Vēlēt dodas arī kāzinieki un svētku svinētāji
Kuldīgā pēc kāzām balsot ieradušās trīs palielas kāzu viesu kompānijas, atklāja Kuldīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inese Ozola.
Tāpat viņa atzīmēja, ka Kuldīgā atraidīti vairāki Eiropas tūristi, kas vēlējās nobalsot bez iepriekšējas saskaņošanas. Tūristi nebija informēti par nepieciešamajām procedūrām, kas jāveic, balsojot citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Kuldīgā balsot mēģināja iedzīvotāji no Francijas, Vācijas un Nīderlandes.
Līdzīga situācija bija arī Talsu novadā, kur nobalsot vēlējušies vairāki ārvalstu pilsoņi, pauda Talsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Agris Purkalns. Piemēram, vēlējušies nobalsot trīs Lietuvas pilsoņi ar Latvijas uzturēšanās atļaujām. Purkalns sacīja, ka tas noticis trīs dažādos iecirkņos un tas nav bijis viens un tas pats Lietuvas pilsonis. Arī Rojas iecirknī vēlējusies nobalsot Vācijas pilsone, kas pastāvīgi dzīvo Rojā.
Purkalns atzīmēja, ka šogad EP vēlēšanās aktivitāte Talsu novadā noteikti bijusi augstāka nekā 2019. gadā, jo dienas laikā iecirkņiem nācies izsniegt vēl aptuveni 1000 līdz 2000 papildu biļetenu. Purkalns prognozēja, ka kopumā būs nobalsojuši aptuveni 12 000 vēlētāju, kas ir vairāk nekā 2019. gada vēlēšanās trīs novados, kuri tagad apvienoti Talsu novadā, nobalsojušie aptuveni 9500 vēlētāju. Vienlaikus nekādi pārkāpumi Talsu novadā vēlēšanu laikā nav konstatēti.
Pilsētu svētki Madonā un Dobelē pozitīvi ietekmējuši vēlēšanu aktivitāti, apliecināja abu novadu vēlēšanu komisiju vadība. Madonā sestdien vērojama lielāka aktivitāte vēlēšanu dienā, salīdzinot ar iepriekšējām dienām. Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Evita Zāle skaidroja, ka arī vēlētāju aktivitāti pozitīvi ir ietekmējuši Madonas pilsētas svētki. Pārkāpumi un tehniskas ķibeles vēlēšanu iecirkņos nav novērotas.
Dobeles novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Elita Dzērvīte vēlēšanu norisi raksturoja kā mierīgu, jo norisi nav traucējuši tehniski misēkļi, arī vēlētāji iecirkņos nav veidojuši lielas rindas. "Lielajos iecirkņos garākā rinda bija četri, pieci cilvēki, mazākajos - divi, trīs. Cilvēki nāca balsot visa ģimene kopā, tādēļ bija brīži, kad bija lielāka burzma," skaidroja Dzērvīte.
Līdz plkst.17 Dobeles novada iedzīvotāji jau bija nobalsojuši vairāk nekā 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Dobeles, Auces, Tērvetes novados, kas kopš 2021. gada ir apvienoti Dobeles novadā, apliecināja Dzērvīte.
Saukārt Bauskā iedzīvotāju aktivitāti veicinājis alternatīvās mūzikas festivāls "Zobens un Lemess", kas notiek Bauskas pilskanla teritorijā, pastāstīja Bauskas novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis. Viņš prognozēja, ka Bauskā vēlētāju aktivitāte kopumā bijusi lielāka nekā 2019. gada EP vēlēšanās.
Taujāts par starpgadījumiem, Gailis sacīja, ka tādu neesot bijis, taču Bauskas Valsts ģimnāzijā, kas bija viens no tuvākajiem iecirkņiem festivāla norises vietai, apmeklētāji nereti ieradušies netipiskās frizūrās un apģērbā.
Tikmēr Liepājā atsevišķi iedzīvotāji mēģinājuši nobalsot ar nederīgiem dokumentiem, pastāstīja Liepājas valstspilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Benita Šēniņa. Tāpat viņa sacīja, ka vienā no Liepājas rietumkrasta iecirkņiem vēlētājs atstājis pasi.
Savukārt Ogres novadā vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās veicina arī pasākumu norise, pauda Ogres novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Sapožņikovs. Viņš pastāstīja, ka šodien Ikšķilē blakus vēlēšanu iecirknim notiek orientēšanās Latvijas kausa sacensības, tādēļ vietējo balsotāju loku papildina arī sportisti. Arī citviet novadā notiekošie pasākumi ir vēlētāju aktivitāti veicinošs aspekts.
Līdz plkst.16 vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Ikšķiles tautas namā, bija nobalsojuši 1649 pilsoņi, Ogres novada kultūras centrā iekārtotajā iecirknī - 1509 pilsoņi, arī citos novada vēlēšanu iecirkņos vēlētāji visu laiku nāk un nodod savas balsis, komentēja Sapožņikovs.
Raksturojot vēlēšanu norisi, Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs atzina, ka laiku pa laikam gadās tehniskas aizķeršanās ar Vēlētāju reģistru, taču tās ir īslaicīgas.
Vienā no Ogres novada vēlēšanu iecirkņiem vēlētājam bija gan derīga pase, gan identifikācijas karte, taču viņš nebija iekļauts Vēlētāju reģistrā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) skaidrojusi, ka vēlētājam ir jāpārbauda par sevi dati "Latvija.lv PMLP" e-pakalpojumā "Vēlētāju datu pārvaldība". To var izdarīt pats vēlētājs. Ja vēlētājs konstatē, ka ir izslēgts no Vēlētāju reģistra, pamatojoties uz CVK lēmumu, tas nozīmē, ka vēlētājs ir ticis iekļauts citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vēlētāju sarakstā. Tas nozīmē, ka šajās vēlēšanās diemžēl piedalīties nevarēs, jo visticamāk, ir iekļauts citas ES dalībvalsts vēlētāju reģistrā. Ja vēlētājs nezina, kuras valsts sarakstā viņš iekļauts, jāvēršas ar iesniegumu CVK. Saņemot iesniegumu, CVK paskaidros, ka jāvēršas attiecīgās valsts atbildīgajā iestādē ar lūgumu izslēgt no tās valsts sarakstiem.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024
Sestdien, 8. jūnijā, Latvijā tiek aizvadītas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā bija nobalsojuši 414 538 balsstiesīgie iedzīvotāji jeb 26,9%.
Kā vēstīts, līdz sestdienas plkst.16 Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā bija nobalsojuši 414 538 balsstiesīgie iedzīvotāji jeb 26,9%. Vēlēšanu iecirkņi atvērti vēl līdz plkst.20.
EP vēlēšanās šogad var piedalīties kopumā 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.
Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.