Aizkraukles bērnu laukumā krīt granīta akmeņi, “fenomenālā” autobusa vadītāja Ādažos, pusnakts driftotāji Baložos: kriminālā province
Sākoties skolas gaitām, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta bērnu drošībai. Ādažos bērnus traumē, pēc vietējo teiktā, kāda agresīva sabiedriskā autobusa šofere, kuras vadītajā transportlīdzeklī esot bīstami braukt. Savukārt Aizkrauklē bērniem neesot droši atrasties nule atklātajā spēļu laukumā. Novada pašvaldība gan tā nedomā.
Savukārt plašu diskusiju Ogrē izraisījis Ogres novada pašvaldības vadītāja Egila Helmaņa atbalsts ķēpātājiem, kuri Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosaukuši ļoti neglītā vārdā, to uzrakstot uz kāda reklāmas stenda pilsētā. Kamēr vieni to uzskata par adekvātu reakciju, citi atkal šausminās, ka šādas rupjības jālasa viņu bērniem. Arī pieaugušie savā starpā kašķējas. Tā kāds Pieliepājas iedzīvotājs tracina savus kaimiņus, kuriem nesen bija jāpiedzīvo divu ugunsdzēsēju auto “iebrukums”, kaimiņš ugunsdzēsējus bija izsaucis, lai tie apdzēstu nelielu kontrolētu grila ugunskuru. Savukārt Baložu iedzīvotājiem mieru laupa nakts driftotāji.
Ādažniekus tracina dāma pie autobusa stūres
Ādažniekus un apkārtējā pagasta iedzīvotājus kārtējo reizi satricinājusi kāda kundze – vietējā sabiedriskā autobusa šofere, kura jau gadu gadiem ir nelaipna pret pasažieriem un paspējusi saniknot ne vienu vien ādāžnieku. Šoreiz viņus izteikties mudinājis kādas māmiņas ieraksts “Facebook” tērzētavā-forumā “Ādažnieks”. Runa nav vis par autobusa kavēšanos, kas vietējiem ir teju vai pierasta padarīšana, jo Ādažu pusē sastrēgumi un transporta kavēšanās ir pierasta lieta, bet gan par vadītājas attieksmi. Ieraksts vēsta:
“Ir sākušās skolas gaitas, bērni atsāk braukt patstāvīgi ar autobusu uz mājām. Autobuss Ādaži-Kadaga pēc saraksta 13:55 atbrauca tikai 14:20. Viss nekas, bet ja slavenā vadītāja nebūtu tik stresaina. Bērni kāpa iekšā un pārjautāja, vai uz Kadagu, normālas atbildes nebija, bet ar bļaušanu un nervozu atbildēšanu. Puisim bija ģimenes karte, bija jāsamaksā septiņi centi, bet viņš iedeva vienu eiro. Uz ko viņa puiku paķēra aiz rokas un sāka bļaut, lai dod septiņus centus - viņai nav jāņemas ar jums te! Katru bērnu kā suns aprēja. Bērns bija pārbijies, nesaprot kas notiek, raud. Uz ko mana meita pateica, ja viņa redzēs, ka brauc šī tante, viņa nebrauks ar viņu. Tas nav normāli, ka bērns nevar justies droši sabiedriskajā transporta. Jau nerunāšu par viņas braukšanas kultūru! Autobusā ir jābūt aizsargjostai, jo ar viņas braukšanu un bremzēšanu nav droši atrasties autobusā.”
Ieraksta autore norāda, ka viņa par bērnu samaksājusi tos “nelaimīgos” septiņus centus sīknaudā, un nu domā par vadītāju sūdzēties autopārvadājumu kompānijai “Latvijas sabiedriskais autobuss”. Diskusijā iesaistījusies arī nolamātā un apvainotā puikas mamma, kura raksta: “Tas bija mans dēls, kurš pirmo reizi, kopā ar māsu, brauca ar autobusu. Puika ļoti bija satraucies. Ehhhh… cik skumji, ka šāda pirmā pieredze. Savukārt tagad viņš zina, ka cilvēki ir dažādi.”
Ieraksti “Facebook” komentāros liecina, ka minētā autobusa vadītāja negatīvā nozīmē Ādažu pusē ir kļuvusi par leģendāru personību. Desmitu desmitiem ādažnieku komentē viņas darba stilu. Lūk, daži ieraksti: * “Šī autobusa vadītāja arī mazāk noslogotās pieturās ir tieši tikpat nelaipna, un tieši tikpat nelaipna ir arī pret pieaugušiem cilvēkiem. Viņai visi pasažieri ir apgrūtinoši un nepatīk. Un piekrītu, ka viņas stūrēšanas talants ir ļoti īpašs”; * “Nākamo reizi es noteikti gaidīšu nākamo reisu, nekā braukšu ar viņu”; * “Problēmu ar konkrēto vadītāju (arī esmu vairākkārt bijusi lieciniece viņas neadekvātumam) ir jārisina plašāk. Piemēram, vēršoties pie Tiesībsarga, jo šajā aprakstītajā gadījumā tā ir emocionālā vardarbība pret bērnu”; * ““Latvijas sabiedriskais autobuss”, lūdzu, pievērst uzmanību šai situācijai, jo tas nav pirmoreiz. Jūsu autobusa vadītāja - sieviete gados ir ļoti agresīva gan attieksmē pret cilvēkiem, gan braukšanas stilā”; * “Viņa brauc ļoti agresīvi - gandrīz nokritām uz grīdas ar meitu, kad viņa sāka bremzēt un kliegt tajā pašā laikā uz citu vadītāju.”
Ādažnieki dalās stāstos, ka par šo sievieti pie autobusa stūres varētu sarakstīt pat veselu grāmatu: * “Šai dāmai ir fenonemāla reputācija, arī es ar viņu dabūju konkrēti sakasīties. Īsumā, viņa izdomāja vienkārši neizlaist pieturā, kad uzspiedu “Stop” pogu un biju pie autobusa durvīm. Sāka kaut ko baurot. Protams, vārds pa vārdam, izkāpu ārā uz intensīvi esošas ielas, jo redz pieturā mani neizlaida”; * “Mans dēls atnāca dusmīgs mājās. Teica, ka nebrauks ar viņu, ja nākamreiz būs šī šofere. Teica, ka gandrīz iebrauca priekšā braucošajā mašīnā. Bija šokā, ka viņa draugu paķēra aiz rokas”; * “Kad desmit gadus atpakaļ braukāju uz darbu, ja bija šī kundzīte, jau Tēvreizi skaitīju. Nu, pagājis laiks, jābrauc atkal. Man gandrīz acis izbira no orbītām, ieraugot viņu pie stūres”; * “Pāris gadus atpakaļ sajauca virzienus un aizbrauca uz Berģiem. Toreiz biju iemigusi, pamodos no tā, ka skaņa kā pa granti brauktu. Blakus sēdētājai prasīju, kur esam, jo laikam pabraucu garām pieturai “Baltezers”. Teica nē - nepareizi aizbraucām. Bija tumšs toreiz. Jaunieši teica - tagad varam bariņā iziet un kopīgi patusēt. Rezultāts tāds, ka pasažieri teica viņai kā pareizi izbraukt”; * “Viņai sen jau pensijā jābūt. Viņa visu savu dzīvi tāda ir bijusi, vienmēr kavē transportus, bļauj. Cik reizes kašķi jau ir bijuši. Personīgi mans atgadījums bija vēl pirms e-taloniem. Puika pazaudēja maku, gadi varbūt septiņi. Bija jāmaksā 55 centi no skolas. Es biju iekāpusi Ādažu centrā. Šī bļāva virsū puikam, lai iet kājām, ja nav naudas (pieminēšu, ka bija putenis un ļoti auksts). Es samaksāju par puisi, uz ko viņa sāka bļaut man virsū, ka es neesot samaksājusi par sevi, uz ko parādīju biļeti viņai. Uz ko man uzbrēca – ja tik bagāta esi, tad maksā par citiem? Uz ko atbildēju, ka nabadzīgāka noteikti nepalikšu. Dusmīga izsita biļeti puisim un bubināja kā vienmēr visu ceļu”, * “Par šo šoferkundzi jau varētu rakstīt grāmatu!”
Driftotāji tracina Baložu iedzīvotājus
Savukārt Pierīgas otrā galā – Baložos cilvēkiem uz ceļa droši liedz justies driftotāji, kuri tur ierodas tieši pusnaktī. Kāds baložnieks “Facebook” raksta: “Vienkārši apbrīnojami, cik regulāri, katru piektdienu pie mums ierodas driftotāji. Vienmēr starp pusnakti un diviem naktī. Vai tiešām Reģionālā pašvaldības policija nevar atsūtīt patruļas mašīnu vienu reizi nedēļā? Vai vēl labāk -Ķekavas novada dome, ņemot par piemēru mūsu kaimiņu, lietuviešu, paraugu, uzlikt nelielu paaugstinājumu iebraucot aplī? Iepriekš bija jāklausās muļķības, ka autobusam traucēšot. Lietuvā netraucē...” Viņš arī uzrasējis driftotāju iemīļoto trasi un norādījis vietu, kur ierosina uz apļa uzlikt guļošo policistu.
Baložnieki sašutuši par šo driftēšanu: * “Mēs dzīvojam netālu. Šis “troliņš” patiešām ir regulāri un vakardienas naktī bija it īpaši skaļa un ilga šī izklaide”; * “Pagājušo nedēļu no trešdienas uz ceturtdienu no pusnakts līdz četriem rītā bija tas pats”; * “Šī “braukāšana”, maigi sakot, vairs nav izturama. Ļoti labi dzird arī dzīvokļu mājās, kas ir tālāk no šī apļa. Tāpat arī tiek braukts lielā ātrumā gar dzīvokļu māju un izmantoti visi krustojumi tās tuvumā. Es nesaprotu, vai tiešām Rīgas tuvumā nepietiek profesionāli ierīkotu vietu, kur šo darīt un netraucēt, galvenokārt, neapdraudēt citus” * “Jau ir vairākkārt iesniegumi dažādām iestādēm rakstīti. Atbildēs saņemtas kārtējās “bla bla bla” atrunas, sākot ar to, ka guļošos policistus apļos nevarot likt un beidzot ar to, ka sauciet tak policiju…. Un ko tas dod - saucam, kamēr šie atbrauc (ja vispār atbrauc), tirliņi bembjos jau gabalā”; * “Tas ir apbrīnojami, cik nevarīga ir policija Latvijā. Ziņots par šo ir vairākkārt. Dažādām instancēm. Visi ir bez rokām un kājām, tikai ar galvu, kas negrozās, tikai čiepst klausulē!”
Vecāki satraukušies: mazos aizkraukliešus apdraud granīta akmeņi!
Savukārt aizkraukliešus uztrauc augusta pašā nogalē Daugavmalā pie pilsētas stadiona Draudzības krastmalā atklātais bērnu rotaļu un spēļu laukums. Viss jau būtu labi, ja vien apkārt tam nebūtu ierīkota teju vairāk nekā 100 metrus augsta gabiona (atbalsta) siena no akmens krāvuma. Jau pagājušā gada nogalē atkušņa laikā daļa sienas nobruka, bet tas vēl bija būvniecības laikā un nevienam bērnam skādi nenodarīja. Akmeņi uzgāzās virsū tikai basketbola grozam un apgaismes stabam. Bet tagad, kad bērnu laukums atklāts, mazie pa to kāpelē, ķeksē laukā akmeņus un tā tālāk. Kāds tēvs arī uzfilmējis video, kurā redzami pa bērnu laukumu “izsvaidīti” akmeņi. Vārdu sakot, daudzi uzskata, ka līdz nelaimei nav tālu – siena kādam var uzkrist virsū, vai kāds no tās var nokrist. Savukārt pašvaldība, uzklausot daudzos pārmetumus un brīdinājums, apgalvo, ka “Gabiona siena ir droša!” un aicina vecākus rūpīgāk pieskatīt savas atvases un nelaist viņus tuvumā gabiona sienai.
Viens mazā aizkrauklieša tētis “Facebook” ierakstījis: “Paldies Aizkraukles vadībai, ka beidzot arī mūsu pilsētā ir pirmais bērnu laukumiņš ar mīksto vissezonas segumu. Taču mūsu prieks beidzās līdz ar pirmo laukuma apmeklējumu. Nē, es neesmu vecs īgnis, kuram nekad nekas nav pa prātam. Nebūt nē. Bet, kā var pieņemt ekspluatācijā bērnu laukumu, kas ir acīmredzami bīstams! Gabiona siena brīvi pieejama bērniem - vairāku metru augstumā mazi bērni skaidra, riskējot jebkurā brīdī nogāzties lejā! Sienas akmeņi jau krīt uz laukuma. Gaidīsim kamēr kāds bērniņš būs cietis? Bērni jau rāpo augšā pa akmeņus fiksējošo armatūru - cik ilgi tā izturēs pirms pārrausies un akmeņu tonnas dzīvus apglabās mūsu bērnus !? Par tādiem “sīkumiem” kā asās armatūras malas, nevienlīdzīgs bruģa līmenis pie mīkstā seguma, pret kuru bērni skrienot krīt visā augumā un riskē salauzt kājas pirkstiņus, jo daudzi skraida basām kājām, es jau nerunāšu. Stipri, stipri šaubos par šo vīru (novada vadības) kompetenci un drosmi teikt “nē” brāķdariem !? Vai mums vajadzīga sava “Maximas traģēdijā”, vai tomēr spēsim labot kļūdas? Jāpiebilst ka objekts nodots ekspluatācijā ar pusotru gadu nokavēšanos dēļ tā, ka siena no akmeņiem vairākkārt bruka, laužot visu savā ceļā.”
Uz vecāku un citu pieaugušo satraukumu reaģējusi arī novada pašvaldība, kas savā mājaslapā un sociālajos tīklos ievietojusi “nomierinošu” paziņojumu: “Gabiona siena ir droša!”: “30. augustā ekspluatācijā nodots daudzfunkcionālais sporta laukums Aizkraukles stadiona teritorijā, kura sastāvdaļa ir arī gabionu siena. Pēc iedzīvotāju izteiktajām bažām par sienas drošību tika uzaicināts būveksperts, kurš to atzinis par drošu.
Lai izveidotu daudzfunkcionālo sporta laukumu, tika norakta daļa piekalnes un paplašināta laukuma teritorija uz novada vidusskolas ēkas pusi, izveidota nostiprinoša pretnobrukuma gabionu atbalsta siena 106 metru garumā – tērauda sieta karkass, kas pildīts ar granīta akmeņiem. 2023. gada augustā uzbērtās grunts nevienmērīgas sēšanās rezultātā, ko radīja lielās lietusgāzes, pāris stundās nolīstot mēneša normai, siena mazliet sasvērās, tādēļ situācija nemitīgi tika kontrolēta. Tā bija augstākā sienas vieta, ar lielāko grunts spiedienu, un pakāpeniska svēršanās tika novērota arī turpmāk. Decembrī tehnoloģiskā pārtraukuma laikā atkusnis un lielais nokrišņu daudzums radīja zemes noslīdeni, kura dēļ nobruka desmit metri sienas, un bojātā vieta tika norobežota. Kopš pirmās konstatētās sienas svēršanās bija pagājuši vairāki mēneši. Projektā tika veiktas izmaiņas, un būvuzņēmējs ‒ SIA “Asfaltbūve” ‒ nobrukušo posmu atjaunoja.
Pie gabionu sienas izvietoti brīdinājuma uzraksti ar aizliegumu pa to kāpt. Vecāki aicināti ar savām atvasēm pārrunāt uzvedības jautājumus ‒ pa sienu rāpties un kāpelēt nedrīkst, tāpat aizliegts to bojāt, tai skaitā izņemt sīkākos akmeņus. Ņemot vērā iedzīvotāju izteiktās bažas par izņemtajiem akmeņiem un gabionu sienas drošību, papildus tika pieaicināts SIA “SET projekti” būveksperts, kurš specializējies gabionu sienu projektēšanā. “Eksperts norādīja, ka akmeņi paši no sevis izkrist nevar, mazajiem akmeņiem ir tikai dekoratīva nozīme un sienas stabilitāti tie neietekmē, jo svars tiek balstīts uz lielajiem akmeņiem. Eksperts atzina, ka siena tagad ir pilnīgi droša un laukuma apmeklētājiem nav nekāda apdraudējuma,” informē Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis. Papildu drošībai ar metāla konstrukciju tuvākajā laikā tiks norobežota celtnieku izmantotā taka, lai bērni un pusaudži pa to nestaigātu, kā arī vienu papildus izveidotu zemo gabionu paredzēts apšūt ar dēļiem, izveidojot koka solu.”
Neadekvāts liepājnieks terorizē kaimiņus
Liepājnieks Kaspars sociālajā tīklā “Facebook” pasūdzējies par savu, viņaprāt, neadekvāto kaimiņu, kurš izsaucis ugunsdzēsējus uz savā sābra vasaras mājiņas pagalmu, jo tur speciāli aprīkotā ugunskura vietā bija iekurināts uguns, lai vasaras pievakarē varētu pagatavot grilu. Kaut arī norobežotais ugunskurs nekādu ļaunumu nevarēja nodarīt, uz vasaras mājiņu turpat pilsētas pievārtē bija attraukušās divas ugunsdzēsēju brigādes ar lielajām ūdens cisternām. Glābējiem vien iznāca tāda brīvdienas vakara promenāde, lai pastaigātos pa vasaras mājiņas pagalma mauriņu. “Neadekvātājam” kaimiņam aiz žoga dzīvojošais “Facebook” komentāros pauž lūdz citu palīdzību, ko darīt, jo “kaimiņš, kuru neizvēlas” apkārtējiem mūždien rada problēmas – tad izsauc policiju, jo viņam esot nozagta malka, tad karina žāvēties apkašbikses visiem redzamā vietā, tad atkal sešos no rīta sāk ar motorzāģi sāk zāģēt žagarus. Vārdu sakot, nekāda patīkamā vasaras atpūta neiznākot.
Kāda ierakstījis komentāru: “Ārprāc! Paskatījos šo un sapratu - cik labi, ka dzīvoju meža vidū! Tuvākā kaimiņmāja no manas mājas atrodas 570 metru attālumā! Varu dedzināt,svilināt, kur pagadās, audzēt magones, staigāt ar pliks, rīkot budistu mūku saietu, braukt ar tanku pa piemājas lauku, vārīt gaļu lielā katlā, izsaukt dēmonus, lasīt “Berliner Zeitung” un vēl daudz ko citu! Visiem tas pie vienas vietas, jo dzīvoju nomalē prom no civilizācijas! Un tad cilvēki brīnās, kāpēc man nepatīk vide, kurā māja pie mājas atrodas!”
Ogres mērs atbalsta huligānķēpātājus
Atbildot uz nesen Latvijas Televīzijas raidījumu “Kultūršoks”, kas bija veltīts krievu valodas lietošanas aizstāvībai Latvijas publiskajā telpā, Ogres novada mērs Egils Helmanis savā “Facebook” profilā publicējis slavinošo ierakstu ogrēniešiem, kuri uz kāda reklāmas stenda bija uzkrāsojuši ķēpājumu, kurā ne visai pieklājīgā vārdā nosaukts Krievijas diktators: “Putin – h***”: “Patriotiskie Ogres iedzīvotāji atbild propogandiskajam raidījumam “Kultūršoks”.” Ja arī uzraksta saturs neizraisīja lielu diskusiju, tad pašvaldības vadītāja nostāja, atbalstot ķēpātājus gan radījis interneta komentāru gūzmu.
“Ogres Ziņas” raksta: “Vai šis publiskajā vietā redzamais uzraksts vienīgajā svešvalodā, kuru kaut cik saprot Ogres mērs Helmanis, ir saskaņots ar Valsts valodas centru? Pēc domes priekšsēdētāja pozitīvās reakcijas var nojaust, ka saskaņojums ar Ogres novada pašvaldību jau saņemts. Ja nopietni, tad Ogres centrā veiktas huligāniskas darbības, kuru rezultātā juridiskai personai nodarīti materiālie zaudējumi. Ļoti iespējams, ka par to tiks uzrakstīts iesniegums Valsts policijai. Bet tajā pašā laikā mūsu galvenais ideologs šīm pretlikumībām pievelk klāt kaut kādas savas dogmas un publiski slavē huligānus, dodot viņiem acīmredzamu signālu: “Jūs esat patrioti, tā tik turpiniet!” Nu, ko lai piebilst - tāds tādu saprot un atbalsta...”
Lūk, vēl pāris ierakstu sociālajos tīklos: * “Šis tikai pierāda attīstības līmeni un bezspēcību,tāpat kā zeķes un T-krekli ar krievu lamuvārdiem valsts amatpersonām, stipri cilvēki dara reālas lietas: izglīto, skaidro un audzina patriotismu bērnos ne jau necenzēti lamājoties, bērni jāved jaunsargos, ekskursijās uz Okupācijas muzeju, jāmāca vēsture un jāskaidro kara šausmas”; * “Jūs kā pilsētas mērs atbalstāt šādus uzrakstus pilsētā? Jums tas liekas normāli? Kāpēc maniem bērniem šie uzraksti ir jālasa?”; * “Tas nav patriotisms, tas ir stulbums”. Uz to Egils Helmanis atbildējis: “Es neatbalstu un nenosodu. Tās ir dabiskas cilvēku emocijas. Cilvēki nedrīkst pierast pie masu slepkavībām, ko pastrādā krievu karavīri Ukrainā. Rietumi pasīvi noskatās kā iznīcina Ukraiņu tautu.”
