Saeima rudens sesiju sāks 3. septembrī
Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, vienojās šī gada rudens sesiju sākt 3.septembrī un noteikt, ka tā tiek slēgta 20.decembrī.
Šī gada pavasara sesiju slēgs 21. jūnijā.
Ceturtdien, 20. jūnijā, Saeimas pavasara sesijas noslēgumā, uzrunājot deputātus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atgādināja, ka, stājoties prezidenta amatā, no Saeimas tribīnes viņš runāja par savām prioritātēm - drošību, ekonomisko attīstību un konkurētspēju, izglītību un Latvijas jauniešiem, kas ir mūsu nākotne. Pēc viņa teiktā, deputāti arī ir daudz runājuši, vērtējuši, domājuši un daudz darījuši, taču ir jautājums, cik daudz ir izdarīts līdz galam. Viņa ieskatā aizsardzībā ir paveikts daudz - ir skaidrs finansējums, Valsts aizsardzības dienests, notiek austrumu robežas izbūves. Pēc Rinkēviča paustā, lietas notiek, bet darāmā ir ļoti daudz un tas ir jādara ātri.
Prezidents sacīja, ka gausā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana un daudzu citu jautājumu risināšana liek domāt, ka "mēs esam iemiguši" un ka Krievijas radītais apdraudējums "ir tikai sapnis, kas tiks aizmirsts drīz pēc pamošanās", taču, ja negribam pamosties "reālā murgā", nekavējoties jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, robežsargiem, drošības dienestu darbiniekiem.
Rinkēvičs arī uzsvēra, ka tiesām ir jāizmanto likumdevēja sniegtās pilnvaras, lai parādītu, ka Latvija nepieļauj savas drošības apdraudējumu, un ka sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir atbilstoši. Viņaprāt, plāniem un mācībām ir jābūt šodien. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka cilvēki grib drošību šodien. Viņa ieskatā vienīgais veids, kā panākt, lai pie šī jautājuma ne Saeima, ne sabiedrībā neatgrieztos atkal un atkal, ir atrisināt to.
"Cilvēki paši sargās savas mājas, savu Latviju, ja viņi tam redzēs jēgu. Ja viņi jutīsies piederīgi, vajadzīgi. Ja viņi redzēs, ka Latvija ir viņu - mūsu - zeme, kur augt, mācīties, strādāt, veidot ģimeni un aizvadīt mierīgas vecumdienas. Cilvēki nesargās plānus, māsterplānus, stratēģijas, ekosistēmu kartēšanas, labbūtības novērtējumus, cilvēkkapitāla attīstības ziņojumus un vēl daudzas ļoti skaistas lietas. Cilvēkiem nepieciešama reāla ekonomikas situācijas uzlabošanās, reālas iespējas," deputātiem sacīja Valsts prezidents.
Pēc viņa paustā, ja diskusijās katru dienu atkārtos, ka trūks ražīguma, bankas nekreditē un nekas nesanāk, tad nesanāks arī, tāpēc viņš pozitīvi vērtē Saeimā notikušās ekonomikas debates. Rinkēvičs akcentēja, ka ir plāni, ir idejas un ir, ko teikt. Viņaprāt, ar to, kas ir, pilnībā pietiek, lai sasniegtu ambiciozus mērķus, taču palicis "tāds sīkums" kā darīšana.
Viņš aicināja Saeimu mainīt procesus, ja uzņēmējdarbībā tie ir nesamērīgi gari un smagi - ar iesaistītajiem ir jāsarunājas pēc būtības, nevis citējot Ministru kabineta noteikumus, likuma izmaiņas vai dzejas rindas. Rinkēvičs mudināja sarunāties atklāti, godīgi un cieņpilni, pat ar saviem oponentiem.
"Ieklausāmies idejās, nevis skatāmies uz politisko piederību. Ja tam ir nepieciešama "WhatsApp" vai "Signal" grupa - taisām! Bet runājam. Pārmaiņas ir vienošanās. Un vienošanās ir atteikšanās no kādām savām vēlmēm kopīga labuma vārdā," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs pateicās Saeimai par sadarbību un atbalstu viņa likumdošanas iniciatīvām. Valsts prezidents apsolīja, ka pie vairākiem jautājumiem viņš atgriezīsies rudenī. Viņš pieminēja, ka ir iesniedzis iniciatīvu Augstskolu likumā, kas palīdzētu piesaistīt mācībspēkus no ārvalstīm. Tāpat Valsts prezidents nav gatavs samierināties ar vardarbību skolā un viņš saredz konkrētus risinājumus Izglītības likumā, par kuriem plānots diskutēt un vienoties par labākajiem soļiem, taču Rinkēvičs aicināja darīt to ātri.
"Bērni nevar gaidīt pārmaiņas. Mēs nevaram atlikt risinājumu uz laiku, kad viņiem tas vairs nebūs būtiski. Mēs nedrīkstam samierināties ar skolotāju trūkumu. Mēs nedrīkstam nodurtām acīm pieņemt mobingu skolās. Jo tā mēs iemācīsim bērniem bezcerību. To nedrīkst pieļaut. Bērni pieaug vienreiz mūžā. Viņi pieaug tagad. Mums ir, ko nokavēt," Saeimas pavasara sesijas noslēgumā teica Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka "šis tas" jau ir nokavēts. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka pērn 27 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācījās un nestrādāja. Tas savukārt liecina, ka kaut kas ir nogājis greizi. Valsts prezidents skaidroja, ka vieni nemācās, jo nevar to atļauties, citi nespēj Latvijā atrast sev interesējošu specialitāti, vēl daļa nav mierā ar izglītības kvalitāti. Vieni nevar atrast darbu, jo nav pieredzes, bet citi patiesībā strādā, bet neoficiāli.
Valsts prezidenta ieskatā citiem vēl aizvien traucē nepamatotās prasības pēc krievu valodas zināšanām, vēl daļa ilgstoši nestrādā veselības problēmas dēļ. Rinkēvičs akcentēja, ka iemesli ir dažādi, taču risinājuma nav. Viņš uzsvēra, ka risinājumam ir jābūt.
"Jauniešiem ir jābūt prioritātei. Mēs nevaram demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem. Ir jāskatās skarbai patiesībai acīs. Ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties un dzīvot labu dzīvi, viņi brauks prom. Un viņiem to nevar pārmest - labākas dzīves meklējumi ir dabiski un pašsaprotami. Mums jāatbalsta šodienas jaunieši, mums jāatbalsta šodienas Latvija un mūsu nākotne. Jo laimīgi, droši cilvēki šodien ir nākotnes demogrāfijas pamatu pamats," uzrunājot Saeimu teica Valsts prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Saeimai un valdībai būs jārisina daudzi jautājumi - "Rail Baltica" problēmu tvērums, birokrātijas mazināšana, nākamā gada valsts budžets, nodokļi, veselības aprūpe un daudzi citi jautājumi. Valsts prezidents akcentēja, ka, lai notiktu pārmaiņas, nevar uz visiem jautājumiem atbildēt, pieņemot jaunu likumu vai grozot kādu esošo, ja tā varētu "pieteiktu Likumu par veselo saprātu", un visas problēmas atrisinātos pašas no sevis.
"Aiz pārmaiņām vienmēr stāv cilvēks, kam tās ir patiesi svarīgas. Cilvēks, kurš tām tic. Cilvēks, kurš gatavs pulcēt kopā savējos un oponentus, meklēt, skaidrot un darīt. Katram no mums ir ne tikai iespēja, bet arī pienākums būt par pārmaiņu vilcējspēku. Būsim pateicīgi par šo iespēju! Un maziem soļiem kāpsim lielos kalnos!" uzrunas noslēgumā aicināja Rinkēvičs.
Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju.
