Vilnis Ķirsis pēc gada mēra krēslā: "Jāpanāk, lai Rīgas centrā atgriežas iedzīvotāji"

Gads mēra amatā ir daudz vai maz?

Gads ir gan daudz, gan maz. Pa gadu var paspēt kaut kādas lietas vai nu uzsākt, vai noslēgt. Izdarīt gan vienu, gan otru nevar. Rīgā projektam no idejas līdz realizācijai normāls periods ir apmēram pieci seši gadi. Pa gadu var noslēgt jau labi iesāktas lietas un arī "uz sliedēm uzlikt" jaunus projektus. Pagājušajā gadā noslēdzām lielus projektus, kuriem sagatavošanās darbi tika veikti jau iepriekš, piemēram, pāreja uz latviešu valodu skolās, kā arī esam aizsākuši jaunus projektus, piemēram, Dienvidu tilta 4.kārtas un Kundziņsalas pārvada būvniecība, Zemitāna tilta kapitāla pārbūve, kas sāksies šoruden.

Vai no iepriekšējiem mēriem ir palikuši kādi jēdzīgi projekti, ko varēja pabeigt?

Jā, tehniskie projekti jau ir veikti iepriekš. Tas pats Dienvidu tilta 4.kārtas būvprojekts ir pabeigts 2017.gadā. Es nedomāju, ka viss, kas ir darīts iepriekš, uzreiz ir jāmet prom. Tie projekti, kuri ir vērtīgi, ir jāturpina.

Tagad atskatoties uz notikumiem pirms gada, vai rīkotos tāpat vai tomēr mēģinātu saglabāt koalīciju ar iepriekšējiem partneriem "Progresīvajiem"?

Es darīju visu, lai saglabātu koalīciju. Mēs vairāk nekā mēnesi mēģinājām atrast kopsaucējus, beigās pat [Ineses] Andersones kundze bija gatava atkāpties no Attīstības komitejas vadības, dodot iespēju tajā strādāt "Progresīvajiem". Ko tad vēl...? Uz ceļiem nelūdzos "Progresīvajiem", lai nāk strādāt...

Paralēli gan notika sarunas ar citām frakcijām par jaunas koalīcijas izveidi...

Sarunas politikā notiek nemitīgi un ar visiem, bet es, kamēr notika sarunas ar "Progresīvajiem", ar citiem nerunāju. Es koncentrējos uz tās pašas koalīcijas saglabāšanu. Jutu, ka "Progresīvajos" bija cilvēki, kas gribēja turpināt strādāt, bija, kas negribēja. Versija, kas vēlāk ar laiku apstiprinājās, ka "Progresīvie" gribēja panākt ārkārtas vēlēšanas. To man vairāki avoti vēlāk arī apstiprināja.

Kas tad bija lielākās nesaskaņas, ne jau nu vienīgi Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītājs?

Es domāju, ka tas bija iepriekšējā domes vadītāja un viņa komandas saskarsmes stils ar pārējiem koalīcijas kolēģiem. Mani gan tas ietekmēja mazāk, bet, iespējams, vairāk citus koalīcijas partnerus, jo "Vienotība" tomēr spēlēja atslēgas pozīciju iepriekšējā koalīcijā un pret mums neatļāvās nevērīgi izturēties. Pret citiem to atļāvās. Tas "gruzdēja" jau ilgāku laiku.

Vai iepriekšējā koalīcijā salīdzinājumā ar šo, kas ir ļoti sadrumstalota, darbs nebija vienkāršāks nekā pašlaik? Tā pati izpilddirektora vietnieka iecelšana, kas tika izgāzta no koalīcijas partneru puses…

Bija lēmumi, kas tolaik bija vienkāršāki, bet ir lēmumi, kas šobrīd ir vienkāršāki. Ja runājam par personālijām, tad tie konkursi bez rezultāta noslēdzās vēl iepriekšējā mēra laikā, piemēram, Mājokļu un vides departamentam, Satiksmes departamentam konkursi beidzās jūnijā. Vienīgi Izglītības departamentā bija rezultāts, bet kandidāts frakcijās neguva atbalstu.

Tādēļ, ka kandidāts bija saistīts ar "Progresīvajiem"?

Es domāju, ka nē. Kandidāts nebija no izglītības jomas un viņam bija ļoti grūti pārliecināt kolēģus, kuru vidū ir vairāki direktori, pedagogi, par savu atbilstību. Tas objektīvi ir ļoti grūti, ja neesi no nozares. Es pieļauju, ka cilvēks iestrādātos un rezultāts nebūtu slikts, bet vienotu atbalstu tobrīd kandidāts neguva.

Kāpēc Izglītības departamenta direktora amatā nevar iecelt Ivaru Balamovski, kurš jau ļoti ilgi faktiski vada departamentu?

Ivars Balamovskis ir ļoti vērtīgs darbinieks, un arī citu departamentu direktoru pienākumu izpildītāji ir cilvēki savā vietā. Es noteikti atbalstītu viņu iecelšanu pastāvīgā amatā, bet ir jāatzīst, jūtams vēlēšanu tuvums, cilvēkiem ir saasinātāka uztvere un vēlme katrā jautājumā meklēt politisko kontekstu. No vienas puses tas pat nav slikti, ka atnāks jaunais sasaukums un viņiem būs iespēja izvēlēties augstākos pašvaldības ierēdņus, ar kuriem kopā strādāt un realizēt savu politiku. Es šajā jautājumā neredzu pārāk lielu problēmu, bet protams, ka pret konkrētajiem amata vietas pienākumu izpildītājiem tas nav labi un tā ir "gaisā pakārta situācija".

Kāpēc tika pieņemts lēmums pārcelt uz citu amatu Ingūnu Urtāni?

Ārtelpas un mobilitātes departaments, manuprāt, šobrīd ir pats svarīgākais departaments pilsētā. Dažādās aptaujās 60% iedzīvotāju ir atzinuši, ka satiksmes organizācija, infrastruktūra, ielas ir numur 1 problemātika pilsētā. Es teiktu, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja amats ir viens no grūtākajiem valstī, jo tam ir smags mantojums, ir dažādas sabiedrības grupas, kas uzskata, ka lietas vajag darīt vienā vai otrā veidā, tas ir publisks amats, jo bieži ir jākomentē dažādi procesi, tādēļ es pieļauju, ka cilvēkam no ārpuses ir diezgan grūti atnākt un mesties iekšā darbos. Tas, manuprāt, arī izskaidro, kāpēc konkurss beidzās bez rezultāta. Es tajā lielu traģēdiju neredzu, un tieši tāpēc esam atraduši ļoti labu risinājumu, ka ieceļam jaunu Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju no iekšējiem domes resursiem. Līdzšinējā Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos Ingūna Urtāne ir pieredzējusi kā valsts pārvaldē, tā pašvaldības darbā, lēmums par Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja pienākumu uzticēšanu viņai ir rūpīgi izsvērts.

Satiksmes departamenta galvenie izaicinājumi šobrīd ir, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ļoti būtiski audzis investīciju portfelis, ar kuriem jāstrādā. Ja pirms gadiem pieciem ielas remontēja mazāk nekā 100 000 kvadrātmetru apjomā katru gadu, tad šogad ejam uz to, ka tie būs ap 600 000 kvadrātmetru. Tas ir sešas reizes vairāk, plus nāk klāt tiltu remonti, velo infrastruktūra, sabiedriskais transports. Būvniecības bloks ir ļoti būtiski pieaudzis, tādēļ izvēlēties Būvniecības pārvaldes vadītāju šajā brīdī ir loģisks solis.

No jaunā vadītāja es sagaidu, ka tiks sakārtoti rutīnas būvniecības un investīciju procesi, lai tie ietu raiti. Kad procesi tiks sakārtoti, tad atbrīvosies resursi arī citām lietām. Tāpat no jaunā vadītāja sagaidu, ka departaments kļūs atvērtāks saskarsmē ar rīdziniekiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, sagaidu, ka uz jautājumiem iedzīvotāji saņems izsmeļošas atbildes. Bieži vien politiķiem nākas skaidrot tehniskas lietas, protams, politiķiem ir jākomunicē, bet mēs jau neesam tehniskie eksperti - tas ir jādara speciālistiem, kuri strādā Ārtelpas un mobilitātes departamentā.

Pašlaik turpinās Ārtelpas un mobilitātes departamenta reorganizācija - ir jau pievienota aģentūra "Rīgas gaisma" un no 1.septembra pievienosies Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Izvēloties, kam uzticēt Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumus, viens no apsvērumiem bija raudzīties pēc kompetenta darbinieka ārpus reorganizācijā tieši iesaistītajām iestādēm - uzskatu, ka Pilsētas attīstības departamentā gūtā pieredze, tostarp piedaloties Būvvaldes reorganizācijā, būs noderīga, lai Ingūna Urtāne ar svaigu skatu nodrošinātu precīzu pārmaiņu vadību, izveidojot labi un saliedēti strādājošu un efektīvu Ārtelpas un mobilitātes departamentu ar visām tā jaunajām funkcijām. Manuprāt, ir ļoti labi, ka vadītājs ir nevis kāds no šīm trijām struktūrām, bet no malas, līdz ar to nebūs tā, ka kāds no blokiem būs, ja tā var teikt, "mīļāks". Tāpēc ejam šo ceļu un dodam Urtānes kundzei laiku un iespēju strādāt. Es respektēju arī viņas tiesības pēc kāda laika atgriezties būvniecības blokā. Tā būs viņas izvēle, vai palikt šajā departamentā, bet, ja izdarīs savu misiju un teiks, ka būvvalde tomēr ir mīļāka, tad to akceptēsim. Departamenta reorganizācija tad būs pabeigta un varēsim lūkoties pēc jauna vadītāja.

Tā ir mutiska vienošanās vai tas būs paredzēts līgumā? Jūs var neievēlēt, atnāks cita vadība un jūsu mutiskā vienošanās nebūs spēkā…

Protams, es nevaru uzņemties saistības ilgāk, kā ir mans mandāts. Politikā var notikt jebkas. Kamēr es procesu varu ietekmēt, viņai ir mans pilnīgs atbalsts.

Vai jums ir vienošanās, cik ilgā laikā tiek pabeigta reorganizācija un sakārtoti procesi?

Tādas vienošanās nav, bet es domāju, ka tam būs nepieciešams vismaz gads. Es pieļauju, ka tam būtu nepieciešami pat divi trīs gadi, lai sakārtotu procesus.

Ja runājam par komunikāciju ar cilvēkiem, nesen bija "Pilsēta cilvēkiem" rīkotais pikets par velo joslas ierīkošanu uz Vanšu tilta. Cik sapratu, tehniski var ierīkot kaut tūlīt, bet Ārtelpas un mobilitātes departaments ir pateicis, ka gaidīs divus gadus, kad sāksies tilta remonts. Kur ir problēma? Tas ir attieksmes jautājums, vai tiešām šobrīd nav tādas iespējas?

Tā telpa ir viena visam. Ja kaut kam iedod, tad citam to noņem.

Automašīnu joslas ir pietiekami platas, lai varētu ierīkot arī velo joslu…

Jā, bet cik esmu ievērojis, sabiedriskais transports, braucot centra virzienā, tilta pusē vai pat ātrāk aizbrauc visiem garām pa labo malu, kur atsevišķas joslas vēl nav, bet platums atļauj, aizbrauc līdz Latvijas Bankai un iegriež visiem priekšā, tādējādi sava veida sabiedriskā transporta prioritāte tur jau ir izveidojusies. Ja mēs ierīkosim velo joslu, tad šīs priekšrocības sabiedriskajam transportam vairs nebūs. Ar to es gribēju teikt, ka, pārdalot telpu, būs korekcijas. Man patīk problēmas risināt pēc būtības un sakārtot ilgtermiņā, nevis mēģināt uztaisīt pagaidu risinājumu un iztērēt tam daudz enerģijas, ko citādi departamenta darbinieki varētu tērēt, lai atrisinātu problēmu jau saknē. Savukārt risinājumus, ka jau Ķīpsalā, nevis tikai pie tilta, būtu norādes un ceļazīmes, ka velo braucējiem vienā virzienā jābrauc pa vienu tilta pusi, bet otrā virzienā pa otru pusi, noteikti var ieviest. Citādi tomēr es gribētu, lai departaments pēc iespējas ātrāk nonāk pie fundamentāla risinājuma un atjaunota tilta, kur būtu gan pietiekami plata velo josla, gan gājēju ietve, sabiedriskā transporta josla un automašīnu josla.

Rīgā vienmēr ir bijusi problēma, ka daudzi iesāktie projekti pa būvniecības sezonu netiek pabeigti, tiek apturēti un ievelkas nākamajā gadā. Kā būs šogad, jo šovasar būvē ļoti daudz?

Šovasar mēs būvējam ļoti daudz. Kā jau minēju, paredzēti vairāk nekā 600 000 kvadrātmetru. Tas ir desmit reizes vairāk, nekā būvēja pirms gadiem desmit. Ņemot vērā, ka šis ir pirmais gads ar tik vērienīgu seguma atjaunošanu, skaidrs, ka parādās kaut kādas problēmas. Piemēram, ar komunikāciju turētājiem, kuri iepriekš saka, ka tajā ielā viss ir kārtībā, bet pēc kāda laika tomēr tur kaut kas ir jādara, un seguma atjaunošanas darbi apstājas. Tāpat darbus var kavēt laikapstākļi, lietavas, rudens un ziema arī var atnākt ātrāk. Ar to visu tāpat apjoms būs gana iespaidīgs - ja nebūs 600 000, būs 500 000. Tāpat būvnieki ziņoja par asfalta rūpnīcu trūkumu, "Ceļu pārvalde" nobankrotējusi, un nav rūpnīcu, ir jāved no kaut kurienes tālāk. Arī tādas problēmas parādās. Skaidrs, ka, kamēr šo procesu nesakārtos un neizveidos rutīnas sistēmu, problēmas būs. Galvenais, ka mehānismu mēs esam iedarbinājuši, noteikuši par prioritāti, nepieciešams to pieslīpēt un katru gadu turpināt. Cita ceļa nav, ja gribam labu un sakārtotu ielu segumu. Studentu gados vienu vasaru strādāju Vācijā, un tad vietējie teica, ka viņiem ir divi gadalaiki - ziema un ceļu remontu sezona. Tādēļ jau Vācijā ir tik labi ceļi. Mums labas ielas nozīmēs vismaz šādus remontu apjomus katru vasaru vēl kādu laiku. No tā nav iespējams izvairīties un cerēt uz labas kvalitātes ceļiem.

Vismaz saplānot tā, lai iedzīvotāji remontdarbus izjūt pēc iespējas mazāk un var pārvietoties, piemēram, atslēgkrustojumus nesākt remontēt vienlaicīgi. To ir iespējams panākt, labāk plānojot?

Kaut kur noteikti ir iespējams, taču, ja paskatās kopumā - būvniecības sezona ir ļoti īsa. Principā, lai ļoti netraucētu, ir tikai jūlijs un augusts, jo septembrī jau sākas skolas, bet maijā un jūnijā vēl ir skolas. Piemēram, K.Ulmaņa gatves darbiem ir nepieciešami četri mēneši - velc, uz kuru pusi to deķīti gribi, kājas vai pleci paliks pliki. Mēs varbūt būvniekam varam prasīt saīsināt termiņus, lai mobilizē vairāk darbinieku vai strādā naktīs, bet tas būs dārgāk. Tad ir jāvērtē, kam ir lielāka cena - vairāk sastrēgumu, lētāka cena, mazāk sastrēgumu, dārgāka cena. Tas ir jāvērtē, un nav vienas pareizās atbildes. Jūlijā un augustā izdarīt visu - tas nav iespējams.

Jūs jau pieminējāt skolas sākumu, vai būs vienošanās ar būvniekiem ceļus vairāk atbrīvot vismaz uz pāris dienām šajā laikā?

Man pirms divām nedēļām bija saruna ar visiem būvniekiem, kas Rīgā veic darbus, un bija ļoti liels lūgums, cik iespējams, vismaz atslēgas vietas pabeigt līdz 1.septembrim. To būvnieki dzirdēja, bet, cik tas būs izdevies, grūti pateikt. Mēs no pilsētas puses, protams, arī lūgsim vecākus savus bērnus uz skolu vest ne ar automašīnu, bet sabiedrisko transportu. Pagājušajā gadā bija bezmaksas sabiedriskais transports pirmajā skolas dienā un arī šogad būs. Pat ja nebūtu remontdarbu, kā rāda pieredze, līdz ar skolas sākumu un īpaši Zinību dienā ielās situācija ir diezgan izaicinoša.

Runājot par konkrētiem projektiem, ļoti ilgi pašvaldība mocījās ar Dienvidu tilta ceturtās kārtas iepirkumu. Tas būtiski iekavēja projekta īstenošanu?

Tas projektu neiekavēja vispār, jo tikai pirms divām nedēļām Satiksmes ministrija iesniedza un valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem piešķir finansējumu. Tuvākajās nedēļās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atvērs programmu, iesniegsim projektu un septembrī oktobrī, cerams, varēsim noslēgt līgumu par finansējumu un tad uzsākt būvdarbus. Cik zinu, iepirkumā par vienu daļu jau ir noslēgts līgums un par otru daļu tūlīt tiks noslēgts. Tas nav neko iekavējis, un pat skatos pozitīvi uz to, ka iepirkumu process gāja ilgāk - tur bija ļoti agresīva konkurence, un agresīva konkurence nozīmē pilsētai izdevīgāku cenu.

Daudz pārmaiņu tika solīts saistībā ar pieslēgumiem "Rail Baltica". Kas notiks ar šiem satiksmes mezgliem?

No pilsētas puses mēs pat izveidojām atsevišķu vienību - Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi, kas strādā ar "Rail Baltica" projektiem, piemēram, pagājušajā rudenī noslēdzās Ģenerāļa Radziņa krastmalas projekts, top arī citas pieslēguma vietas, kā Ģertrūdes ielas potenciālais tunelis, Rāznas ielas tunelis. Problēma, ar kuru šobrīd esam saskārušies, ir, ka valsts pusē, Satiksmes ministrijas pusē nav skaidrības. Līdz ar to mēs nevaram sākt projektēt pieslēgumu, ja nezinām, kāda būs pamattrase un kas tur notiek. Piemēram, mēs zinām, ka Jāņavārtos būs stacija, bet, vai tā būs pretim "Akropolei" vai pāris simts metrus tālāk, to nezinām. Ja tagad mēs uzprojektēsim un izbūvēsim ietvi vai veloceliņu tur, kur, domājams, būs stacija, bet tā būs citur, tad tas nebūs pareizi. Mēs gaidām no valsts puses, ka būs skaidrība no projektētājiem. Kad tie sāks strādāt, tad varēsim roku rokā strādāt tālāk.

Bet šobrīd jau vispār nav skaidrības, vai pamattrasei būs nauda?

Tas ir cits process, un labprāt gribētu, ka tas virzītos uz priekšu. No mūsu puses pagaidām darbiniekiem esam atraduši citu nodarbošanos - viņi projektē un attīsta mobilitātes punktus pie dzelzceļa stacijām, arī realizē Mūkusalas krastmalas projektu.

Rīgā ir lietas, kas velkas līdzi gadiem, piemēram, teju 20 gadus Latvijā bez īpaši lielām sekmēm norit padomju laika daudzdzīvokļu māju renovācija. Sliktākā situācija ir tieši Rīgā un Daugavpilī. Gaidas uz to, ka māju iedzīvotāji organizēsies biedrībās un paši visu organizēs un darīs, ir izgāzušās. Ekonomikas ministrijā notiek darba grupu sanāksmes, lai domātu par risinājumiem. Ko piedāvā Rīga? Kādus risinājumus jūs redzat?

Diemžēl ir jāpiekrīt, ka ar daudzdzīvokļu māju renovāciju Rīgā nav veicies pārāk labi un ir problēmas. Satiksme un mājokļu jautājums ir divi nozīmīgākie problēmjautājumi Rīgā. Lai pilsēta veselīgi funkcionētu, ir jābūt balansam starp dzīvesvietām un darbavietām, bet šobrīd galvaspilsētā darbavietu ir krietni vairāk nekā dzīvesvietu, tādēļ ir liela migrācija - cilvēki no Pierīgas un vēl attālākām vietām brauc strādāt un tad brauc prom.

Šajā jautājumā es redzu trīs blokus. Pirmkārt, jaunu mājokļu būvniecība. Mums ir jādomā ne tikai par mājokļu renovāciju, bet arī jaunu mājokļu būvniecību. Šajā ziņā galvenā problēma ir būvniecības procesa pārlieka birokratizācija. Pie šī jautājuma strādājam, regulāri tiekamies ar attīstītājiem, viņi norāda uz problēmām, un ar Attīstības departamentu tās risinām. Ir "zaļais koridors" trešās pakāpes būvēm, kas nozīmē, ka saskaņošanas process notiek ātrāk. Šajā jomā darbs notiek un virzās uz priekšu.

Otrs bloks ir esošo mājokļu renovācija. Pilsēta, valsts var palīdzēt un radīt dažādus instrumentus daudzdzīvokļu ēku renovācijai, bet gala lēmums ir jāpieņem iedzīvotājiem. Diemžēl jāatzīst, ka iedzīvotāji ir kūtri uz savu īpašumu siltināšanu, renovāciju un sakārtošanu. Ja iepriekš līdzfinansējām energoauditu, tehniskās apsekošanas aktu, tad tagad arī tehniskais projekts tiek līdzfinansēts. Esam izveidojuši Mājokļu kompetences centru, kurā iedzīvotāji, mājas vecākie var saņemt konsultācijas. Ēku atjaunošanas blokā ir arī vēsturiskās ēkas Rīgas centrā. Attīstības departamentā esam izveidojuši vienību, kas strādā tieši ar vēsturiskā mantojuma sadaļu, un viņi palīdz izvest cauri līkločiem, kā labāk darīt.

Pie ēkām pieder arī pagalms, un tā ir nākamā līmeņa problēma. Saprast, ka ēka ir tavs īpašums un to vajadzētu siltināt ir vieglāk, nekā uztvert pagalmu kā savu īpašumu, kur staigā visi, brauc visi, atstāj mašīnas utt. Arī šajā jautājumā no nākamā gada līdzfinansēšanas budžetā būs vairāk finansējuma, kā to paredz arī likums. Ja iedzīvotāji pieteiksies un par to nobalsos, mēs plānojam sakārtot vairākus pagalmus kā paraugiekšpagalmus, lai varētu rādīt pārējiem, ka var dzīvot arī sakārtotā vidē.

Pie daudzdzīvokļu ēku renovācijas veicināšanas strādā gan "Rīgas namu pārvaldnieks", gan "Enerģētikas aģentūra", kā arī Mājokļu kompetences centrs, bet situācija tik ātri nemainās. Ir jādara viss, lai procesu iekustinātu, un, ja vērtējam pagājušā gada datus, tad zināms progress ir. Ja iepriekš tika renovētas apmēram desmit mājas gadā, tad pagājušajā gadā tās bija jau 50 mājas. Skaidrs, ka apjoms nav liels, jo kopumā Rīgā ir apmēram 6000 padomju sērijveida māju.

Trešais bloks mājokļu problēmā Rīgā ir īres nami. Pirms dažiem gadiem tika pieņemts jaunais Īres likums, kas beidzot dod iespēju īrnieku, kurš nemaksā, izlikt no dzīvokļa, nevis gadiem ilgi tiesāties. Tas ir radījis arī privāto biznesa interesi par īres namiem. Šobrīd kopā ar Finanšu ministriju strādājam pie īres namu programmas, kas darbotos pēc privātās un publiskās partnerības principa - "Valsts nekustamie īpašumi" namus varētu uzbūvēt un pašvaldība lēnā garā izmaksāt un pārņemt. Šajā ziņā process notiek, un arī privātais bizness šajā segmentā sāk darboties.

Daudzas pašvaldības šogad saskārušās ar finanšu grūtībām, jo budžets nepildās tā, kā plānots. Kā sokas galvaspilsētai?

Rīgas budžets pildās, kā plānots, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ar pārpildi. Cik zinu, citām pašvaldībām ir grūtības ar ieņēmumiem no īpašumu atsavināšanas. Arī Rīgā šajā ziņā ir grūtāk, bet šie ieņēmumi neveido būtisku daļu pašvaldības budžetā. Finanšu situācija Rīgai ir stabila, bet ir skaidrs, ka kopumā pret to problēmu apjomu, kas Rīgā ir, ir jāmeklē veidi, kā palielināt ieņēmumus. Notiek sarunas ar valdību par izlīdzināšanas fondu un nosacījumu maiņu. Tas ir procesā, bet tik ātri nenotiek, jo pie sarunu galda ir daudz pašvaldību katra ar savām interesēm. Esam pasūtījuši pētījumu, kur uzskatāmi tiek parādīts, ka, rēķinot budžeta ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju, Rīga ir pa vidu - starp Rēzekni un Jelgavu. Tas faktiski nozīmē, ka Rīga var atļauties tik daudz, cik Rēzekne un Jelgava. Tas absolūti nav pareizi, ka pilsēta, kurai ir augstākie rādītāji saražotajā IKP uz vienu iedzīvotāju, bet ieņēmumu ziņā esam pa vidu. Kad jāpelna, tad esam pirmajās rindās, kad jātērē - tad kaut kur pa vidu. Tas arī atspoguļo netaisnību visai finansēšanas sistēmai. Esmu šos datus rādījis gan finanšu ministram, gan premjerei, un sapratne ir, bet, kā redzams, arī valdības līmenī budžeta prognozes šobrīd nav iepriecinošas un ir daudz dažādu izaicinājumu. Šo jautājumu risinām, bet skaidrs, ka šajā jautājumā būs vēl ko pacīnīties.

Vai šogad ir plānoti budžeta grozījumi?

Budžeta grozījumi būs kā katru gadu, bet tie vairāk ir tehniski grozījumi, lai pārdalītu finansējumu no programmām ar mazāku izpildi uz programmām, kurām pietrūkst.

Šogad dome ir lēmusi par ļoti daudzu investīciju projektu īstenošanu, aizņemoties finansējumu. Kādas pašlaik ir pašvaldības finanšu saistības un par cik šogad pieaugs Rīgas parādi?

Rīgas saistības pirms mēneša bija 560 miljoni eiro. Ja tos uzreiz atdotu, tad mēs būtu brīvi no parādiem. Ja pieļaujamais Rīgas saistību apmērs ir 20% no budžeta ikgadējiem maksājumiem, tad šobrīd saistību apmērs ir apmēram 11%. Situācija ir ļoti stabila. Ir jāizsaka kompliments domes Finanšu departamentam un tā vadītājam, ka Rīgā parādu vadība ir notikusi ļoti tālredzīgi. Mums daudzas aizņēmumu likmes ir fiksētas, līdz ar to, pieaugot Euribor, citām pašvaldībām maksājumi pieauga pat par 7000%, tad Rīgai pieaugums bija salīdzinoši mazs - pie 300%. Arī šajā ziņā mēs esam stabili.

Kas notiek ar tūrismu un ekonomisko aktivitāti pilsētā, vai joprojām Rīga ir tukšo skatlogu un kluso ielu pilsēta?

Vasaras sezonas novērtējumu mēs varēsim veikt vien rudenī. Pēdējie dati par tūristu skaitu bija par maiju, un tie rāda, ka tūristu skaits ir pieaudzis par 15% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Martā bija pieaugums pat par 24%. Mēs daudz ieguldām ārējā mārketingā, reklamējot Rīgu un dažādus Rīgas pasākumus ārpus Latvijas - Vācijā, Polijā un Ziemeļvalstīs. Iepriekš fokuss vairāk bija uz Baltijas valstīm. Tam ir arī rezultāti, jo, piemēram, dati liecina, ka vācu tūristu skaits ir pieaudzis pat par 50% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Kopumā ir sajūta, ka šogad jau būsim tuvu tam tūristu skaitam, kāds bija pirms Covid-19. Mums vairs nav krievu tūristu, bet uz Rīgu labprāt brauc ceļotāji no Rietumeiropas.

Tāpat arī ieguldām liela mēroga pasākumos, tostarp ar starptautisku rezonansi, piemēram, WRC rallijs, "Positivus", "Rimi" Rīgas maratons, basketbols, rudenī būs olimpisko spēļu hokeja atlases turnīrs, Rīgas svētki. Pasākumi arī ir tie, kas pievilina tūristus.

Izaicinājums, par ko runājam ar nozares pārstāvjiem, ka vajadzētu atrast risinājumu, lai tūristiem te būtu ko darīt ziemā. Tas arī ir viens no nosacījumiem, lai risinātu "tukšo skatlogu" problēmu, jo nepietiek, ka cilvēku plūsma ir vasaras sezonā, vajag arī ziemas sezonu aizpildīt. Ziemassvētku tirdziņš, "Staro Rīga" ir risinājumi, bet strādājam arī pie citiem pasākumiem klusākajam periodam.

Savukārt runājot par tukšajiem skatlogiem, mēs šobrīd veidojam programmu, kas paredzētu grantus uzņēmumiem, kas ievācas tukšajās telpās, lai varētu nosegt daļējas remonta izmaksas, kā arī jau strādājošajiem uzņēmumiem, piemēram, vides pieejamības uzlabošanai.

Vai šāda programma varētu būt jau nākamajā budžetā?

Mēs pie tā strādājam, lai būtu.

Lai tukšie skatlogi aizpildītos, ir nepieciešama cilvēku plūsma, savukārt cilvēku plūsmai nepieciešams interesants saturs. Tā ir tāda vistas-olas situācija. Ja ir daudz interesantu skatlogu, kafejnīcu, tad cilvēki nāk uz to rajonu, taču, kamēr nav satura, nav klientu un nav klientu - nav skatloga. Šis process ir jāiekustina. Ir vēl idejas, piemēram, tukšajās telpās izvietot mākslas darbus, izstādes, taču tam ir jābūt starpposmam. Dienas beigās mērķis ir aizpildīt visu, taču tam ir nepieciešams ilgāks laiks.

Kopumā ne tikai Vecrīgai, bet arī vēsturiskajam centram ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji. Šobrīd Rīgas centra iedzīvotāju skaita kritums ir apstājies un pat nedaudz ir pieaugums, bet, lai pašlaik pamestās un tukšās telpas aizpildītos uz palikšanu, ir jāpalielina pastāvīgo iedzīvotāju skaits ne tikai Rīgā kopumā, bet arī centrā. Attīstības departaments šobrīd strādā pie vēsturiskā centra atdzīvināšanas plāna, kurš sastāv no daudzām sadaļām, tostarp risinājumiem iedzīvotāju pārvilināšanai dzīvot centrā. Lai uzturētu to jūgendstilu, ar ko lepojamies, ir nepieciešams iedzīvotājs, kurš dzīvo tajās mājās. Iedzīvotājs jau maksā komunālos maksājumus, kredītus, atjauno māju. Esmu diezgan pārliecināts, ka mēs nonāksim līdz tam, ka maksāsim sava veida pārcelšanās pabalstu, piemēram, nodzēšot daļu kredīta ģimenei, kas pārvāksies dzīvot uz centru.

No Pierīgas, piemēram.

Tas būtu vislabākais variants. Grūdiens ir nepieciešams. Jūgendstila ēkā kvadrātmetrs izmaksā stipri dārgāk nekā jaunajā projektā Teikā.

Kā Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai sokas ar investīciju piesaisti?

Pirms mēneša par biznesa paplašināšanu paziņoja un biroju Rīgā atvēra "Tech Mahindra", kas ir globāls uzņēmums ar Indijas kapitālu. Viņi tuvākā pusgada laikā plāno palielināt darbinieku skaitu no 100 līdz 500, bet tuvākajos gados augt vēl vairāk. Esmu ar viņiem runājis, ka, ja būs pietiekami cilvēkresursi, varētu paplašināties līdz pat 1000 darbinieku un vairāk. Tas nozīmē salīdzinoši ātras investīcijas un labi apmaksātas darba vietas. Tāpat pirms pāris mēnešiem Rīgā sāka strādāt starptautiskā kompānija "GoCardless" ar apmēram 100 darbiniekiem. Tāpat ir globāls uzņēmums, kurš Kundziņsalā plāno veidot apjomīgu industriālo ražotni. Tādēļ mēs aktīvi īstenojam Kundziņsalas pārvada projektu. Es gan pagaidām nevaru atklāt uzņēmuma vārdu. Darbs ar investīciju piesaisti notiek, un aģentūra dod rezultātus.

Lai pilsēta būtu konkurētspējīga, tai ir jābūt veselīgai un labi organizētai. Joprojām Rīgas problēma ir mājokļu jautājums. Darbavietas ir vairāk nekā darbspējīgo iedzīvotāju. Rīgā pirms Covid-19 katru dienu iebrauca apmēram 90 000 darbinieku.

Rudenī sāksies priekšvēlēšanu laiks. Ir jau skaidrs, kādā izskatā "Jaunā Vienotība" startēs Rīgas domes vēlēšanās?

Uzskatu, ka valstiski un līdzīgi domājošām partijām vai politiskajām grupām būtu pēc iespējas jākonsolidējas.

Piemēram?

Neslēpšu, ka šobrīd risinām sarunas ar "Kods Rīgai" un kustību "Par". Ir bijušas sarunas un tikšanās. Process notiek. Nevaru vēl pateikt, kā process noslēgsies, bet virzība ir. Šajās vēlēšanās izaicinājums ir tāds pats kā iepriekšējās - būs [Aleksejs] Rosļikovs ar [Ainārs] Šleseru, kas gribēs Rīgas kursu pagriezt atpakaļ, kāds tas bija no 2010.gada līdz 2020.gadam. Mēs nedrīkstam iet atpakaļ tajā virzienā. Ir jāpiekrīt, ka Rīgai vēl ir daudz darāmā, bet esam spējuši Rīgas kursu pagriezt pareizajā virzienā. Pirms pieciem gadiem no Eiropas naudas devējiem bija pilnīga neuzticība, no banku puses, kur nu vēl investori, arī kapitālsabiedrību pārvaldība bija zem katras kritikas. Tagad tas ir mainījies.

Vai startēsiet vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidāts?

Noteikti, jā.

Kāda būtu jūsu ideālā Rīgas domes koalīcija pēc nākamajām vēlēšanām? Tajā redzat vietu pašreizējiem koalīcijas partneriem vai varbūt "Progresīvajiem"?

Ideālā koalīcija būtu, ja "Jaunā Vienotība" dabūtu divas trešdaļas vai trīs ceturtdaļas mandātu Rīgas domē, tad mēs varētu pilnībā realizēt savu programmu Rīgai. Tā diez vai notiks un būs jāveido koalīcija. Es redzu tos pašus sadarbības partnerus, ko tagad, un domāju, ka gana labi varētu strādāt arī kopā ar "Progresīvajiem". Jauni cilvēki ar labām idejām varētu enerģiju tērēt darbā, nevis opozīcijā gānīšanās režīmā.

Jums ir sarkanās līnijas attiecībā uz Latvijas Krievu savienību, "Saskaņu"?

Skaidrs, ka koalīciju mēs varam veidot tikai ar valstiski domājošām partijām, ne ar jūsu nosauktajām.

Šlesers?

Ņemot vērā, ka Šlesers Latgales pusē un pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām slēdz līgumus ar dažādiem Putina draugiem, tad ir skaidrs, kurā lauciņā viņš ir devies.