Tālāk par priekšlikumiem ministrs nav ticis – Latvijā ražotās “Patria” joprojām nevar reģistrēt satiksmei
foto: Edijs Pālens/LETA
Dzīvojam laikā, kad uzdevumi aizsardzības jomā ir prioritāri. Tādi tie pavisam noteikti ir AM. Jūlija vidū Jauns.lv painteresējās, vai AM ir spērusi vajadzīgos soļus, lai virzītu nepieciešamos grozījumus likumā, kas ļautu jēgpilni noritēt "Patria" ražošanai Latvijā.
Sabiedrība

Tālāk par priekšlikumiem ministrs nav ticis - Latvijā ražotās “Patria” joprojām nevar reģistrēt satiksmei

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Vēl maija sākumā TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Latvija ražotās bruņumašīnas “Patria” nemaz nevar piereģistrēt, jo likumā tas nav paredzēts. Pagājuši teju trīs mēneši un situācija nav mainījusies. Kas vēl – no Aizsardzības ministrijas (AM) atbildes nerodas pārliecība, ka šo situāciju kāds ar steigu vispār ir gribējis mainīt.

Tālāk par priekšlikumiem ministrs nav ticis – Latv...

Stāsts par Latvijā ražoto “Patria” reģistrēšanu faktiski sākās vēl pašā aprīļa nogalē. Kā ziņoja “Nekā personīga” todien vairāki aizsardzības industrijas uzņēmumi bija ieradušies uz pirmo Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdi.

Daudzi no sanākušajiem skarbi kritizēja “Progresīvo” Andra Sprūda vadīto AM. Tai trūkstot “stratēģiska redzējuma”, “aktīvas virsvadības no ministra puses”, “naudas inovācijām” un tamlīdzīgi. Izskanēja arī, ka nesakārtotu likumu dēļ ir apdraudēts “Patria” projekts. Tajā laikā runas par to, ka Sprūda vadībā ministrijā nekas neritot uz priekšu, jau bija izskanējušas atkārtoti.

TV3 raidījumā tika atkārtots LMT prezidenta Jura Bindes teiktais: “[...] “Patria” reāli nevar nodot savu produkciju testiem. Jo testos ir ieplānots, ka, lai varētu akceptēt šo mašīnu bruņojumam, viņai jānobrauc 200 kilometri pa vispārējās lietošanas ceļiem. Pa vispārējās lietošanas ceļiem var braukt tikai transports, kurš ir saņēmis reģistrācijas numuru CSDD, bet CSDD nereģistrē transportlīdzekļus, kuri nav izgājuši atbilstības testus. Līdz ar to loks ir noslēdzies un “Patria” krājas stāvlaukumā.” Bindes teikto apstiprināja arī “Patria Latvia”.

Rezultātā sanāk, ka iesaistītie uzņēmumi Latvijā ir gatavi jēgpilni veikt šāda veida ražošanu, bet likumdošana nav tikusi tam līdzi. To visu gan, protams, var labot – veicot nepieciešamos grozījumus, ko tad arī AM apsolīja darīt vēl tolaik.

Priekšlikumi grozījumiem iesniegti vien nesen

Dzīvojam laikā, kad uzdevumi aizsardzības jomā ir prioritāri. Tādi tie pavisam noteikti ir AM. Jūlija vidū Jauns.lv painteresējās, vai AM ir spērusi vajadzīgos soļus, lai virzītu nepieciešamos grozījumus.

Atbildi uz 15. jūlijā uzdotajiem jautājumiem ministrija iesūtīja aptuveni pēc pusotras nedēļas, kuras laikā atkārtoti netika atbildēts uz e-pastā sūtītajiem jautājumiem, kādu laiku nebija arī iespējams sazvanīties ar attiecīgo AM pārstāvi. Dienu pirms atbildes sniegšanas, sazvanoties, tika paskaidrots, ka rakstiskajā atbildē vēl precizējamas nianses un tad tā tikšot iesūtīta.

Saņemtā atbilde ir daži teikumi par to, ka Satiksmes ministrijai (SM) ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem "Ceļu satiksmes likumā" kas pašlaik tiek skatīti Saeimā. Atbildē Jauns.lv AM šos grozījumus datē ar 18. jūliju – trīs dienas pēc tam, kad pirmo reizi vaicāts, kas kopš maija darīts “Patria” reģistrēšanas problēmas risināšanai.

“Piedāvātie grozījumi paredz iespēju, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas pieprasījumu, reģistrēt aizsardzības nozares sertificētas komercsabiedrības ražotu, taču ekspluatācijā vēl nenodotu speciālo militāro tehniku un tās piekabes. Tāpat grozījumi paredz tiesības vadīt šādu tehniku personai, kam ir nepieciešamā vadītāja apliecības kategorija un ko pilnvarojis pats ražotājs,” vēl teikts atbildē.

AM vēl informē, ka starp aizsardzības nozari un SIA "Defence Partnership Latvia" spēkā ir vienošanās par bruņumašīnu testu veikšanu militārajā poligonā "Ādaži": “Uzsveram, ka jauno bruņumašīnu piegādes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiek īstenotas atbilstoši plānotajam piegāžu grafikam.”