Vai izmaiņas pensiju likumā skars arī tos, kas strādāja Latvijā līdz 1990. gadam?
Turpmāk, piešķirot pensiju, vairākās bijušajās PSRS republikās uzkrātais darba stāžs tiks ņemts vērā tikai no tā, kurš devis zināmu ieguldījumu esošās pensiju sistēmas atbalstam Latvijā. Piedāvātās izmaiņas pensiju likumā nekādā veidā neskars cilvēkus, kuri jau devušies pensijā.
Nekas nemainīsies tiem, kas strādāja Latvijā (ieskaitot Latvijas PSR) līdz 1990. gada 31. decembrim; viņiem, tāpat kā līdz šim, darbs un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā, ja to apliecina dokumenti.
Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 1. janvārī, kad vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs būs 20 gadi. Labklājības ministrijas speciālisti, analizējot pensiju piešķiršanas kārtību, saskata netaisnību, jo sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji faktiski nodrošina pensijas arī cilvēkiem, kuri Latvijā strādājuši neilgu laiku, bet saskaņā ar pensiju likumu ir tiesīgi saņemt pensiju šeit. Labklājības ministrs Uldis Augulis skaidro: "Mēs turpinām pilnveidot pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspēju un stabilitāti."
Pensiju likums paredz, ka, sākot ar 2014. gadu, pensionēšanās vecums pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem katru gadu un 65 gadus sasniegs 2025. gada 1. janvārī. Tāpat vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs palielināts no 15 līdz 20 gadiem 2025. gadā.
Labklājības ministrija norāda, ka Latvijā jau 29 gadus darbojas pensiju sistēma, kuras pamatā ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd Latvijas valsts pensijas tiek piešķirtas un izmaksātas arī par darba stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tā nozīmīgums kopējā apdrošināšanas stāžā ir ievērojami samazinājies un pamazām izzūd.
Speciālisti uzskata par nepieciešamu precizēt un līdzsvarot tiesību normas, kas nosaka obligāto apdrošināšanas stāžu 20 gados. Paredzams, ka grozījumi pensiju likumā noteiks saistību starp darbu atsevišķās bijušajās PSRS republikās un dalības ilgumu Latvijas pensiju sistēmā no nākamā gada sākuma. Šie grozījumi vēl jāsaskaņo Saeimai, bet valdība tos jau ir apstiprinājusi.
No 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kuras dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas palielina pretendentu skaitu, ieskaitot tos, kuri vispār nav piedalījušies sociālās apdrošināšanas iemaksu izmaksā Latvijā.
Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā iekļaujams darba stāžs, kas uzkrāts Latvijas teritorijā, tam pielīdzinātie periodi, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs ne mazāks par 20 gadiem, stāžā tiks iekļauts arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātais darba stāžs un tām pielīdzinātie periodi.
Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžā iekļauj darba stāžu, kas uzkrāts Latvijas teritorijā, tam pielīdzināmos periodus, kā arī represiju periodu ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs ne mazāks par 20 gadiem, tad stāžā tiks iekļauti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie profesionālās sagatavotības stāži.
Grozījumi attiecībā uz nepieciešamo 20 gadu stāžu pēc 1996. gada 1. janvāra neskars darbu, kas līdz 1990. gada 31. decembrim veikts Latvijā (ieskaitot Latvijas PSR), kā arī darbu, kas veikts Krievijā, Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā, jo ar šīm valstīm Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, un stāžs tiek aprēķināts atbilstoši šo līgumu noteikumiem. Šie grozījumi arī neskars darbu tādās bijušajās PSRS republikās kā Lietuva un Igaunija, jo šajās teritorijās tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada regula par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Attiecīgi likuma izmaiņas galvenokārt attieksies uz tiem cilvēkiem, kuru darbs vai tam pielīdzinātais periods līdz 1990. gada 31. decembrim nāca uz tādām bijušajām PSRS republikām kā Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna un citām.
