Saeima negrib kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos; prokuratūra sola nepadoties
Neraugoties uz to, ka Saeima noraidījusi priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai, paziņojumā presei norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Viņa teiktajam paziņojumā pievienojas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume un Konkurences padome.
Saeima ceturtdien neatbalstīja Saeimas deputāta Andreja Judina (JV) uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz Krimināllikumā noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.
Prokuratūrā uzsver, ka šādu grozījumu nepieciešamība ir būtiska, jo tas palīdzētu novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos.
Prokuratūra, veicot izmeklēšanas uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas konkrētos kriminālprocesos, ir konstatējusi nepieciešamību grozījumu izdarīšanai atsevišķās Krimināllikuma normās nolūkā novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglot izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos.
Ievērojot minēto, prokuratūra jau 2023.gada maijā ar vēstuli vērsās pie toreizējā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa (JV) ar priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā būtu noteikta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.
Kriminālatbildību būtu jānosaka par trīs viskaitīgākajiem aizliegtās vienošanās veidiem publiskā iepirkuma procedūrā, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī valsts un pašvaldību budžetus, uzsver prokuratūrā.
Pirmkārt, aizliegta vienošanās par būtiskiem publiskā iepirkuma pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem. Otrkārt, aizliegta vienošanās par dalības noteikumiem, bet, treškārt, aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.
Aizliegta vienošanās starp uzņēmumiem saskaņā ar Konkurences likumu ir konkurenci ierobežojoša darbība. Tās mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas, savukārt, nereti noved pie mākslīgi sadārdzinātiem publiskiem iepirkumiem. Tas publisku personu gadījumā nozīmē valsts budžeta līdzekļu prettiesisku, neefektīvu izlietojumu, paskaidro prokuratūrā.
Vairākās Eiropas Savienības valstīs - Vācijā, Ungārijā, Igaunijā, Austrijā, Francijā, Norvēģijā un Īrijā - fiziskai personai par aizliegtu vienošanos ir paredzēta kriminālatbildība - cietumsods un naudas sods -, savukārt Polijā, Spānijā un Slovēnijā ir paredzēta gan kriminālatbildība, gan administratīvā atbildība.
Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko atzīst, ka konkurences padome bieži novēro aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos, un tas būtiski ietekmē sabiedrību. "Aizliegtās vienošanās rada zaudējumus sabiedrībai, jo to mērķis ir pārdot preci par sadārdzinātu cenu. Diemžēl mēs redzam, ka dažkārt pats pasūtītājs to ir veicinājis, piemēram, nosūtot potenciālā iepirkuma saturu vēl pirms iepirkuma izsludināšanas. Tā ir rīkošanās konkrēta uzņēmēja interesēs," norāda Račko.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Straume norāda, ka karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kur uzņēmumi savā starpā vienojas par cenām, tirgu un iepirkumiem. Ja uzņēmumi vienojas par dalības nosacījumiem valsts un pašvaldību iepirkumos, iedzīvotāji var saņemt zemākas kvalitātes preces un pakalpojumus par tirgus situācijai neatbilstošām cenām, viņš skaidro.
Par šo smago konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumus Latvijā var saukt pie administratīvās atbildības. Taču aiz katra karteļa ir konkrētas personas, kas neatbild par radītajām sekām. Latvijai ir jāseko citu valstu piemēram un jāparedz kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, uzskata Straume.
Ģenerālprokurors piebilst, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt efektīviem līdzekļiem, lai pretdarbotos negodīgai rīcībai. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu, kas nepieļautu sabiedrības līdzekļu neefektīvu, prettiesisku vai negodīgu izlietošanu. "Prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai," norādījis ģenerālprokurors.
