PSRS darba laika noteikšanā pieaugs sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīme
Turpmāk, piešķirot pensiju, atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātais darbs tiks ieskaitīts tikai tiem, kas devuši noteiktu ieguldījumu esošās pensiju sistēmas uzturēšanā. Rosinātās izmaiņas pensiju likumā nekādā veidā neattieksies uz cilvēkiem, kas jau ir pensionējušies.
Nekas nemainīsies arī cilvēkiem, kuri laikā līdz 1990.gada 31.decembrim strādājuši Latvijā (t.sk. Latvijas PSR), viņiem tāpat kā līdz šim darbs un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā, ja tas ir pamatots ar dokumentiem.
Plānots, ka norma stāsies spēkā 1. janvārī, kad vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs būs 20 gadi.
Labklājības ministrijas speciālisti, analizējot pensiju piešķiršanas kārtību, saskata netaisnību, jo sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāji faktiski nodrošina pensijas arī cilvēkiem, kuri Latvijā nostrādājuši neilgu laiku, bet kuriem saskaņā ar pensiju likumu ir tiesības lūgt pensiju šeit. Labklājības ministrs Uldis Augulis klāsta: “Mēs turpinām pilnveidot pensiju sistēmu Latvijā, veicinot tās ilgtspēju un stabilitāti.”
Pensiju likums paredz, ka, sākot ar 2014. gadu, pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās par trim mēnešiem katru gadu, līdz 2025. gada 1. janvārī sasniegs 65 gadus. Turklāt palielināts arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 2025. gadā no 15 līdz 20 gadiem.
Labklājības ministrija norāda, ka Latvijā jau 29 gadus darbojas pensiju sistēma, kuras pamatā ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd Latvijas valsts pensijas tiek piešķirtas un izmaksātas arī par vēsturisko stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tā nozīme kopējā apdrošināšanas stāžā ir ievērojami samazinājusies un pamazām izzūd.
Speciālisti uzskata, ka nepieciešams precizēt un harmonizēt tiesību normas, kas nosaka obligāto apdrošināšanas stāžu vismaz 20 gadus. Paredzams, ka pensiju likuma grozījumi noteiks saistību starp darbu atsevišķās bijušajās PSRS republikās un dalības ilgumu Latvijas pensiju sistēmā no nākamā gada. Šie grozījumi vēl jāsaskaņo Saeimai, bet valdība tos jau akceptējusi.
Kopš 2023. gada 17. jūnija Latvijas vecuma pensiju var piešķirt arī personām, kas dzīvo ārpus Eiropas Savienības, kas palielina pieprasītāju skaitu, tostarp tiem, kas vispār nav piedalījušies sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā Latvijā.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, dienesta laiks un represiju periods ārpus Latvijas. Ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi.
Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī represiju periods ārpus Latvijas. Ja šīs personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra būs vismaz 20 gadi, tad stāžā tiks ieskaitīti arī atsevišķās bijušajās PSRS republikās uzkrātie darbam pielīdzinātie mācību periodi.
Grozījumi attiecībā uz nepieciešamo 20 gadu stāžu pēc 1996.gada neattieksies uz darbu, kas veikts līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā (t.sk. Latvijas PSR), kā arī uz darbu, kas veikts Krievijā, Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā, jo ar šīm valstīm Latvijai noslēgti starptautiski līgumi un stāžs tiek aprēķināts atbilstošiem šajos līgumos noteiktajam. Tāpat šie grozījumi neattieksies uz darbu tādās bijušajās PSRS republikās kā Lietuva un Igaunija, jo šajās teritorijās tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
Respektīvi, grozījumi likumā galvenokārt attieksies uz tiem cilvēkiem, kuru darbs vai tam pielīdzinātais periods līdz 1990.gada 31.decembrim bija tādās bijušajās PSRS republikās kā Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna u.c.
