Krāpjas un melo gandrīz visi pārbaudītie - PTAC ziņojums par "Melnās piektdienas" atlaidēm Latvijā liek ieplest acis

Pārbaudot 18 populāras Latvijas e-komercijas vietnes, PTAC secināja, ka ļoti liela daļa komersantu maldina pircējus. Proti, 96 % jeb 23 896 gadījumos paziņojums par atlaidēm bija maldinošs. Vai nu tirgotāji piedāvāja atlaidi, kas patiesībā nepastāvēja, vai piedāvātais atlaides apmērs netika piemērots salīdzinājumā ar pēdējo 30 dienu zemāko cenu, kā to paredz Latvijas un Eiropas Savienības regulējums.

Proti, šādos gadījumos preces cena var tikt mākslīgi paaugstināta īsi pirms akcijas, lai radītu iespaidu, ka "Melnajā piektdienā" piemērotā atlaide ir lielāka nekā patiesībā. 

“Iepirkšanās internetā ir ļoti ērta, taču PTAC arvien vairāk saņem dažādas patērētāju sūdzības – šogad 1878. Lai pasargātu patērētājus, PTAC pastāvīgi veic veikalu mārketinga piedāvājumu monitoringu, ko sevišķi esam pastiprinājuši, tuvojoties “Melnajai piektdienai”. Atgādinām pircējiem būt vērīgiem, neļauties steigai un pārbaudīt ne tikai to, vai piedāvātā cena tiešām ir izdevīga, bet arī uzņēmuma nosaukumu, adresi, kontaktus, lai vajadzības gadījumā varētu sazināties," uzsver PTAC direktore Zaigas Liepiņa.

PTAC grasās arī šogad ņemt talkā mākslīgā intelekta rīku, lai uzraudzītu, vai interneta veikalos izsludinātās “Melnās piektdienas” brīnumainās atlaides nav tikai mārketinga triks un nemaldina patērētājus.

Kā vēl bez viltus atlaidēm patērētāji tiek maldināti?

E-vides komersanti bieži neievēro arī Digitālo pakalpojumu akta aizliegumu ekspluatēt maldinošus modeļus jeb tā sauktos “dark patterns”, kas īpaši izplatīti kļūst tieši “Melnās piektdienas” iepirkšanās drudža laikā. Kā uzsver lietotāju pieredzes arhitekts, “Jaunrades laboratorija” vadītājs Roberts Ceruss: “Ne visi pārliecināšanas paņēmieni ir slikti – problēma sākas tur, kur interneta veikala dizains mērķtiecīgi izstrādāts neētiski, manipulatīvi un kaitē patērētāja tiesībām.

E-komersantu manipulatīvie ieroči ir pircēju viltus steidzināšana, automātiski atķeksētas izvēles, piemēram, automātiski pievienoti pakalpojumi, apdrošināšanas vai ziedojumi, un slēptas izmaksas. Visbiežāk e-komercijā tiek kombinēti vairāki paņēmieni, lai panāktu maksimālu ietekmi un pircējs patiešām noticētu, ka viņa ieguvums būs liels.”

Spilgtākie maldinošo modeļu piemēri interneta veikalos:

• Ieejot e-veikalā, uz ekrāna parādās spilgti paziņojumi – “Atlaide beidzas pēc 02:14!”; “Atlikušas pēdējās 3 vienības!”; “12 cilvēki skatās šo produktu!”; “Tikko nopirkts!” u. tml..
• Groza sadaļā pircējs ierauga, ka pievienoti papildinājumi, un uzmanību novērš uzbāzīgs piedāvājums kļūt par lojalitātes programmas biedru, taču tikai apakšā maziem burtiņiem rakstīts, ka ir iespēja turpināt iepirkties bez pierakstīšanās.
• Kad pircējs nokļūts līdz apmaksas sadaļai, gala summa par izvēlēto preci pieaugusi, jo, izrādās, parādījusies maksa par nesasniegtu minimālo summu.

Ieteikumi patērētājiem  

• Nesasteidz pirkumu, īpaši, ja redzi, ka tiek radīta steidzamības sajūta
• Pārbaudi cenu pirms maksājuma – varbūt citā veikalā šī prece maksā lētāk
• Izveido atgādinājumus par kādā interneta vietnē reģistrētā konta vai abonementa atcelšanu
• Atceries – ja kaut kas šķiet aizdomīgs, tad tas arī ir aizdomīgs

“Ja tomēr gadās kļūdīties un “uzķerties”, par to nav jākaunas. Ir jārunā skaļi, lai citi var mācīties no jūsu pieredzes. Un kļūt par negodprātīgu komersantu upuri var ikviens, arī cilvēks ar vairākām augstākajām izglītībām. Šīs metodes ir slīpēti manipulatīvas, izslēdzot mūsu veselo saprātu, tāpēc vēlreiz uzsvēršu – par to ir skaļi jārunā, lai palīdzētu citiem neiekrist šādās lamatās un traucētu šo negodprātīgo komerciju,” uzsver lietotāju pieredzes arhitekts Roberts Ceruss.