Motociklistu vasarai šogad traģisks ievads: kas pie tā vainojams?

Latvijas Motoklubu asociācijas (MCA) pārstāvim Ceļu satiksmes drošības padomē, CSDD izpētes daļas darbiniekam, motokluba “Smart Head MCC” viceprezidentam Oskaram Irbītim par motociklu vadīšanas kultūru Latvijā sakrājies daudz sakāmā.

“Ja runājam par motociklistu kultūru, tad jārunā ir par visu satiksmes kultūru kopumā, jo motociklists ir tāds pats satiksmes dalībnieks kā citi – tas nav kāds cits, tas ir viens no mums. Kopējā satiksmes situācija gada griezumā dara mani nedaudz bažīgu. Pēdējā gada laikā ir krasi palielinājies to negadījumu skaits, kas būtu raksturojama kā klaja satiksmes noteikumu un kustības drošības principu neievērošana – pagājušajā moto sezonā 2023. gadā bojā gāja 12 motociklisti, puse no viņiem būtu bijuši dzīvi, ja būtu lietojuši aizsargķiveres, brauktu ar tehniskā kārtībā esošiem motocikliem un būtu apguvuši motocikla vadīšanu arī no drošības aspekta – kaut vai nokārtojuši atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību,” “Likumam un Taisnībai” teic Irbītis.

Šāda nihilistiska attieksme novērota tikai salīdzinoši sen. Satiksmes eksperts norāda, ka pirms pandēmijas bija brīdis, kad gada laikā bojā gāja tikai viens motociklists (2017. un 2019. gadā), un situācija bija daudz labāka.

“Taču, ja skatāmies situāciju uz galvenajiem ceļiem un pilsētas ielās, tad jāsaka, ka mūsu motociklisti ir vieni no disciplinētākajiem Eiropā un, saskaņā ar Eiropas “Trendline Project” pētījumu, 99,9% lieto ķiveres, bet pēdējā gada statistika liecina, ka nomaļās vietās uzrodas tādi, kas galīgi nedomā par drošību. Tas liecina par to, ka nepietiekamie policijas resursi rada sekas, dažam sāk rasties nesodāmības sajūta, ja ilgu laiku nav saticis policijas patruļmašīnu. Ja šāda doma nostiprināsies un šādas attieksmes vilciens ieskriesies, tad to apturēt būs ļoti grūti,” uzskata Irbītis.

“Jāsaka, ka absolūti lielākā motociklistu daļa apzinās savu mazāk aizsargātā satiksmes dalībnieka statusu un ļoti rūpējas par savu drošību, to veicina ari attīstītā motoklubu kultūra.”

Vēl viena kovida blakne

Satiksmes speciālists atklāj, ka pirms pandēmijas ceļu satiksmes negadījumu statistika devusi lielas cerības, ka situācija manāmi uzlabojas.

“Cietušo un bojāgājušo motociklistu skaits strauji samazinājās, un bija pat cerība, ka tiksim līdz nulles rādītājam attiecībā uz bojāgājušiem. Tas bija ļoti labs rādītājs, jo īsā laikā ar kopīgiem centieniem, strādājot valstiskām un nevalstiskām organizācijām, panākts būtisks situācijas uzlabojums – no 24 bojāgājušiem līdz vienam. Bet Covid-19 strauji izmainīja situāciju – motocikls bija viens no tiem transportlīdzekļiem, ar kuru vēl varēja ceļot – vienatnē un ieturot distanci. Tad nu šajā juku laikā ar aizliegumiem un brīvības periodiem viss atkal pasliktinājās,” norāda Irbītis.

Pandēmija iezīmējusi arī citu tendenci – strauju motociklistu un motociklu skaita pieaugumu. Tas arī esot viens no faktoriem, kas palielinājis negadījumu skaitu – vienkārši motociklistu ir vairāk. “Šī tendence turpinās arī pašlaik – pērn pārdoto motociklu skaits pat pārspēja 2008. gada līmeni. Motocikli Latvijā kļūst arvien populārāki, un satiksmē to īpatsvars kļūs tikai lielāks,” pauž Irbītis.

Bīstamais ceļa remonts

Pērn pabeigts apjomīgs pētījums ar Ceļu satiksmes drošības padomes finansiālu atbalstu par negadījumiem, kuros ir iesaistīti motocikli.

“Primārie secinājumi ir, kā jau to nosaka motocikla konstrukcija – divi rati – visvairāk motociklisti cieš kritienu rezultātā. Un viens no biežākajiem ietekmējošajiem faktoriem ir ceļu remonta zonas. Latvijā izplatītā bedrīšu lāpīšanas tehnoloģija ar šķembu iebēršanu bedrē un bagātīgu piķa ieliešanu ir diezgan nepatīkama motociklistiem, it sevišķi, ja tas ir darīts kādā ceļa līkumā – šķembu akmentiņi strādā kā gultņu lodītes zem motociklu riteņiem, un motociklists krīt,” teic Irbītis.

Ne vienmēr pēc ceļa remonta pārpalikušās šķembas tiek kārtīgi notīrītas, bet brīdinošās zīmes jau ir noņemtas. Tāpat arī vietas ar nofrēzēto asfaltu var ietekmēt motocikla stabilitāti. Remonta zonu problemātika īpaši aktuāla ir pavasarī, kad pilnā sparā uzplaukst ceļa remontu sezona un ceļu uzturētāji cenšas atgriezt savā vietā ziemas nogalē “uz mežu aizbēgušo” asfaltu.

Teorētiski risinājums vienkāršs – motociklistiem jābūt vērīgiem, bet ceļa remontētājiem nedaudz vairāk jācenšas ceļa attīrīšanā no remontu darbu pārpalikumiem.

Instrukciju lasa, kad lauzta kāja

“Nākamā problēma, izrādās, ir meistarības trūkums braukt pa neasfaltētajiem ceļiem,” turpina Irbītis. “Liela popularitāte ir dažādiem piedzīvojumu tipa motocikliem, turklāt traki lieliem un jaudīgiem, bet, lai ar šādiem motocikliem brauktu ārpus asfalta, ir jābūt savai devai meistarības. Prakse rāda, ka tās katastrofāli pietrūkst. Un jo jaunāks motocikls, jo biežāki kritieni pirmajā sezonā.”

Jauniem motocikliem ir lērums dažādu režīmu, dažādiem ceļa apstākļiem – atšķirīgi vilkmes parametri, ABS bremžu darbības režīmi un amortizācijas parametri – un tos ir jāprot izmantot. “Ja režīms ir nepareizs, tad meža takas arī var to nepiedot. Bet visi taču ir baigie meistari un motocikla lietošanas instrukciju lasa tikai tad, kad, guļot gultā ar lauztu kāju, nav nekā cita ko darīt,” Irbītis ir skarbs.

Arī braukšanas apmācības laikā viss notiek tikai uz asfalta, un zemes ceļu apguve ir katra paša ziņā. Prātīgākie piesakās apmācībai drošas braukšanas pasākumos.

Bīstamais kreisais pagrieziens

Vēl motociklistiem liktenīgi mēdz būt citu transportlīdzekļu veiktie kreisie pagriezieni – netiek pamanīts pretī braucošais vai apdzīšanas manevru veicošais motocikls. Te jāatgādina satiksmes noteikumu 137. punkts: “Transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa galveno ceļu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.”

“Šo punktu daudzi, šķiet, nav pamanījuši un rauj pa kreisi, spoguļos neskatoties. Motociklistiem varu ieteikt tikai ievērot labo toni un censties neapdzīt vietās, kur var nogriezties pa kreisi, kaut arī to satiksmes noteikumi atļauj. Arī iebraucot krustojumā, vienmēr vajag pārliecināties, vai citi satiksmes dalībnieki var jūs laikus pamanīt un dot ceļu. Man vienmēr ir paticis teiciens, kura būtību vienmēr arī pats cenšos ievērot – izbraucot ar motociklu uz ceļa, rīkojieties kā gaisa spēku iznīcinātāja pilots: atceries – visi grib tevi notriekt! Neļauj viņiem to darīt, esi vērīgs!” pamāca Irbītis.

Redzamības jautājums vienmēr bijis aktuāls motociklistiem. Motocikls ir ātrs un dinamisks braucamais, kas var ļoti veikli manevrēt pilsētā, bet jāpārliecinās, ka citi ir pamanījuši jūsu veiktos manevrus.

“Ja runājam par Latvijas motociklistu sabiedrību kopumā, tad tā ir labi organizēta un absolūtā vairumā disciplinēta – labi pamana jau tikai tos, kas izlec – ir skaļi, agresīvi un citādi traucējoši. Protams, ka ir šādi atsevišķi izņēmumi, tāpat kā autovadītāju, velosipēdistu un visu citu satiksmes dalībnieku vidū,” uzskata Irbītis.

Ir arī pamats optimismam

Ir virkne lietu, kuras motociklu vadītājiem der ielāgot, lai uz ceļa būtu drošāk. “Ieteikums būtu pārliecināties pirms manevriem, īpaši straujiem, vai uz tevi skatās divreiz, vai tevi pamana. Patiesā meistarība nāk ar gadiem, mācieties, slīpējiet savas braukšanas prasmes. Iepazīstiet savu motociklu, tā tehniskās iespējas. Un beidzot izlasiet konkrētā motocikla lietošanas instrukciju, it sevišķi jaunam! Būsiet pārsteigti, cik jauna uzzināsiet,” aicina Irbītis.

Autovadītājam ieteikums tomēr paskatīties divreiz – ne tikai uz motocikliem, bet ari uz skrejriteņiem, velosipēdiem un visiem citiem, kas satiksmē ir nelieli un pietiekami ātri. “Nepazīstu nevienu motociklistu, kas nebūtu autovadītājs. Ja satiksmē redzat motociklu, tas nozīmē, ka par vienu auto sastrēgumā ir mazāk un kaut kur ir viena brīva stāvvieta. Motociklistu ar katru gadu būs aizvien vairāk, un ar to ir jārēķinās,” skaidro Irbītis.

Viņa vēstījums satiksmes organizētājiem – veidot pārdomātu infrastruktūru, kas ir draudzīga visiem satiksmes dalībniekiem. Nozīmīgās vietās izvietot barjeras, kas ir draudzīgas moto vadītājiem – šī brīža konstrukcija var būt visai traumatiska, īpaši tad, ja motocikls ir apgāzies un motociklists, slīdot pa ceļa segumu, trāpa barjeras kājai.

Atbalstīt vairāk dažādas apmācības programmas, lai motociklisti būt zinošāki un ar labākām iemaņām. Motociklists ir tūrisma nozarei pats draudzīgākais ceļotājs – šim braucējam līdzi nav gandrīz nekā, un viņš noteikti izmantos vietējos labumus, aizbrauks apskatīt ari attālākus objektus, ja tie labi aprakstīti un atrodami kādā ceļvedī.

Irbītis norāda, ka Latvijā beidzot ir uzsākts projekts (CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, Satiksmes ministriju un “Latvijas valsts ceļiem”), kurā detalizēti tiks pētīti ceļu satiksmes negadījumi. Ja projekta norise būs veiksmīga, mēs uzzināsim tos faktorus, kas veicina negadījumu rašanos ne tikai ar motocikliem, bet satiksmē kopumā.

"Es atbalstu pieeju, ka vispirms ir jānoskaidro iemesli un ietekmējošie faktori un pēc tam tikai jārunā par kampaņām, sodiem un likumu izmaiņām. Es esmu optimists un ticu, ka Latvijā mēs varam būtiski uzlabot satiksmes drošību visiem tās dalībniekiem,” saka eksperts.

Gāze grīdā, nepareizās bremzes...

No šā gada sākuma līdz 11. aprīlim motocikli iesaistīti 35 ceļu satiksmes negadījumos, tajos cietuši 29 cilvēki un divi gājuši bojā. Pērn šādā pašā periodā arī bojā gāja divi motociklisti, cietušo bija daudz mazāk – 12. 11. aprīlī traģēdijā Rīgā uz Akmens tilta pie vainas nebija ātra braukšana, bet gan nepareizi izmantotas bremzes, spriež motociklu speciālisti.

Lidoja pāri stūrei

Dzīvību zaudēja 2001. gadā dzimis motocikla vadītājs bez A kategorijas tiesībām, kurš strauji bremzēja un ietriecās priekšā esošajā auto. Dairis Dimants, kurš īsi pirms avārijas redzējis viņu, stāstīja, ka motociklists braucis agresīvi, gandrīz izraisot avāriju arī krastmalā. Traģēdija bija nofilmēta no auto video reģistratora.

“Es skatījos to video. Divreiz novērsa uzmanību. Vienreiz paskatījās pa labi uz mopēdu, otrreiz pa kreisi. Mašīna pienāca par tuvu. Viņš asi nospieda bremzes. Pats viņš bija gara auguma un tātad... sasvērās uz priekšu. Bija tas, ka lidoja pāri stūrei,” skaidrojis 1. motoskolas instruktors Uģis Spēlmanis.

Ekstrēmas braukšanas instruktors Ronalds Cimoška paudis: “Lai cik ciniski tas varbūt izklausītos... Jo situācija bija absolūti līdzvērtīga, ja cilvēks vienkārši taisnā posmā atver gāzi un iebrauc sienā un sevi nosit. Tur bija 100 un viena iespēja no tās avārijas izvairīties.”

Deviņi protokoli

Citiem pārgalvjiem paveicies – paši dzīvi, zaudēts tikai motocikls un gaidāms prāvs cirtiens naudas makā. Jelgavā 9. aprīlī kāds motociklists nepakļāvās policistu aicinājumam apstāties un sāka bēgt, rezultātā tiekot pie deviņiem administratīvo pārkāpumu procesiem.

Suzuki vadītājs brauca pa Brīvības bulvāri ar ātrumu 59 kilometri stundā vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 30 kilometri. Jau bēgšanas laikā viņš atļauto ātrumu pārsniedza par vairāk nekā 60 kilometriem stundā. Kad bēglis bija apturēts, atklājās, ka 1985. gadā dzimušajam vīrietim jau pirms kāda laika atņemtas tiesības. Par to vien draud naudas sods no 540 līdz 680 eiro.

Par nepakļaušanos policijai šajā gadījumā paredzēts naudas sods no 1200 līdz 2000 eiro apmērā un tiesību atņemšana uz pieciem gadiem. Turklāt motocikls konfiscēts un nodots Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Aptur kritiens

7. aprīlī policistiem nācās dzīties pakaļ arī kādam motociklistam, kurš uz Jūrmalas šosejas ievērojami pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu un bēgšanas laikā brauca pat ar 200 kilometriem stundā. 1992. gadā dzimušais pārkāpējs notverts Rīgā, viņam nebija transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Un ar labu viņš neapstājās – iebraucot Rīgā, turpināja braukt, nesamazinot ātrumu līdz atļautajam, nogriezās uz Upesgrīvas ielu, kur krustojumā ar Kantora ielu, veicot vairākus manevrus, lai apbrauktu Valsts policijas auto, notika sadursme. Negadījumā motocikla vadītājs guva sasitumu, bet hospitalizācija nebija nepieciešama.

Vāc parakstus par bargiem sodiem

Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” portālā Manabalss.lv sākusi parakstu vākšanu, lai par ļoti lielu ātruma pārsniegumu piemērotu cietumsodu un auto vai motocikla konfiskāciju. “Latvijā sodi ir ļoti nelieli. Piemēram, par motocikla avāriju uz Akmens tilta, tur sods būtu ap 80 eiro. Mēs skatāmies Eiropas pieredzi,” norāda iniciatīvas autori.

“Ja pilsētā ir pārsniegts ātrums par 50 kilometriem stundā, tātad dubultā, ja brauc uz 100, tad tā būtu transporta līdzekļa konfiskācija un kriminālsods, līdzīgi kā tas ir, braucot dzērumā. Latvijā šie sodi nav mainīti vismaz 10 gadus,” paudis “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Kārlis Krēķis.

Joslas esot pārāk platas

Taču jābūt uzlabotai arī infrastruktūrai. “Jābūt šaurākām braukšanas joslām. Jo šaurāka braukšanas josla, jo mazāka vēlme pārsniegt ātrumu. Otra lieta, ko mēs redzam Akmens tilta gadījumā – nevienā tilta pusē nav gājēju pārejas. Ja būtu gājēju pāreja, kas samazina ātrumu transportam, automašīna vai motociklists nevarētu tik ātri braukt,” vērtē Krēķis.

Tāpat aktuāls esot jautājums, kāpēc pilsētā joprojām atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, izņemot dažas vietas, kur ir trīsdesmit. Krēķis domā, ka visā centrā būtu jānosaka 30 kilometri stundā, izņemot maģistrāles un apvedceļus, kur nav rišu un gājēju pāreju.

Kriminālatbildība par lieliem ātruma pārsniegumiem ir Francijā, Monako, Norvēģijā, bet Dānijā par divkāršu ātruma pārsniegšanu paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija.