Iedzīvotāji pļavās novērojuši neparastas pienenes
Iedzīvotāji sociālajos tīklos dalījušies ar ļoti neparastiem pieneņu foto, izsakot raizes, ka ar ziediem šogad kaut kas neesot kārtībā.
FOTO: kas noticis ar pienenēm? Iedzīvotāji raizējas par neparasto pieneņu izskatu
Savijušies stumbri, trīsgalvaini ziedi un sārts krāsojums... Iedzīvotāji sociālajos tīklos dalījušies ar ļoti neparastiem pieneņu foto, izsakot raizes, ka ar ziediem šogad kaut kas neesot kārtībā.
"Mēs atradām neparastas pienenes un nevarējām saprast, kas tām noticis. Nofotografētas tās tika jau pārziedējušas, bet jau pirms tam dzeltenās ziedlapiņas bija savādākas kā parastai pienenei," pie neparastā pieneņu foto norādījusi Zaiga. Arī Evitai izdevies iemūžināt līdzīgu skatu, kurā ierasti dzeltenais zieds redzams zaļganīgos toņos.
Dabas vērotāju iniciatīvai sekojuši arī citi iedzīvotāji, kuriem izdevies iemūžināt neparastas pienenes. Jeļena norāda, ka viņas dārzā uzziedējis trīsgalvains zieds, Julita dalījusies ar pienenes foto, kurai savijies kāts, bet Baiba uzgājusi pieneni, kuras zieds iekrāsojis asinssārtā tonī.
Teorijas par to, kas ar ziediem noticis ir visdažādākās. Sarmīte norāda, ka "šogad pļavā nav redzējusi nevienu biti, kas varētu ziedus apputeksnēt". "Ievēroju, ka šogad pieneņu ziedos maz bišu bija. Citās vasarās gandrīz katrā ziedā bija pa bitītei," norāda sieviete. Leila uzskata, ka "ziedi visticamāk apsmidzināti ar ķimikālijām". Arī Inita novērojusi, ka "gar dzelzceļiem un tīrumu malās visādus kroplīgus augus var manīt". Bet Dainis smej, ka "pie vainas varētu būt Sahāras putekļi". Daži pat izteic pieņēmumus, ka ne visi attēlos redzamie ziedi ir pienenes.
Tomēr LU Boloģijas fakultātes Augu fizoloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš apstiprina, ka attēlā redzamie ziedi tik tiešām ir pienenes, tomēr neparastā izskata izraisītāji katram ziedam gan esot citādāki. Daļai ziedu novērota fitoplazmas infekcija. Kā liecina Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā publicētā informācija, fitoplazma izraisa augu vadaudu sabiezināšanos, kas traucē sakņu barošanos. Saknes un vēlāk viss augs nīkuļo un atmirst. Vīrusa pārnēsātāji bieži ir kukaiņi.
Daļai pieneņu novērota fasciācija. "Tās izraisītāji gan īsti nav zināmi, var būt dažādi mikroorganismi, kas izdala augu hormonus un izraisa hipertrofētu augšanu," norāda profesors. Fasciācijas rezultātā notiek augu vai atsevišķu to daļu pārveidošanās, tāpat tās rezultātā ziedi var saaug kopā.
Bet sārto krāsojumu varētu būt izraisījis arī kāds augēdājs, kas veicinājis pigmentu sintēzi. "Tomēr tur būtu jāredz, vai tas ir tikai vienam ziedam vai vairākiem uz auga," skaidro Ieviņš.