Kā Jauno gadu svinēja pirms 100 gadiem: 1925. gada 1. janvāra sagaidīšana

Tādēļ visas avīzes (protams, izņemot galēji kreisi noskaņotās) tautu aicināja sargāt demokrātiju, savu valsti un nepakļauties komunistu propagandai. Bija arī iekšzemes problēmas. Birokrātiskais aparāts bija tik sablīdis, ka valdība bija nolēmusi sākot ar 1. janvāri atlaist katru divdesmito ierēdni. Šie ierēdņi, tāpat kā šodien, visiem solīt solīja, bet nedeva. Tā, piemēram, pretēji valsts Pasta un telegrāfa kantora solījumiem, 1925. gada 1. janvārī neizskanēja radio ziņu raidījums. Stājās spēkā arī jauni noteikumi par traktieru un restorānu darbību, kas noteica, ka jaunā gada pirmajā stundā slēdzami vairāki desmiti galvaspilsētas krogu. Tādēļ restorānos uzdzīve nesita augstu vilni, bet teātri, piemēram, bija stāvgrūdām pilni. Jauns.lv atskatās, kādā noskaņā tika sagaidīts Jaunais gads pirms gadsimta.

Pār visu zemi mīla valda

1925. gada iestāšanās diez ko priecīga nebija valsts ierēdņiem, jo valdība bija nolēmusi ar 1. janvāri samazināt ierēdņu skaitu par pieciem procentiem, katru mēnesi to skaitu samazinot par procentu. Tā nu katram divdesmitajam valsts ierēdnim dega zeme zem kājām un, iespējams, daudziem no viņiem kārotākā dāvana no Ziemassvētku vecīša bija apliecinājuma raksts, ka viņš netiks atlaists no valsts darba. Bet te jau lielu lomu arī spēlēja personiskās attiecības, par ko liecina 1. janvāra dienas laikraksta “Sociāldemokrāts” pirmās lapas karikatūra.

Sekretāre savam priekšniekam vaicā: “Direktora kungs, vai arī man būs jāiet projām? Mums taču priekšā vēl tik daudz nepabeigtu darbu...” Uz to direktors atbild: “Pag, pag apskatīsimies, kā tur ir ar tiem likumiem.” Un tad iejaucas mīlas dievs Amors, kurš visu izskaidro: “Pār visu zemi mīla valda. Visiem likumiem tā pāri iet.”

Bet ne tikai ar jokiem sociāldemokrāti sagaidīja 1925. gadu, jo arī tolaik aiz austrumu robežas plosījās krievu impēriālisma gars, par ko savā dzejolī “Jaunu gadu, jaunu laimi!” atgādina Jānis Rainis un aicina visus pilsoņus sargāt neatkarīgo Latviju, jo ir spēki, kas “Sagatavo atkal ceļu/Nedalītai cara varai,/Kas lai spiestu brīvu tautu,/Izdeldētu brīvu valsti.”

Tāpat kā arī pēc simts gadiem, 1925. gadā valsts iestādes un valstsvīri nespēja paveikt solīto, jo visu laiku bija kādi “objektīvi kavēkļi” un “tehniskas problēmas”. Tā tika solīts, ka no 1925. gada 1. janvāra Rīgas radiofonā katru vakaru skanēs jaunāko ziņu raidījums. Bet nekā – radioklausītājiem jaunāko ziņu vietā nācās apmierināties vien ar mūzikas ierakstiem. “Sociāldemokrāts” ziņo: “Radio atkal aizķēries. Pēdējās nedēļās likās, ka aizkavētā radiotelefona lieta tomēr sāk kustēties. Presē jau parādījās ziņas, ka sākot ar šodienu atklās radioziņu noraidīšanu no pastāvošām stacijām. Beidzamās nedēļās katru vakaru no plkst. 7. 45 izdarīja mēģinājumus, kuri izdevās teicami un ziņas bij labi sadzirdamas. Tagad mums piepeši ziņo, ka pasta-telegrāfa virsvalde atzinusi, ka tomēr neesot iespējams ar 1. janvāri uzsākt radiofona ziņu noraidīšanu privātiem abonentiem un tas atlikts līdz 15. aprīlim, kad jābūt gatavai jaunbūvējamai raidošai radiofona stacijai. Tā tad gulēs atkal tālāk! Tiešām neciešams stāvoklis.”

Jaunā gada priekšzīmīgā sagaidīšana

Jau dienu vēlāk – 1925. gada 2. janvārī latviešu avīzes vēsta, kā mēs bijām nosvinējuši vecā gada aiziešanu un jaunā iestāšanos. “Jaunākās Ziņas”: “Jaungada sagaidīšana pierādīja, ka iedzīvotāji mīl mieru un kārtību. Vakar pie prefekta sapulcējās policijas iecirkņu priekšnieki. Pēc parastās jaungada apsveikšanas, tie nodeva ziņojumus no visiem iecirkņiem. Ziņojumos aprādīja, ka jaungada sagaidīšana bijusi priekšzīmīga. Kārtība un pieklājība pat mazāk traucēta nekā parastos sestdienas un svētdienas vakaros. Arī piedzēruši bijis mazāk, kaut gan naktī slēdza uz visiem laikiem 17 pirmās un 35 otrās šķiras traktierus un 3 biedrību bufetes, un tā bija sagaidāma drūzmēšanās un uzdzīvošana. Vienīgi Osipova “Kazino” traktierī Brīvības ielā 80 daži viesi negribēja atstāt telpas pulksten 12 naktī, kā bija noteikts. Protokoli sastādīti saukšanai pie atbildības tikai pret kādu Oskaru Ziemiņu Jura Alunāna ielā 1 par raķetes laišanu, žīdu Jakobu Katcu Brīvības ielā 18 par to, ka tas no sava dzīvokļa lieveņa nosviedis uz ielas petardei līdzīgu, ērkšķogas lieluma papīrī ietītu bumbiņu, kas plīsusi ar revolvera šāvienu stipru troksni, un kādu leiti Ādamu Gribustu, Valdemāra ielā 79 par šaušanu. Viņš paskaidrojis, ka neprotot latvju valodu un nezinājis, ka Jaungada naktī šaušana aizliegta. Brīvības ielā pret “Frankfurtes” viesnīcu kāds izšāvis ar revolveri reizes 4 un aizbraucis automobilī nr. 354 uz pilsētas pusi, bet policija arī tūliņ izzinājusi, ka šāvējs bijis kāds Marienfelds. Kā nopietni gadījumi atzīmēti 2. Taisni plkst. 12 naktī Mašīnu ielā pret namu 74 kāds sviedis no Daugavpils ielas puses uz dzelzceļa pusi rokas granātu, kas, ar stipru troksni plīstot, mazliet bojājusi ielas bruģi un no stiprā gaisa spiediena tuvākam namam izbirušas 5 logu rūtis. Otrā gadījumā no Dānijas tvaikoņa “Orion”, izlaižot raķeti, uz tvaikoņa “Dagmar” ievainoti 5 kuģa ļaudis, kas tūliņ aizvesti uz pilsētas slimnīcu.”

“Rīgas Ziņas” gan raksta, ka Jaungada sagaidīšana bija mazliet trakulīgāka: “Lai gan šaušana bij noliegta, lai neradītu uztraukumu iedzīvotājos un novērstu varbūtējos nelaimes gadījumus, ap pulkst. 12 naktī malu malās iesākta blīkšķināšana no revolveriem, šaujot gan uz ielām, gan caur namu logiem. Dažās vietās uz ielām stāvošie kārtībnieki iesāka gūstīt šāvējus. Par nelaimes gadījumiem ziņas nebij ienākušas. Ostā tvaikoņi jaungadu sagaidīja ar tvaikoņu svilpju skaņu koncertu, kas ilga apmēram 10 min. Tvaikoņu sirēnu skaņām pievienojās baznīcu zvanu skaņas. Pilsētas apkārtnē bij redzami staru metēji un daudzās vietās laida raķetes. Šur tur uz ielām bij dzirdama mūzika. Visi izrīkojumi bij stipri apmeklēti un teātri pārpildīti. Liels vairums pilsoņu jaungadu sagaidīja mājā pie eglītes.”

Mierīgi esot bijis arī Liepājā. “Kurzemes Vārds”: “Jaungada sagaidīšana šogad notika bez parastās šaudīšanās. Bij tikai nedaudzi, kas bij atraduši par vajadzīgu Jaungadu sagaidīt ar šāvieniem, bet tie tiek saukti pie atbildības. Uz Lielās ielas parasti katru gadu 12 naktī sarodas daudz publikas, šogad publikas te bij maz. Jaungadu, kā parasts, iezvanīja baznīcu zvaniem, lielāko traci tomēr taisīja ostā atrodošies kuģi, kuri laida vaļā savas svilpes un sirēnas. Pie debess apvārkšņa parādījās arī viena otra raķete. Jaungads šogad tika sagaidīts klusi un mierīgi.”

Atbrīvoties no visiem mošķiem

Savukārt Daugavpils “Daugavas Vēstnesis” ziņo, ka Jaungada naktī pilsētā uzdarbojušies arī boļševiki ar savu aģitāciju: “Naktī uz 1. janvāri pie dažu māju vārtiem un durvīm bija piespraustas komunistu aģitācijas lapeles, pagatavotas krievu valodā uz hektogrāfa. Nav šaubu, ka šo darbu dara kādi pusaudži puikas, kuri politiskā saprāta trūkuma pēc akli izpilda Krievijas propagandas biroja pavēles. Šie jaunekļi grib runāt strādniecības vārdā. Mēs viņiem gribētu jautāt — vai viņiem ir zināmi tie vairāki tūkstoši strādnieku un zociālistu-revolucionāru, kurus Krievijā komunisti noslepkavoja un cietumos nomocīja? Vai pēc tādām asins dzīrēm komunistu tirāniem ir iespējams runāt strādniecības vārdā?”

Pret no austrumiem nākošo apdraudējumu nostājās ne tikai pilsoniskā prese, bet arī bulvārizdevumi, kuri publicēja burlakstāstus un puskailu dāmu attēlus. Tā “Sensācija” savā 1925. gada pirmajā numurā savus lasītājus uzrunāja: “Kāpj pār slieksni divdesmit un piektais/Nāk mūs’ jaunās laimes vēlētājs.../Gaidīsim nu ko viņš šogad dos,/Vai viņš visus aplaimos?/Nē! Visus nē!/Visus, kas vien latvju zemei kapu rok - pienaglot/Visus mošķus iztīrīt, peklē dzīt!/Bet, kas labus darbus strādā,/Latvju zemei laimi gādā,Jaunais gads nāks aplaimot./Visiem kuplas laimes dot!”