Pensionāri "ieņems" Saeimu un iesniegs petīciju valdībai! Aija Barča: pensionāru prasības ir skaudras

Viņa bijusi piecu Saeimas sasaukumu deputāte, ilgus gadus parlamentā vadījusi Sociālo un darbu komisiju, šo gadu laikā pārstāvējusi dažādas partijas – sociāldemokrātus, Tautas partiju, ZZS, Liepājas partiju. Joprojām no politikas nav aizgājusi, kaut arī šajā Saeimā no Apvienotā saraksta nav ievēlēta. Septembra pēdējā dienā atkal kāps Saeimas tribīnē, bet šoreiz jau kā pensionāru pārstāve. Un viņā ieklausīsies, jo politiskajām partijām taču pensionāru viedoklis svarīgs. Viņi taču kā nekā ir apzinīgākā elektorāta daļa.

- Esat bijusi piecu Saeimas sasaukumu deputāte, reizēm jūsos ieklausījās, reizēm ne. Tagad jūs vairs nesastapt Jēkaba ielas namā. Bet esat Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja un pensionāru balss ir skaļa. Strādājat arī Liepājas slimnīcā. Tādēļ jautājums – ko tagad darāt, kas ir jūsu rūpju lokā? 

- Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas amats ir mans sabiedriskais pienākums jau otro gadu pēc kārtas. Savukārt Liepājas Piejūras slimnīcas Psihiatrijas klīnikā jau sesto gadu esmu sociālā darbiniece. Slimnīcā daru to, ko es protu - palīdzu cilvēkiem, manos pienākumos ir sociālā bloka jautājumi. Mēs risinām jautājumus ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, kārtojam apgādnieku zaudējuma pensijas, rūpējamies par klientu dzīvesvietām, palīdzam sakārtot dokumentus un tā tālāk. Daru to, kas jādara sociālajam darbiniekam.

Pensionāru galvenās prasības

- Jūsu rūpestu lokā, protams, arī pensionāru problēmas. 30. septembrī Saeimā būs Senioru diena, kurā pensionāri izvirzīs savas prasības, valdībai iesniegsiet savu petīciju. Kādi tajā būs galvenie uzstādījumi?

- Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš ir uzaicinājis 100 pensionāru pārstāvjus no visas Latvijas, lai tie piedalītos pasākumā Saeimā. Uz to ir uzaicināti arī četri ministri - finanšu ministrs Arvils Ašeradens, labklājības ministrs Uldis Augulis, veselības ministrs Hosams Abu Meri un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Pasākumā pensionāriem būs iespēja viņiem uzdot jautājumus par tām tēmām, kas viņiem ir svarīgas.

Tagad sākam gatavot pamata dokumentu, ko iesniegsim valdībai. Tajā diezgan skaudri norādām, ka noteikti neatbalstām iemaksu pensiju 2. līmeņa samazinājumu (no sešiem uz pieciem procentiem), tam jāpaliek 6 % apmērā. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums šī gada augusta beigās bija vairāk nekā ir divi miljardi eiro, precīzāk – divi miljardi 333 miljoni 629 tūkstoši 636 eiro. Tai skaitā no šīs summas Valsts kasē termiņa noguldījumu kontā ir viens miljards 420 miljoni eiro. Tā ir tā naudiņa, ko valsts tērē pensiju pirmajam līmenim. Tātad, tur ir pietiekami daudz naudas, lai neķertos klāt pensiju 2. līmenim. Publiskajā telpā izskanējis apgalvojums, ka no 2. pensiju līmeņa pensionāram būs ieguvums vien pieci eiro mēnesī, bet tā nav – vienam tie ir pieci, bet citam varbūt 50 vai 60 eiro. Tas atkarīgs no tā, kā cilvēks maksājis nodokļus un cik uzkrājis pensijas 2. līmenī.

Vēl satraucoša ziņa ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru plāno pacelt. Tas nozīmē, ka cilvēki ar lielākām pensijām ir zaudētāji, un man jau sāk pieteikties grāmatveži, kuri precīzi var aprēķināt, kāds tas zaudējums būs. Līdz ar to mēs arī 30. septembrī varēsim celt priekšā konkrētus piemērus, lai finanšu ministrs un viņa darbinieki ieklausās.

Tiek norādīts, ka turpmāk iedzīvotāju ienākumu nodoklis vairs nebūs diferencēts ar nodokļiem neapliekamais minimums. Šobrīd neapliekamais minimums ir 500 eiro, ko saņem arī pensionāri. Pašreiz pensionāriem ar 3. grupas invaliditātes grupu tas ir 500 eiro plus 120 eiro, bet ar 1. un 2. grupas invaliditāti – 500 eiro plus 154 eiro. Ja pensijām neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 650 eiro, tas radīs nelielu zaudējumu pensionāriem ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Tālāk jautājums par pensiju indeksāciju. Ja pagājušajā gadā indeksācijā netika ņemts vērā uzkrātais darba stāžs, tad šogad tas tiks ņemts vērā, kas nozīmē, ka cilvēki ar ilgāku darba mūžu (vairāk par 45 gadiem) saņems indeksāciju 80% apmērā. Bet mūsu prasība ir, lai tā tiem, kuriem darba stāžs ir vairāk par 50 gadiem, nākamgad tas būtu 100%. Ja pagājušajā gadā visiem bija vienāds indekss, tad šogad tas būs atkarīgs no darba stāža. Tiek norādīts, ka ieguvēji būs cilvēki ar lielāku darba stāžu, jo pensiju aprēķināšanā tiks ņemti vērā darba gadi – līdz 29 vai 39, līdz pat 45 gadiem. 

- Jaunā budžeta sastādīšanas procesā tiek runāts arī par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu...

- Daudzi pensionāri jūtas satraukti par plānoto PVN paaugstināšanu. Pagaidām nav skaidrs, cik liels būs jaunais nodokļa likmes apmērs. Bet, ja to paaugstinās, tad tas nozīmē, ka iepērkoties veikalos, nāksies maksāt vairāk par visām precēm, kā arī pieaugs komunālo pakalpojumu izmaksas. Tādējādi ir pamatots satraukums par gaidāmajām izmaiņām. Pensionāri plāno paust savu viedokli un izteikt bažas par šiem jautājumiem, kas tagad tiek nopietni apspriesti valdībā.

“65 gadi un ne vairāk!”

- Tagad daudzi arī runā par to, kāds tad varētu būt nākotnē pensijas vecums, ka mums, iespējams, nāksies to celt. Un tas vairs nebūs 65 gadi.

- 65 gadi un ne vairāk! Nākamajā gadā Latvijā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus, šobrīd tas ir 64 gadi un 9 mēneši. Ja kādam šķiet, ka pensionēšanās vecumu Latvijā vajadzētu palielināt, varbūt ir vērts apskatīt Francijas pieredzi, kur šis vecums arī tiek pakāpeniski paaugstināts. Francijā pensionēšanās vecuma palielināšana sākās no 62 gadiem, virzoties uz 65 gadu vecumu, līdzīgi kā tas notiek Latvijā. Ir ļoti nopietna problēma attiecībā uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem Latvijā, kuriem darba tirgū iekļūt ir ļoti sarežģīti. Darba devēju attieksme ir tāda, ka viņi neizsaka vēlmi nodarbināt šāda vecuma cilvēkus.

- Vēl viena problēma, kas satrauc pirmspensijas vecuma cilvēkus, kuriem tagad ir ap 60 gadiem: viņiem bija iespēja nepievienoties pensiju 2. līmenim un viņi brīvprātīgi palika tikai pirmajā līmenī. Tagad viņi dodas pensijā, cik tad viņiem ir vai būs liela pensija?

- Statistika liecina, ka tas ir apmēram 43-45% no algas, ko viņi pašreiz saņem. Bet ir arī tādi, kuri nav pievienojušies otrajam pensiju līmenim, bet darba devēji par viņiem veikuši iemaksas trešajā līmenī. Ņemot vērā, ka katra cilvēka darba dzīve ir atšķirīga, ir svarīgi saprast šo jautājumu. Ja rodas kādi neskaidri jautājumi, ieteicams vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur datu bāze ir ļoti precīza.

Pirmais ceļš uz sociālo dienestu

- Pensijas katram ir dažādas no pāris simtiem līdz pat tūkstošiem eiro. Daļa pensionāru nevar izdzīvot ar mazo pensiju. Ko jūs viņiem ieteiktu. Nevis lai atpūstos, brauktu ceļojumos, bet lai saņemtu tik daudz, lai varētu vienkārši varētu izdzīvot?

- Pie mums federācijā vēršas cilvēki, kuri saka, ka viņu pensija ir ļoti maza. Vai arī saka, ka viņam nepiešķir pensiju. Tad jautājums – kāpēc? Šogad, lai piešķirtu vecuma pensiju, darba stāžam ir jābūt ne mazākam kā 15 gadi, bet no nākamā gada sākuma šis periods pieaugs līdz 20 gadiem. Viens vīrs, kuram bija 65 gadi, nespēja uzrādīt 20 gadu darba stāžu, jo bija strādājis neoficiāli un nemaksājis nodokļus. Šī situācija, protams, saistīta ar aplokšņu algām. Un saruna līdz ar to noslēdzās - kāpēc cilvēks, kurš nav maksājis nodokļus, sagaida pensiju no valsts?

Bet, ja pensionāram nepietiek izdzīvošanai, tad pirmais ceļš ir uz pašvaldības sociālo dienestu, kas nosaka trūcīgās un maznodrošinātās personas statusu. Katras pašvaldības noteikumi ir līdzīgi, taču ir arī savas atšķirības. Cilvēkam, lai saņemtu palīdzību, ir jādodas uz savu sociālo dienestu, ņemot līdzi dokumentus. Latvijas sociālajos dienestos pastāv programma SOPA, kas vērsta uz cilvēku atbalstu. Un sociālā dienesta darbinieki vērtē cilvēka finansiālo situāciju, pieprasot bankas konta izrakstu par pēdējiem trim mēnešiem. Trūcīgiem cilvēkiem ir pieejami dažādi atbalsta veidi, piemēram, pārtikas un higiēnas preču pakas. Šī iespēja ir jāizmanto. Nevienu galīgā trūkumā neatstās.

Papildus pārtikai sociālie dienesti ir atbildīgi arī par dažādu pabalstu piešķiršanu, tostarp dzīvokļa pabalstiem un pabalstiem malkas iegādei. Tāpat tiek atbalstīti izdevumi par elektrību un telefonu. Lai gūtu informāciju par atbalsta iespējām, cilvēkiem jāapmeklē sociālais dienests, kuros darbinieki sniegs nepieciešamo informāciju un skaidrojumus.

Svarīgi ir atzīmēt, ka paši cilvēki ir atbildīgi par savas situācijas uzlabošanu. Dažkārt viņi nevēlas sadarboties ar sociālajiem darbiniekiem, kas ir nepieciešams, lai saņemtu palīdzību. Ir jāpiereģistrējas, jāsadarbojas un jāņem iniciatīva savās rokās. Arī ikdienā ir svarīgi interesēties par savām tiesībām un pienākumiem, lai nodrošinātu sev nepieciešamo atbalstu.

- Sakarā ar visām jaunā budžeta veidošanās procedūrām arī Latvijas Pašvaldības savienība ir satraukusies, kas uzsver to, ka viņiem naudas paliek mazāk, tai skaitā arī sociāliem pabalstiem. Ja katrā pašvaldībā atbalsts var būt dažāds, tad varbūt jādomā par atbalsta trūcīgajiem pensionāriem unficēšanu. Lai visā valstī būtu vienādi, nevis tas būtu atkarīgs no katras pašvaldības iespējām.

- Varam jau uztaisīt vienādi. Bet, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis tiek noteikts katrā pašvaldībā atsevišķi, un katra pašvaldība ir atbildīga par atlaižu piešķiršanu. Un valsts tajā nevar iejaukties. Tāpat pašvaldība labāk zin a par uzņēmējiem, kas maksā un kas izvairās maksāt nodokļus. Turklāt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek sadalīts starp valsti un pašvaldībām. Tādēļ pašvaldībām vajadzētu būt ieinteresētām izprast situāciju savā teritorijā un aktīvi sekot līdzi, kas notiek ar nodokļu maksājumiem.