Vitālijs Rakstiņš: “Sabiedrības gatavība karam var mainīt ienaidnieka plānus”
Projektā “Vai Latvija ir gatava” mēs uzdodam jautājumus, lai noskaidrotu, cik sagatavota Latvijas sabiedrība ir X stundai. Stradiņa universitātes pētnieks, LATO biedrs, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš palīdz mums rast atbildes.
Ikvienu valsti apdraud visdažādākās krīzes situācijas – dabas kataklizmas, tehnoloģiskas avārijas, bet Latvijas gadījumā arī agresīvā kaimiņvalsts Krievija, kura jau vairākus gadus īsteno karadarbību Ukrainā un lūkojas arī citu valstu virzienā. Stradiņa universitātes pētnieks, LATO biedrs, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzsver – lai arī Latvijas sabiedrība pašlaik īpaši fokusējas uz potenciālo militāro apdraudējumu, tomēr konsekvences, kas rodas dabas stihijas vai tehnoloģiskas avārijas gadījumā, ir līdzīgas. Spilgts piemērs – vētra, kas jūlija beigās plosījās Latvijā un kuras rezultātā bez elektrības palika tūkstošiem mājsaimniecību.
Kāpēc ir svarīgi gatavoties krīzei?
“Kā rīkoties, ja nav elektrības, nav ūdens un sakaru? Vai jūs spēsiet izdzīvot šādos apstākļos vairākas dienas? Vai jūs psiholoģiski būsiet gatavi šādai situācijai, spēsiet sniegt pirmo palīdzību, un vai jūsu mājā ir sarūpēti minimālie krājumi, lai krīzi pārdzīvotu?” potenciālos izaicinājumus uzskaita Vitālijs Rakstiņš.
Pētnieks uzsver, ka sabiedrības gatavība militārās krīzes situācijai var izrādīties nopietns papildu arguments potenciālajam agresoram, izvērtējot iebrukuma riskus. Rakstiņš pauž viedokli, ka Krievijas iebrukumu Ukrainā lielā mērā veicināja Kremļa izlūkdienestu maldīgā informācija, ka Ukrainas sabiedrība nav gatava pretoties un liela tās daļa atbalstīs iebrucējus. “Ja viņi zinātu, ar kādu degsmi ukraiņi aizstāvēs katru savu pilsētu, iespējams, ka vēl dažas reizes padomātu, pirms iebrukt.” Tātad būtiski ir ne tikai gatavoties, bet arī demonstrēt savu gatavību, tādējādi slāpējot vēlmi uzbrukt.
Vai mums ir plāns? Mums ir plāns!
Vitālijs Rakstiņš uzsver, ka krīzei jāgatavojas gan valsts, gan arī personiskā līmenī. “Saprotams, primāri ir tas, ko šajā jomā dara Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki, tāpat tas, cik sagatavoti ir kritiskās infrastruktūras objekti, piemēram, slimnīcas. Šādām iestādēm regulāri notiek mācības, kurās atstrādā rīcību, ja nepieciešams strādāt ārkārtas režīmā.
Rakstiņš uzsver, ka arī iedzīvotājiem ir pieejama plaša informācija un aizsardzības plāni, ko var atrast gan Aizsardzības ministrijas, gan pašvaldību, gan citu atbildīgo institūciju tīmekļa vietnēs. “Informācija ir, to tikai vajag meklēt un atrast. Ir svarīgi pašizglītoties un dalīties zināšanās ar citiem.”
Eksperts uzsver, ka valsts aizsardzības koncepcijā ir paredzētas visdažādākās situācijas un dažādu iesaistīto struktūru rīcība atbilstoši katrai no tām. Piemēram, hibrīduzbrukums, kas patlaban lielākā vai mazākā mērā jau notiek, vai negaidīts konvencionāls iebrukums. Ir dažādas situācijas, un arī rīcība tajās ir atšķirīga. Pirmajā gadījumā tiešs militārs spēks netiek pielietots, bet darbojas citas ietekmēšanas metodes – gan ekonomiskas, gan tehnoloģiskas, gan arī politiskas. Ja notiek tiešs militārs iebrukums, darbojas citi mehānismi, bet abos gadījumos valdības pienākums ir informēt sabiedrību par apdraudējumu un riskiem, kā arī sniegt instrukcijas, kā rīkoties.
Vairāk par šo tēmu uzzini, noskatoties video.
“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vitālijs Rakstiņš: "Sabiedrības gatavība karam var mainīt ienaidnieka plānus"" saturu atbild "Izdevniecība Rīgas Viļņi".
