Vai Uļmanam un Babenko veselības likstu dēļ varētu samazināt cietumsodu par Bunkus slepkavību? Skaidro tieslietu eksperts
Par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību apsūdzētie uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans vairākkart tiesas procesā sūdzējušies par savu veselības stāvokli. Kā norāda tieslietu eksperts, veselības jautājums ir viens no faktoriem, kura dēļ cietumsodu apsūdzētajiem ir iespējams samazināt.
"Pirmkārt," norāda eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms, "Babenko un Uļmanu šobrīd nevar dēvēt par notiesātajiem, jo notiesāts ir cilvēks, kuram stājies spēkā tiesas spriedums. Otrdien, 29. oktobrī, Rīgas pilsētas tiesa paziņoja saīsināto spriedumu, un pilnais spriedums tiesai ir jāparaksta 10 dienu laikā pēc saīsinātā sprieduma paziņošanas, proti, līdz 8. novembrim."
"Pēc pilnā sprieduma parakstīšanas tiesa 14 dienu laikā (izņēmuma kārtā termiņu var pagarināt trīs reizes pa diviem mēnešiem) sagatavos pilno spriedumu, kam vajadzētu nonākt atklātībā šī gada 22. novembrī," vēsta eksperts. "Un pēc tam pilno spriedumu iespējams pārsūdzēt 10 darba dienu laikā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, adresējot to Rīgas apgabaltiesai. Tātad, pārsūdzēt spriedumu būs iespējams no 22. novembra līdz 6. decembrim."
Eksperts skaidro, ka lēmumu var pārsūdzēt gan apsūdzētie, gan prokuratūra, gan cietusī puse, un šobrīd nav iespējams paredzēt, kādā mērā spriedums tiks pārsūdzēts. Viņš piebilst, ka cietumsodus var gan palielināt, gan samazināt.
Visi apsūdzētie tiesā norādījuši, ka procesa gaitā piedzīvojuši būtiskas veselības problēmas. 15. oktobrī, kad apsūdzētie tiesā sniedza savus pēdējos argumentus, slepkavības organizēšanā apsūdzētais Mihails Uļmans norādīja, ka "tiesas kļūdas viņa vecumā var maksāt dzīvību". "Pa šiem gadiem, cenšoties pierādīt savu nevainīgumu, esmu kļuvis par invalīdu," sacīja Uļmans.
2023. gada 21. jūnijā Babenko ziņoja, ka arī viņam ir nopietnas veselības problēmas un, atrodoties apcietinājumā, viņam nav iespējams saņemt medicīnisko palīdzību tādā līmenī, kāda būtu pieejama brīvībā. Savukārt šī gada 15. februārī slepkavības veikšanā apsūdzētais Viktors Krivošejs lūdza tiesas sēdi atlikt, norādot, ka izjūt spēcīgas sāpes elpojot un nevar pakustināt savu kreiso roku.
Tieslietu speciālists apstiprina, ka "veselība ir personību raksturojošs faktors, ko tiesa ņem vērā, lemjot par soda veidu vai soda mēru."
Jautāts, kāpēc, piemēram, Krivošejam, kuram tiesas saīsinātajā spriedumā piemērota arī trīs gadu probācijas uzraudzība, eksperts skaidro, ka "likumdevēji šajā jautājumā skatās salīdzinoši šauri." "Probācija 188. panta sankcija paredz, ka tiek piemērota gan brīvības atņemšana, gan probācija. Pēc šī panta notiesātajam nevar piemērot tikai cietumsodu. Probācija ir jāizcieš arī mūža ieslodzījuma gadījumā, ja notiesātais tiek atbrīvots pirms termiņa. Tajā brīdī sākas probācijas uzraudzība."
Nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brālis atklāj, ka "visa šī tiesvedības gaita bijusi ļaunuma pilna." Viņš Jauns.lv atklāj, ka "šobrīd ir apmierināts ar notiesājošo spriedumu, jo gan pasūtītājiem, gan izpildītājam par nodarīto jāatbild likuma priekšā." "Pat ja tiesas spriedums, salīdzinot ar Mārtiņa dzīvības atņemšanu, mūsuprāt, nav pietiekami bargs, tas nav iemesls to nerespektēt. Vienlaikus mēs apzināmies, ka ar šo pirmās instances tiesas spriedumu nekas vēl nav beidzies — cīņai par taisnīguma uzvaru vēl ir tāls ceļš ejams."
