Vai tiešām varu "Jaunajā konservatīvajā partijā" cenšas pārņemt "Latvijai nedraudzīgs grupējums"? Skaidro opozīcijas politiķi
16. septembrī rezonansi sabiedrībā izraisīja "Jaunās konservatīvās partijas" valdes priekšsēdētāja vietnieka Andra Vītola aiziešana no politiskā spēka. Kā vienu no aiziešanas iemesliem viņš minēja to, ka "partijā pie varas raujas Latvijai nedraudzīgs grupējums ar apšaubāmu politisko stāju".
"Viņiem latviešu valoda nav tik svarīga. Viņi apgalvo, ka okupācijas laika pieminekļus nevajag aiztikt; robežu ar Krievijas Federāciju vajag atstāt vaļā, lai ar valsti varētu tirgoties un celt ekonomiku; un viņiem nav svarīgi Latvijas valsts ilgtermiņa attīstības un izdzīvošanas jautājumi," norādīja politiķis. Savukārt partijas valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis Jauns.lv norādīja, ka "šie cilvēki, par kuriem Vītols, iespējams, runā un kuriem nerūp valodas jautājums, ir bijušie partijas valdes locekļi Margarita un Guntis, kas nesen darbu valdē pārtrauca." Kā liecina “Latvijas Vēstneša” publicētā informācija, nesen no JKP valdes aizgājusi Margarita Kolosova, Guntis Rasims, Marija Balcere un Valters Bergs.
Politiķis norādīja, ka "šie partijas biedri pēc neveiksmes Eiroparlamenta vēlēšanās nevēlējās uz sevi paskatīties no malas un viņi nenes partijai pienesumu". Jauns.lv uzrunātie partijas opozīcijas biedri norāda, ka partijā šobrīd tiešām notiek šķelšanās, tomēr runas, ka "viņi būtu Latvijai nedraudzīgs spēks", politiķos izraisa smaidu.
Lēmums aiziet no JKP valdes parakstīts kolektīvi
"Es esmu Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs un vienmēr esmu pamatīgi iestājies par latviešu un latgaliešu valodas jautājumiem – ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem," norāda Rasims. Viņš atklāj, ka izstājies no JKP valdes 26. augustā, tomēr "par lēmuma pieņemšanu tika domāts jau vairākus mēnešus." "Mēs redzējām, ka visi savstarpējie dialogi noris ļoti grūti un nav iespējams nonākt pie kopsaucēja, līdz ar to šķita godīgi atklāti nolikt mandātus un ievēlēt partijā jaunu valdi," norāda bijušais valdes loceklis.
Arī Margarita Kolosova norāda, ka visi četri valdes locekļi aizgāja no valdes vienā dienā ar mērķi apturēt valdes leģitimitāti, lai būtu iespējams veidot jaunu valdību. "Ja esi valdes vadītājs, tev jāuzņemas atbildība par to, kas notiek partijā, un nedrīksti domāt tikai par valsts finansējumu," norāda Kolosova. "Partijas lielākā vērtība ir partijas biedri, un, pamatojoties uz 150 biedru parakstiem, 28. septembrī ir izsludināts kopsapulces datums, kurā mēs vēlēsim jaunu valdi ar jauniem cilvēkiem," norāda Kolosova.
Savukārt Eglītis sarunā ar Jauns.lv norādīja, ka partija šobrīd ir lielu pārmaiņu priekšā un līdz gada beigām politiskajam spēkam plānota kopsapulce, kurā tiks pārvēlēta gan valde, gan valdes priekšsēdētājs. Viņš norādījis, ka nav pārliecināts arī par sevi – vai kandidēs minētajās vēlēšanās, vai nē. Tomēr partijas biedriem Eglītis norādījis, ka 28. septembrī atradīsies Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to savu kandidatūru aizstāvēt nevarēs. Mārtiņš Štāls gan norādījis, ka kāda partijas biedra prombūtne nemazina viņa izredzes tikt ievēlētam. "Protams, šādā gadījumā nav iespējams teikt runu, bet, piemēram, Vītols un Bergs tika ievēlēti valdē, kad viņi nebija uz vietas," norāda Štāls.
Partijas biedri zaudējuši savu entuziasmu
Par to, ka JKP piedzīvojusi grūtus laikus, liecina tas, ka partiju pēdējo gadu laikā pametuši vairāki redzami politiskā spēka līderi. 16. septembrī partiju pameta viens no tās dibinātājiem – Valters Bergs, pēc neveiksmes EP vēlēšanās partiju pameta bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits un dzejniece Liāna Langa, bet pēc neveiksmīgām 14. Saeimas vēlēšanām no partijas izstājās tādi redzami grupas biedri kā Londa Ozola un Jānis Ozols.
Mārtiņš Štāls atzīst, ka "partija piedzīvojusi laiku, kad kampaņas tikušas veidotas bez valsts finansējuma un valdes locekļi nav saņēmuši atalgojumu." "Mēs esam piedzīvojuši grūtus laikus un uzskatām, ka organizācija partijā var būt labāka," skaidro politiķis. Viņš atzīst, ka pēc neveiksmes Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija neieguva cerētos rezultātus un partijas reitings vēl aizvien stagnē. "Es domāju, ka lielā mērā pie reitingu krituma ir vainīga iekšējā nesakārtotība partijā un haotiskā finanšu plānošana," norāda Štāls.
Arī Jānis Svemps viņam piekrīt, norādot, ka "šāds pārvaldības modelis partijā bijis pēdējos divus gadus un tādēļ daudzi partijas biedri zaudējuši savu entuziasmu." Viņaprāt, ir daudz spējīgu cilvēku gan partijā, gan ārpus tās, kuri pēc JKP vadības maiņas un iekšējo partijas struktūru uzlabošanas varētu politiskajam spēkam pievienoties.
Vai "Jaunajai konservatīvajai partijai" ir nākotne?
Kad "Jauno konservatīvo partiju" 16. septembrī pameta viens no tās dibinātājiem – Valters Bergs, viņš kā iemeslu minēja "varas uzurpēšanu partijā." "Esmu daudz domājis, kas notika ar manu partiju. Uzskatu, ka problēma ir partijas varnešos, kā arī īstenotajā politikā, esot 13. Saeimā. Tieši partijas īstenotās politikas dēļ Saeimā JKP zaudēja vēlētāju uzticību. Vai to ir iespējams atgūt? Es teiktu, ka nē. Šobrīd partijā jūtams tas, ka notiek varas uzurpēšana. Jautāsiet, kāds ir mērķis? Iespējams, ka nu vairs tikai valsts budžeta finansējums partijai," vēstīja politiķis.
Štāls skaidro, ka viņaprāt, daudzi partijas dibinātāji, kas bijuši arī 13. Saeimā, partiju pametuši, jo manījuši, kā politiskais spēks transformējas. "Tie cilvēki, ar kuriem esi bijis kopā, vairs nav, un priekšplānā iznirst citi cilvēki, un tad partija vairs nav tā, kas bija. Jā, tiešām, partijā vairs nav tie līderi, ar kuriem kopā politisko darbību uzsāka Bergs, bet ir jauni biedri. Varbūt viņš viņiem vēl netic," norāda Štāls. Arī Svemps uzskata, ka politiskajam spēkam ir nākotne. "Mūsu partijā ir vairāk nekā 1000 biedru – daži aktīvi un daži mazāk aktīvi." Kad partijā mainīsies pārvaldība, mēs strādāsim, darbosimies, un es domāju, ka mums vēl ir liela nākotne priekšā."
