VIDEO: Kā izdzīvot krīzes situācijā? Māca izdzīvošanas skolas vadītājs
Ikdienā mums vienmēr pieejams siltums, elektrība, ēdiens un degviela, tāpēc daudziem ir grūti saprast, kāda ir realitāte, kad šīs ērtības vairs nav pašsaprotamas.
Izdzīvošanas skolas vadītājs un apmācību treneris Oskars Špickopfs atgādina, ka iepriekšējās paaudzēs cilvēki dzīvoja tuvāk dabai, paši rūpējoties par saviem ikdienas resursiem, un mūsdienās ir svarīgi atcerēties šīs prasmes.
Izdzīvošanas pamatprincipi
Izdzīvošanas prasmes ir būtiskas jebkurā ārkārtas situācijā. Oskars uzsver, ka izdzīvošana ir atkarīga no pamatprincipiem, kas nosaka dzīvotspēju kritiskos apstākļos. Šie principi balstās uz 3-3-3 likumu.
3 minūtes bez skābekļa. Tas ir laiks, cik ilgi cilvēks var izdzīvot bez skābekļa. Protams, tas atkarīgs no katra cilvēka un viņa sagatavotības, taču vidēji tieši tik ilgi mēs teorētiski varam izdzīvot, piemēram, zem ūdens.
3 stundas bez pajumtes. Aukstums un mitrums ļoti ātri ietekmē cilvēka veselību, izraisot hipotermiju un samazinot spēju domāt un veikt vienkāršas darbības.
3 dienas bez ūdens. Ūdens ir nepieciešams cilvēka dzīvotspējai. Bez ūdens cilvēks nevar izdzīvot ilgāk par 72 stundām, tāpēc tas ir otrais svarīgākais resurss.
30 dienas bez ēdiena. Ēdiens ir nepieciešams ilgtermiņā, taču cilvēks var izdzīvot līdz pat 30 dienām bez pārtikas, ja ir pieejams ūdens un pajumte.
Prasmes, kas nodrošina izdzīvošanu
Lai izdzīvotu, nepieciešams apgūt vairākas būtiskas prasmes, kas var noderēt ārkārtas situācijās. Oskars Špickopfs norāda, ka vispirms ir jāzina, kā saglabāt siltumu un izmantot apģērbu, lai pasargātu ķermeni no aukstuma un vēja.
Kā uzbūvēt pajumti dabā, iekurt ugunskuru, kā izvēlēties pareizo apģērbu un ekipējumu – tās ir būtiskas lietas, kas var glābt dzīvību. Tāpat jāzina, kā ārkārtas situācijā iegūt un attīrīt ūdeni, jo dzeramā ūdens trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud cilvēka dzīvotspēju.
Labāk vienreiz izdarīt
Oskars uzsver, ka nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām. Lai sagatavotos reālai krīzes situācijai, nepieciešams praktizēt izdzīvošanas prasmes. Ieteicams doties dabā un izmēģināt dažādus izdzīvošanas uzdevumus: uzbūvēt pajumti, iekurt ugunskuru, meklēt ūdeni un pagatavot ēdienu.
Ģimenēm ar bērniem šādas aktivitātes var kļūt par izglītojošām un aizraujošām mācībām, kas ne tikai palīdzēs sagatavoties ārkārtas situācijām, bet arī stiprinās attiecības un veidos praktiskās iemaņas.
Gatavība krīzes situācijām
Izpratne par izdzīvošanas pamatprincipiem un prasme tos izmantot var palīdzēt ne tikai dabā, bet arī ikdienas dzīvē. Oskars uzsver, ka šīs prasmes ir noderīgas, piemēram, automašīnas avārijās, traumu gadījumos un citās neparedzētās situācijās.
Zinot, kā reaģēt uz šādiem izaicinājumiem, cilvēki ir labāk sagatavoti ne tikai krīzes situācijām, bet arī ikdienas dzīvei. Bieži vien mēs nenovērtējam savas prasmes, kamēs nenonākam situācijā, kad tās ir nepieciešamas, tāpēc ir svarīgi vienmēr būt gataviem, apgūstot un pilnveidojot izdzīvošanas prasmes.
Izdzīvošanas prasmes ir svarīgas, lai saglabātu dzīvību un veselību krīzes situācijās. Tās var būt būtiskas arī ikdienā, palīdzot risināt dažādas problēmas un izaicinājumus. Oskars Špickopfs aicina cilvēkus apgūt šīs prasmes, doties ārā un praktizēt tās dabā, lai neviena krīze mums neliktu krist panikā, bet mēs spētu rīkoties saprātīgi un efektīvi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rakstu " VIDEO: Kā izdzīvot krīzes situācijā? Māca izdzīvošanas skolas vadītājs saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".
