Īrijas prezidenta vēlēšanās uzvar neatkarīgā kandidāte Ketrīna Konolija

Centriski labējās partijas "Fine Gael" kandidāte Hamfrīsa apsveica Konoliju ar kļūšanu par nākamo Īrijas prezidenti, kad sestdien sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti pēc piektdien notikušajām vēlēšanām parādīja, ka Konolija ir ceļā uz pārliecinošu uzvaru.

Tomēr vēlēšanas ir aizēnojusi kritiku, ka tajās trūka reālas izvēles, un līdz šim veiktā skaitīšana liecina par rekordlielu sabojāto biļetenu skaitu un zemu vēlētāju aktivitāti.

Konolija nomainīs prezidenta amatā Maiklu Higinsu, kurš vairs nevarēja kandidēt uz pārvēlēšanu, jo jau bijis prezidents likumā atļautos divus termiņus.

68 gadus vecā Konolija sevi raksturo kā miera un vienotības balsi. Iepriekš viņa strādājusi par psiholoģi un advokāti, un viņu atbalsta īru republikāņu partija "Sinn Fein", sociāldemokrāti, leiboristi un citas kreisi orientētas partijas. Viņa iestājas par Īrijas militāro neitralitāti un kritizē ASV militāro klātbūtni Šanonas lidostā.

Vēlēšanās bija tiesības piedalīties vairāk nekā 3,6 miljoniem cilvēku. Viņi vēlēšanu biļetenā redzēja arī trešo vārdu - labēji centriskās partijas "Fianna Fáil" kandidātu Džimu Gevinu. Formāli viņš bija kandidāts, lai gan pirms pāris nedēļām paziņoja, ka izstājas no vēlēšanām pēc tam, kad atklājās, ka viņš kādam bijušajam īrniekam bija parādā tūkstošiem eiro.

Šīs bija pirmās prezidenta vēlēšanas kopš 1973. gada, kad īriem bija jāizlemj starp diviem kandidātiem, ja neskaita Gevinu.

Prezidenta amats Īrijā tiek uzskatīts par lielā mērā ceremoniālu, taču viņam ir arī svarīgi pienākumi, tai skaitā prezidentam jāsniedz savs viedoklis par ierosināto likumprojektu atbilstību konstitūcijai pirms to parakstīšanas.

Prezidenta amata pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un viens cilvēks var ieņemt šo amatu ne ilgāk kā divus termiņus.