai vieglajai valodai. Ir svarīgi saprast, ka teksta adaptācija vieglajā valodā nenozīmē vienkāršu tulkojumu vai oriģināla pārveidošanu teikumu pa teikumam.

Vieglajā valodā teksti tiek sakārtoti tā, lai tie būtu īsāki un vieglāk uztverami. Piemēram, katrs teikums tiek izvietots atsevišķā rindā, lai cilvēki ar lasīšanas grūtībām varētu viegli atrast nākamo teikumu. Šāda veida pielāgojumi bieži vien nozīmē, ka gala teksts var būt pat garāks nekā oriģināls. Ja ņemam vērā, ka oriģinālais “Mērnieku laiku” teksts ir ap 580 lappusēm, pielāgotais teksts būs īsāks, bet precīzu apjomu šobrīd nevaru pateikt.

Iespējams, gala rezultātu nāksies sadalīt vairākās daļās, jo vieglās valodas materiāli parasti nepārsniedz 120 lappuses. Šobrīd mēs apzināmies, cik sarežģīts un izaicinošs ir šis darbs, bet esmu pārliecināta, ka tas būs paveicams. Projekta laikā mēs strādāsim ciešā sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, kā arī vieglās valodas ekspertiem. Kopīgi analizēsim tekstu, izvērtējot, kuras detaļas un tēli ir neaizstājami, bet ko var pielāgot vai izlaist, lai nezaudētu teksta būtību.

- Kuri eksperti “Mērnieku laikus” adaptēs vieglajā valodā?
- Šajā projektā strādās divi pieredzējuši vieglās valodas eksperti – es un mana kolēģe Gunta Anča, kura pirms vairāk nekā 20 gadiem ieviesa vieglās valodas ideju Latvijā. Mēs abas jau gadiem strādājam šajā jomā un esam pielāgojuši vairākus daiļliteratūras darbus vieglajā valodā. Šis nav mūsu pirmais projekts, bet jāatzīst, ka neviena adaptācija iepriekš nav izraisījusi tik lielu sabiedrības interesi. Piemēram, Latvijas Neredzīgo bibliotēka jau adaptējusi vairākus klasiskus latviešu literatūras darbus vieglajā valodā, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā” un “Velniņus”, Annas Brigaderes “Sprīdīti” un citus. Tas parāda, ka šāda veida darbi ir nepieciešami un noderīgi.

Lai gan daiļliteratūra ir svarīga, tā nav mūsu galvenā darbības joma. Mēs ļoti daudz strādājam ar informatīviem tekstiem, kas ir aktuāli un nepieciešami sabiedrībai. Piemēram, pašlaik sadarbojamies ar Latvijas Banku, lai izveidotu materiālus par finanšu krāpniecību. Tas ir būtisks temats, jo finanšu krāpnieki bieži mērķē uz cilvēkiem, kuriem ir grūtības izprast sarežģītu informāciju. Šāda veida materiāli tiek pielāgoti vieglajā valodā, lai tos saprastu arī seniori un citi cilvēki ar uztveres grūtībām. Latvijas Banka jau ir publicējusi šos materiālus savā sadaļā “Naudas skola”. Tas skaidri parāda, ka vieglās valodas pielāgojumi nav tikai literatūras kontekstā, bet arī sabiedrības izglītošanas un informēšanas mērķiem.

- Kā jūs vērtējat sabiedrības reakciju uz šādiem tekstu pielāgojumiem vieglajā valodā?
- Godīgi sakot, sabiedrības reakcija mani nepārsteidz. Mēs bieži saskaramies ar nesapratni un pat kritiku, jo cilvēkiem trūkst pilnas informācijas par to, kas ir vieglā valoda un kāpēc tā ir vajadzīga. Esmu dzirdējusi no skolotājiem un citiem profesionāļiem, ka vieglās valodas adaptācijas dažreiz tiek uztvertas kā literatūras vienkāršošana vai pat tās vērtības mazināšana. Bet tā nav taisnība.

Vieglā valoda nav domāta visiem. Tā ir paredzēta konkrētām mērķauditorijām – cilvēkiem ar uztveres, lasīšanas vai citiem traucējumiem, piemēram, disleksiju (grūtības ātri un precīzi izlasīt vārdus – red.), pēc galvas traumām, vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demences pazīmēm vai cilvēkiem ar autisma spektra traucējumiem. Šīs grupas bieži vien nevar pilnvērtīgi uztvert sarežģītus tekstus, tāpēc vieglā valoda ļauj viņiem piekļūt informācijai un iekļauties sabiedrībā.

Vēlos uzsvērt, ka vieglā valoda ir veids, kā nodrošināt piekļuvi informācijai, kas ir ikviena cilvēka pamattiesības. Tas, ka kāds nespēj lasīt sarežģītu tekstu, nenozīmē, ka viņam nebūtu jāsaprot informācija, kas nepieciešama ikdienai. Piemēram, disleksijas gadījumā vieglāk uztverami teksti ar īsākiem teikumiem un skaidru struktūru būtiski uzlabo lasīšanas pieredzi. Tāpat vieglā valoda ir lielisks risinājums tiem, kuriem ir grūtības koncentrēties, piemēram, cilvēkiem ar psihosociāliem traucējumiem vai pēc insulta. Mūsu sabiedrībā ir arī cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, un viņi tikai sāk apgūt tās pamatus. Šādā situācijā vieglās valodas materiāli var būt lielisks palīglīdzeklis. Līdzīgi kā angļu valodā ir dažādi adaptētie teksti valodas apguvei, arī mēs cenšamies piedāvāt tādus materiālus, kas palīdzētu cilvēkiem attīstīt valodas prasmes.

- Vai šāda veida teksti ir noderīgi arī skolās?
- Jā, pilnīgi noteikti. Adaptētie literārie un informatīvie teksti ir liels atbalsts skolotājiem, īpaši tiem, kuri strādā ar bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Šādi teksti ir noderīgi arī bērniem ar mācīšanās grūtībām vai koncentrēšanās problēmām. Piemēram, bērniem ar vieglu vai vidēju disleksiju adaptētie materiāli palīdz apgūt mācību vielu līdzvērtīgi pārējiem klasesbiedriem. Šādi darbi ne tikai palīdz skolēniem labāk izprast literatūru, bet arī veido interesi par lasīšanu un latviešu kultūru kopumā. Turklāt tie var kalpot kā pakāpiens ceļā uz sarežģītākas literatūras lasīšanu oriģinālā.

Vienlaikus tas nekādā ziņā nenozīmē to, ka mēs aicinām aizvietot oriģināldarbus ar vieglās valodas tekstiem. Tas ir tikai palīglīdzeklis, lai cilvēkiem, kuriem ir grūtības, būtu iespēja saprast un novērtēt literatūru. Ikviens var brīvi izvēlēties lasīt oriģinālus, ja tas ir iespējams.

- Runājot par vieglās valodas izmantošanu sabiedrībā kopumā – vai jūs redzat nepieciešamību paplašināt šīs pieejas izmantošanu, piemēram, valsts iestādēs?
- Pilnīgi noteikti. Esmu bieži novērojusi, ka valsts iestādēs lietotā valoda nereti ir pārāk sarežģīta, ar gariem teikumiem un specifisku terminoloģiju. Tas apgrūtina informācijas uztveri pat tiem, kuriem nav īpašu grūtību. Tas jo īpaši attiecas uz administratīvajiem dokumentiem, kur bieži vien skaidrība un pieejamība paliek otrajā plānā.

Mēs redzam, ka šajā jomā ir vieta uzlabojumiem. Informācijas pieejamība ir būtiska, lai sabiedrība justos iesaistīta un informēta. Es uzskatu, ka arī valsts iestādēm būtu svarīgi apgūt vieglās valodas principus – izteikties īsāk, skaidrāk un strukturētāk. Tas ne tikai palīdzētu iedzīvotājiem labāk saprast, bet arī mazinātu neizpratni vai vilšanos.

- Kā vērtējat uzvirmojušās sabiedrības diskusijas par vieglo valodu saistībā ar “Mērnieku laikiem”?
- Manuprāt, sabiedrības diskusijas ir ļoti vērtīgas, pat ja tajās ir pretrunīgi viedokļi. Ir labi, ka cilvēki runā un interesējas par vieglo valodu, jo tas liecina par vajadzību pēc šādas pieejas. Esmu pamanījusi, ka sabiedrības rezonanse bieži vien rodas no nepilnīgas informācijas vai neizpratnes. Cilvēki mēdz izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, neiedziļinoties, kam vieglā valoda ir paredzēta un kāds ir tās mērķis. Ir svarīgi atcerēties, ka vieglā valoda nav paredzēta visiem. Tā ir mērķēta uz cilvēkiem ar uztveres traucējumiem, disleksiju, autisma spektra traucējumiem vai citiem ierobežojumiem. Vieglā valoda palīdz viņiem piekļūt informācijai un pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Diskusijas palīdz izprast šos aspektus un mazināt aizspriedumus.

- Saistībā ar “Mērnieku laikiem” viens no galvenajiem diskusiju “stūrakmeņiem” ir – vai literatūras klasiku pārceļot vieglajā valodā, mēs nedegradējam kultūru un nenoniecinām literārās vērtības?
- Pielāgojot tekstus vieglajai valodai, mēs vienmēr cenšamies saglabāt būtiskās literārās vērtības. Tas nozīmē, ka tekstā jāpaliek galvenajām tēmām, tēliem un nozīmīgākajiem vēstījumiem. Taču ir arī svarīgi saprast, ka vieglās valodas mērķis nav aizvietot oriģināldarbu, bet gan padarīt to pieejamāku konkrētām mērķauditorijām. Tomēr šāda adaptācija nekādā veidā neaizstāj oriģinālu – tas ir vienkārši palīglīdzeklis. Mūsu biedrība jau ir strādājusi pie klasikas, piemēram, Franča Kafkas darbu fragmentiem un Kārļa Skalbes pasakām. Šie teksti ļauj dažādām sabiedrības grupām – bērniem, senioriem vai cilvēkiem ar uztveres traucējumiem – iepazīt literatūru, kuru citādi būtu grūti uztvert. Tas ir solis ceļā uz plašāku sabiedrības iekļaušanu kultūras telpā.

Sabiedrība kļūst arvien daudzveidīgāka, un arī tās vajadzības mainās. Ir svarīgi piedāvāt rīkus un risinājumus, kas palīdz dažādām grupām iekļauties gan kultūras, gan izglītības procesos. Vieglās valodas pielāgojumi ir viens no veidiem, kā to panākt. Es ceru, ka nākotnē būs vēl vairāk šādu projektu un ka arī citas valsts un sabiedriskās iestādes pievērsīs uzmanību informācijas pieejamības jautājumiem.

Daži cilvēki ļoti atbalsta šo ideju, saprotot, cik tā ir svarīga konkrētām mērķauditorijām. Tomēr ir arī kritika, un tas galvenokārt ir saistīts ar informācijas trūkumu. Cilvēki dažreiz kļūdaini uzskata, ka vieglā valoda nozīmē vienkāršotu vai pat “nabadzīgāku” versiju oriģinālajam tekstam. Patiesībā vieglās valodas mērķis ir pavisam cits – nodrošināt piekļuvi informācijai tiem, kam tas citādi būtu ļoti sarežģīti vai pat neiespējami. 

Vieglā valoda ir par iekļaušanu, sapratni un vienlīdzību. Tā dod iespēju cilvēkiem ar dažādām vajadzībām piekļūt informācijai, ko viņi citādi nevarētu iegūt. Tas nav tikai par tekstiem – tas ir par iespēju būt daļai no sabiedrības, piedalīties diskusijās un veidot savu viedokli. Vieglā valoda nav paredzēta visiem, bet tai ir būtiska loma daudzu cilvēku dzīvē. Tāpēc mēs turpināsim strādāt, lai šo pieeju attīstītu un pielāgotu sabiedrības vajadzībām.

* * *
Piektdien, 6. decembrī, Jauns.lv turpinās „Mērnieku laiku” adaptācijas vieglajā valodā apskatu un lasītājus iepazīstinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda un muzejnieku nostāju.