Ieteikumi rīdziniekiem, ja ir jāevakuējas vai ir personisks apdraudējums

Seminārā ’’Evakuācija un personiskā drošība’’ eksperti vērsuši uzmanību rīcībai iedzīvotāju evakuēšanā no dažādas bīstamības zonām, dažādos ārkārtas gadījumos. Sniegti arī praktiski padomi par pirmās palīdzības sniegšanu cietušajiem un izdzīvošanas metodēm ārpus savas personiskās apdzīvotās teritorijas.

Trešā civilās aizsardzības semināra ekspertu galvenie ieteikumi evakuācijas gadījumā un personiskās drošības ievērošanā:

Iedzīvotāju evakuācija

Lēmumu, kas saistīts ar civiliedzīvotāju evakuāciju no apdraudētās teritorijas militāra apdraudējuma laikā, pieņem valdība, izsludinot tiesisko režīmu, savukārt, lēmumu par civiliedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību militāra apdraudējuma laikā nosaka Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs sadarbībā ar NBS un pašvaldībām nodrošina evakuācijas organizēšanu no apdraudētās teritorijas uz drošu patvēruma vietu, balstoties uz informāciju par draudiem, to radītajām sekām, kuras var radīt turpmāku apdraudējumu cilvēka drošībai.

Iedzīvotāju informēšanai par evakuācijas sākumu tiek izmantota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma. Tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas un ziņojums izplatīts Latvijas sabiedrisko mediju kanālos televīzijā, radio un internetā. Informācija var tikt izplatīta arī pa atbildīgo dienestu skaļruņiem, šiem dienestiem pārvietojoties pa pilsētu un izziņojot brīdinājumu.

Evakuācijas laikā, visā transporta maršruta garumā tiek izziņots pamiers, ja teritoriju, kurā atrodies, skārusi karadarbība. Autobusu kolonna ar pilsētas iedzīvotājiem un pilsoņiem tiek veidota iepriekš izziņotā vietā. Privātās automašīnas var pievienoties evakuācijas kolonnai, bet tām stingri jāievēro noteiktais maršruts. Galamērķī evakuētajiem tiek sniegta palīdzība un nodrošināta apmešanās vieta un ēdināšana.

Svarīgi atcerēties:

• Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi;
• Iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu;
• Ja iespējams izmantot savu transportlīdzekli, brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš sevis izvēlēto patvertnes vietu, kas sakrīt ar evakuācijas virzienu. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu, kur drošā patvērumā iedzīvotājus nogādā autobusi;
• Par evakuēšanos paziņo tuviniekiem;
• Iespēju robežās palīdzi apkārtējiem – kaimiņiem, kas dzīvo vieni vai ir ar veselības problēmām un nevar evakuēties pašu spēkiem.

Evakuācijas laikā ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un ikdienai nepieciešamos medikamentus. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Pašvaldības loma militāra apdraudējuma gadījumā ir nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības - pārtiku, veselības aprūpi, elektroapgādi, siltumapgādi, ūdensapgādi, sakaru pieejamību, sabiedrības informētību, brīdināšanu, evakuēto izmitināšanu un sabiedriskās kārtības veicināšanu.

Pirmā palīdzība sev un apkārtējiem

Krīzes situāciju laikā var nedarboties aptiekas, kā arī var būt ierobežota ārstniecības iestāžu pieejamība, tāpēc pārliecinies, ka mājas aptieciņā ir vismaz viens ārstniecības līdzeklis no šādām medikamentu grupām:

• Pretsāpju un temperatūru mazinoši līdzekļi;
• Medikamenti pret gremošanas traucējumiem;
• Pretalerģijas medikamenti;
• Medikamenti ar nomierinošu efektu;
• Dezinfekcijas līdzekļi;
• Šķēres un brūču/ievainojumu pārsienamie materiāli (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.);
• Ikdienā nepieciešamie personīgie medikamenti;
• Siltumu atstarojoša sega, termometrs.

Viens no būtiskiem pirmās palīdzības elementiem ir nepieciešamība apturēt asiņošanu. Lai to izdarītu, jāuzvelk rokās vienreiz lietojamos gumijas cimdus vai cita ūdens necaurlaidīga materiāla izstrādājumus (plastikāta maisiņu), jāatbrīvo asiņojošo vietu no apģērba, jāaizpiež brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles kompresi vai tīru drēbes gabalu un noguldi cietušo guļus ar asiņojošo vietu uz augšu;

Jāpārliecinās, ka asiņošana ir apturēta. Ja tā turpinās, jāpiespiež brūci stiprāk, ja iespējams, jāliek vēl marles kompresi vai drēbes gabalu pa virsu esošajam materiālam, jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112 vai 113, un līdz ierašanās brīdim jāutr brūci aizspiestu. Cietušajam nevajadzētu ļaut atdzist, jāpasargā viņu no apkārtējās vides iedarbības. Jāaprūpē un jānomierina cietušo.

Atrodoties ārpus savas apdzīvotās vietas, vadies pēc principa ’’izdzīvot’’:

I – Izmantošana – pielieto visus sev pieejamos apkārtnes resursus.

Z – Zināšanas – izmanto visu, ko zini, ko esi mācījies par izdzīvošanu ārkārtas gadījumos iepriekš.

D – Dezorientācija – iegaumē kur atrodaties, vēro informatīvo un fizisko telpu, apkārt notiekošo.

Z – Zaudējumi – centies neļauties bailēm un panikai, nedomā par to, ko vari zaudēt, bet gan to, ko vari šajā situācijā darīt savas dzīvības saglabāšanai, iespēju robežās palīdzot citiem.

I – Improvizācija – nav identisku situāciju. Nepārtraukti seko līdzi apkārt notiekošajam.

V – Vērtības – nezaudē saprātu pār cilvēcīgām vērtībām. Nav jākļūst par mežoni, bet apstākļus veido komfortablus, ērtus, lai varētu turpināt dzīvot.

O – Organiska iekļaušanās – Rīkojies kā vietējie iedzīvotāji, neizlec, paliec nemanāms

T – Turpināšana – Neapstājies pie jau sasniegtā, turpini iet uz priekšu.

Būtiskākie ieteikumi bruņotu nekārtību vai apšaudes gadījumā:

• Dzirdot šāvienus, netuvojies logiem, kā arī, nestāvi ārā atklātā vietā;
• Ievēro bruņoto drošības spēku norādes, nefotografē un nefilmē viņu darbības, atrašanās vietu;
• Nedemonstrē ieročus vai tiem līdzīgus priekšmetus, kā arī nepieskaries pamestai munīcijai vai nepazīstamiem priekšmetiem, tā vietā ziņo Valsts policijai uz tālruni 110;
• Velc tumšas krāsas drēbes, kas nepievērš uzmanību. Izvairies no kamuflāžas un dažādu simboliku elementiem apģērbā;
• Strēlnieku ieroču apšaudes gadījumā, atrodoties ārā, nekavējoties nogulies zemē un ar rokām aizsedz galvu. Paliec zemē līdz dzirdi, ka šaušana apstājusies. Ja pamani iespēju nokļūt līdz aizsegam starp sevi un šāvēju, dodies turp līšus vai rāpus, cenšoties būt pēc iespējas nepamanākam;
• Ja šaušanas laikā atrodies iekštelpās, izslēdz gaismu un patveries telpā, kurai, skatoties no ārpuses ir vismaz divas sienas (vannas istaba, koridors u.tml.);
• Ja mītnē vairs nav droši, dodies uz tuvāko patvertni vai mājas pagrabu;
• Artilērijas uzbrukuma gadījumā, telpās ieņem vietu iekštelpas stūrī, starp nesošajām sienām un neatstāj patvērumu vēl vismaz desmit minūtes pēc šaušanas, jo pēc zalves tiek veikti atkārtoti šāvieni trāpījumu koriģēšanai.

Vairāk informācijas un ieteikumu par izdzīvošanas metodēm un gatavību dažādām ārkārtas situācijām iespējams izlasīt šeit. Ātrai saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ieteikumu saņemšanai dažādās ārkārtas situācijās, jālejupielādē lietotni ’’112 Latvija’’.

Rīgas pašvaldība iesaka ikvienam rīdziniekam apgūt prasmes sniegt pirmo palīdzību, jo informētība un zināšanas ir būtiskas katra paša veselības un drošības saglabāšanā. Ieskaties pirmās palīdzības apmācību organizētāju sarakstā šeit.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies 11. septembrī, kurā eksperti sniegs padziļinātu informāciju iedzīvotājiem par rīcību dažādu ieroču apdraudējumu gadījumos. Seminārā ’’Evakuācija un personiskā drošība’’ eksperti vērsuši uzmanību rīcībai iedzīvotāju evakuēšanā no dažādas bīstamības zonām, dažādos ārkārtas gadījumos. Sniegti arī praktiski padomi par pirmās palīdzības sniegšanu cietušajiem un izdzīvošanas metodēm ārpus savas personiskās apdzīvotās teritorijas.

Trešā civilās aizsardzības semināra ekspertu galvenie ieteikumi evakuācijas gadījumā un personiskās drošības ievērošanā:

Iedzīvotāju evakuācija

Lēmumu, kas saistīts ar civiliedzīvotāju evakuāciju no apdraudētās teritorijas militāra apdraudējuma laikā, pieņem Ministru kabinets, izsludinot tiesisko režīmu, savukārt, lēmumu par civiliedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību militāra apdraudējuma laikā nosaka Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs sadarbībā ar NBS un pašvaldībām nodrošina evakuācijas organizēšanu no apdraudētās teritorijas uz drošu patvēruma vietu, balstoties uz informāciju par draudiem, to radītajām sekām, kuras var radīt turpmāku apdraudējumu cilvēka drošībai.

Iedzīvotāju informēšanai par evakuācijas sākumu tiek izmantota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma. Tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas un ziņojums izplatīts Latvijas sabiedrisko mediju kanālos televīzijā, radio un internetā. Informācija var tikt izplatīta arī pa atbildīgo dienestu skaļruņiem, šiem dienestiem pārvietojoties pa pilsētu un izziņojot brīdinājumu.

Evakuācijas laikā, visā transporta maršruta garumā tiek izziņots pamiers, ja teritoriju, kurā atrodies, skārusi karadarbība. Autobusu kolonna ar pilsētas iedzīvotājiem un pilsoņiem tiek veidota iepriekš izziņotā vietā. Privātās automašīnas var pievienoties evakuācijas kolonnai, bet tām stingri jāievēro noteiktais maršruts. Galamērķī evakuētajiem tiek sniegta palīdzība un nodrošināta apmešanās vieta un ēdināšana.

Svarīgi atcerēties:

•     Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi;
•     Iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu;
•     Ja iespējams izmantot savu transportlīdzekli, brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš sevis izvēlēto patvertnes vietu, kas sakrīt ar evakuācijas virzienu. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu, kur drošā patvērumā iedzīvotājus nogādā autobusi;
•     Par evakuēšanos paziņo tuviniekiem;
•     Iespēju robežās palīdzi apkārtējiem – kaimiņiem, kas dzīvo vieni vai ir ar veselības problēmām un nevar evakuēties pašu spēkiem.

Evakuācijas laikā ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un ikdienai nepieciešamos medikamentus. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Pašvaldības loma militāra apdraudējuma gadījumā ir nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības - pārtiku, veselības aprūpi, elektroapgādi, siltumapgādi, ūdensapgādi, sakaru pieejamību, sabiedrības informētību, brīdināšanu, evakuēto izmitināšanu un sabiedriskās kārtības veicināšanu.

Pirmās palīdzības sniegšana sev un apkārtējiem

Krīzes situāciju laikā var nedarboties aptiekas, kā arī var būt ierobežota ārstniecības iestāžu pieejamība, tāpēc pārliecinies, ka mājas aptieciņā ir vismaz viens ārstniecības līdzeklis no šādām medikamentu grupām:

•     Pretsāpju un temperatūru mazinoši līdzekļi;
•     Medikamenti pret gremošanas traucējumiem;
•     Pretalerģijas medikamenti;
•     Medikamenti ar nomierinošu efektu;
•     Dezinfekcijas līdzekļi;
•     Šķēres un brūču/ievainojumu pārsienamie materiāli (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.);
•     Ikdienā nepieciešamie personīgie medikamenti;
•     Siltumu atstarojoša sega, termometrs.

Viens no būtiskiem pirmās palīdzības elementiem ir nepieciešamība apturēt asiņošanu. Lai to izdarītu, jāzvelk rokās vienreiz lietojamos gumijas cimdus vai cita ūdens necaurlaidīga materiāla izstrādājumus (plastikāta maisiņu), jātbrīvo asiņojošo vietu no apģērba, jāaizspiež brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles kompresi vai tīru drēbes gabalu un noguldi cietušo guļus ar asiņojošo vietu uz augšu. Tāpat jāpārliecinās, ka asiņošana ir apturēta. Ja tā turpinās, piespied brūci stiprāk, ja iespējams, uzliekot vēl marles kompresi vai drēbes gabalu pa virsu esošajam materiālam. Jāizsauc arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112 vai 113, un līdz ierašanās brīdim jātur brūci aizspiestu. Nevajadzētu ļaut atdzist cietušajam, jāpasargā viņu no apkārtējās vides iedarbības, jāaprūpē un jānomierina cietušo.

Būtiskākie ieteikumi bruņotu nekārtību vai apšaudes gadījumā:

•     Dzirdot šāvienus, netuvojies logiem, kā arī, nestāvi ārā atklātā vietā;
•     Ievēro bruņoto drošības spēku norādes, nefotografē un nefilmē viņu darbības, atrašanās vietu;
•     Nedemonstrē ieročus vai tiem līdzīgus priekšmetus, kā arī nepieskaries pamestai munīcijai vai nepazīstamiem priekšmetiem, tā vietā ziņo Valsts policijai uz tālruni 110;
•     Velc tumšas krāsas drēbes, kas nepievērš uzmanību. Izvairies no kamuflāžas un dažādu simboliku elementiem apģērbā;
•     Strēlnieku ieroču apšaudes gadījumā, atrodoties ārā, nekavējoties nogulies zemē un ar rokām aizsedz galvu. Paliec zemē līdz dzirdi, ka šaušana apstājusies. Ja pamani iespēju nokļūt līdz aizsegam starp sevi un šāvēju, dodies turp līšus vai rāpus, cenšoties būt pēc iespējas nepamanākam;
•     Ja šaušanas laikā atrodies iekštelpās, izslēdz gaismu un patveries telpā, kurai, skatoties no ārpuses ir vismaz divas sienas (vannas istaba, koridors u.tml.);
•     Ja mītnē vairs nav droši, dodies uz tuvāko patvertni vai mājas pagrabu;
•     Artilērijas uzbrukuma gadījumā, telpās ieņem vietu iekštelpas stūrī, starp nesošajām sienām un neatstāj patvērumu vēl vismaz desmit minūtes pēc šaušanas, jo pēc zalves tiek veikti atkārtoti šāvieni trāpījumu koriģēšanai.