Pensionāru federācijas vadītāja: ir jautājumi tiem, kuri nevar apliecināt 15 gadu darba stāžu
foto: Evija Trifanova/LETA
Sabiedrība

Pensionāru federācijas vadītāja: ir jautājumi tiem, kuri nevar apliecināt 15 gadu darba stāžu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Pensionāra statuss bieži vien ir saistīts ar nabadzības risku, jo cilvēks vairs nesaņem tikpat, cik saņēmis algā. Taču Latvijas pensiju sistēma izveidota labi, un lielā mērā no pašiem topošajiem pensionāriem ir atkarīga viņu labklājība vecumdienās, apgalvo Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.

Pensionāru federācijas vadītāja: ir jautājumi tiem...

Pensija ir stipri atkarīga no darba stāža un sociālo iemaksu veikšanas, tāpēc Latvijā netrūkst pensionāru, kuriem klājas ļoti grūti, un visaugstākā riska grupa ir vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki. Aizejot pensijā, cilvēkiem daudz kas tiek atņemts, sašaurinās viņu saskarsmes loks, bijušie kolēģi ar gadiem sāk par viņiem aizmirst, sacīja Barča. Gadās, ka cilvēks nevar apliecināt apdrošināto 15 gadu darba stāžu (kas nepieciešams vecuma pensijas saņemšanai), raksta portāls "Rus.lsm.lv".

"Ras ir uz šodienu. Savukārt, sākot ar nākamo gadu būs jāpierāda 20 darba stāža gadi. Bet uz jautājumu "sakiet, lūdzu, ar ko jūs nodarbojāties?" daudzi klusē. No 1. janvāra pensijas vecums jau būs 65 gadi... mēs savā starpā sakām, ka ir jāstrādā ar mūsu bērniem un mazbērniem. Stāstīt, ka jāstrādā, jāveic sociālās iemaksas.

Jo mums nav lielāks sociālais nodoklis - sākot ar 1996. gadu mums par katru personīgi ir maksātas sociālās iemaksas, un kā ir maksāts - ir jau redzams obligātās sociālās apdrošināšanas valsts aģentūras sistēmā. Tā ka jābūt ļoti uzmanīgiem un pašiem arī par sevi jāparūpējas. Un vairs nevarēs teikt - es visu mūžu esmu dzīvojis labi, bet tagad ir ļoti grūti! Jo tie cilvēki, kuri šobrīd pelnītā atpūtā aiziet 64 gadu un 9 mēnešu vecumā (šogad), pierādot 15 gadu darba stāžu - viņiem tiek piešķirta pensija.

Ja šis stāžs ir lielāks, un ir maksātas sociālās iemaksas - tas ir pirmais līmenis. Ir vēl otrs pensiju līmenis, uz šodienu no katras [sociālās] iemaksas pa 6% iet otrajā līmenī, un tad cilvēks, ejot pensijā, var teikt: es uzticos savam dēlam vai mazmeitai, kad manis te vairs nebūs, to naudiņu, kas paliks no otrā līmeņa, lietot.

Bet daudzi jau arī trešajā līmenī. Par daudziem maksā darba devēji, bet daži paši veic iemaksas trešajā līmenī. Pensiju sistēma Latvijā ir laba! Bet lieta tāda, ka pašam arī jāskatās," saka Barča.

Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest "bāzes pensiju" visiem pensionāriem. Ņemot vērā zemos pensiju aizvietošanas rādītājus un prognozēto vēl zemāku aizvietošanas līmeni nākotnē, jāvirzās uz tā sauktajām bāzes pensijām visiem vecuma pensiju saņēmējiem - līdzīgi kā tas jau tiek darīts gan Igaunijā, gan Lietuvā, martā izskanēja Latvijas Pensionāru federācijas, labklājības ministra Ulda Auguļa un parlamenta Sociālo darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa kopīgajā sanāksmē.