FOTO, VIDEO: kā sagatavot 72 stundu krīzes somu, un kur ar to doties? Atbild izdzīvošanas eksperts

Špickopfs kopš 2017. gada vada Izdzīvošanas skolu, kurā māca bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem izdzīvošanai nepieciešamās prasmes. Tās ne vien norūda raksturu, bet arī ļauj rast pārliecību par saviem spēkiem un ticību, ka krīzes situācijās cilvēks būs spējīgs pasargāt sevi un savus tuvākos.

Ar pirmo izdzīvošanas pieredzi viņš saskāras Nacionālos bruņotajos spēkos, kur ieguva „Kājnieku nodaļas komandiera” kvalifikāciju, bet šobrīd savas prasmes viņš nodod visiem interesentiem savā Pāvilostas nometņu centrā.

Eksperts apliecina, ka pēdējā laikā sabiedrības interese par sagatavošanos "X" stundai ir augusi:

Lai gan, viņaprāt, “satraukumam šobrīd nav pamata, vienmēr ir noderīgi būt sagatavotam – tā teikt, ja vēlies mieru, ir jāgatavojas karam”.

Ar savām izdzīvošanas prasmēm eksperts dalījās arī ar Jauns.lv, skaidrojot kas tad īsti ir 72 stundu soma, kas tajā liekams iekšā, kā arī kur, galu galā, ar to doties.

Pilsētā atskan trauksmes signāli. Kā rīkoties?

“Jebkurā krīzes situācijā pirmais, ko vajadzētu ievērot ir STOP princips (Stop – apstājies, think – domā, observe – vēro, plan – plāno). Tas palīdzēs uz brīdi apstāties un mobilizēt savus prāta un ķermeņa resursus,” vēsta izdzīvošanas speciālists.

"Saskaroties ar krīzi vai negaidītu ārkārtēju situāciju tev būtu jāapstājas, lai saprastu, kas īsti notiek. Pēc tam jāapdomājas un jāsāk vērot kādā situācijā esi nokļuvis, piemēram, vai saskaries  ar plūdiem vai siltuma trūkumu. Šajā brīdī kādam jādara zināmi savi pašreizējie apstākļi un jāsagādā izdzīvošanai nepieciešamais ūdens un pārtikas produkti. Tikai beidzamais solis ir ķerties pie izdzīvošanas somas un kaut kur doties".

Kas ir 72 stundu soma un kādēļ tā nepieciešama?

"72 stundu soma ieguvusi savu nosaukumu tieši tādēļ, ka tai jāpalīdz cilvēkam izdzīvot 3 diennaktis. Tas ir vidējais laiks, kas krīzes situācijās nepieciešams, lai valsts vai pašvaldību iestādes atrisinātu jautājumus par cilvēku vajadzībām. Problēmjautājumi, protams, var tikt atrisināti arī ātrāk, bet soma tik un tā būtu jāsagatavo, jo tajā būs viss nepieciešamais, lai trīs diennakšu laikā radītu labākos apstākļus izdzīvošanai.

Lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka krīzes situācijās primāri ir jasagatavo pārtikas krājumi, ēdiens patiesībā ir pēdējā lieta par ko domāt. Primārās nepieciešamības lieta krīzes situācijās ir ūdens un siltums. Galu galā bez pārtikas cilvēks vidēji var izdzīvot 30 dienas, bet bez ūdens – vien trīs.

Tāpat krīzes situācijā nonākušajam, jo sevišķi ziemas apstākļos, atrodoties brīvā dabā 3 stundu laikā būtu jāatrod pajumte – siltums un patvērums. Varbūt 3 stundu laikā no aukstuma cilvēks nenomirs, tomēr būs iestājusies hipotermija – muskuļi būs nosaluši, un tas traucēs paveikt elementāras darbības, lai sevi pasargātu. Tāpat būs apgrūtināta domāšana – tu nespēsi padomāt, pieņemt lēmumus un nespēsi adekvāti rīkoties."

Kas jāievieto 72 stundu krīzes somā?

"Krīzes soma sver aptuveni 20 kilogramus un tajā ir pats, pats minimums, kas nepieciešams, lai izdzīvotu. Somas saturu idejiski var iedalīt četrās kategorijās: siltumam un patvērumam nepieciešamais; ūdens un pārtikas produkti; higiēnas un medicīnas preces; gadžeti un citas lietas."

Lai nodrošinātu sevi ar siltumu un patvērumu krīzes situācijā, somā būtu jāievieto sekojošas lietas:

• vismaz centimetru biezs paklājiņš, kas no apakšas izolēs aukstumu;
• telts, kas pasargās no lietus un vēja;
• guļammaiss, kas dos papildu siltumu, jo arī krīzes laikā cilvēkam diennaktī būtu jāguļ vismaz 7 stundas;
• šļiltavas, sērkociņi vair krams, kas palīdzētu iekurt ugunskuru;
• mazs paklājiņš, uz kura var apsēsties;
• 2 x 3 metru liela kargo plēve, ko var izmantot telts vietā, lai uzslietu patvērumu;
• apģērbs – rezerves termokrekls, termobikses, zeķu pāris un apakšveļa. Nekādā gadījumā krīzes situācijā nedrīkst doties gulēt ar mitrām drēbēm.

Nepieciešamais ūdens un pārtikas daudzums ir sekojošs:

• vismaz divas 1.5 litru ūdens pudeles – tas ir videjais apmērs, kas cilvēkam diennaktī jāpatērē. Arī gatavojot ēdienu būs nepieciešams ūdens;
• ūdens filtrēšanas iekārtas vai hlora tabletes, kas palīdzēs attīrīt ūdeni;
• katliņš, ar kuru iespējams uzvārīt ūdeni
• sausais spirts, ar kuru iespējams aizdegt ugunskuru pārtikas pagatavošanai;
• riekstu maisījums – ar 500 gramiem iespējams izdzīvot nedēļu;
• sausās putras – tās aizņem maz vietas un ar 7 iepakojumiem iespējams izdzīvot nedēļu;
• stiklenes – tā būs ātrā cukura deva, kas palīdzēs vairot pozitīvo enerģiju un darboties tālāk.

Nepieciešamās higiēnas un medicīnas preces:

• dvielis, zobupasta, šķidrās ziepes un tualetes papīrs;
• tabletes pret galvassāpēm un vēdera graizēm;
• follija sedziņa, kas palīdzēs radīt papildu siltumu;
• pārsējs un marle, kas nepieciešams stipras asiņošanas gadījumā;
• dezinfekcijas līdzeklis mazāku vai lielāku traumu gadījumā
• plāksteri, kas palīdzēs mazāku traumu gadījumā.

Dažādi gadžeti, kas noderēs izdzīvošanā:

• akumulatoru lādētājs – tas krīzes situācijā sniegs nelielu rezervi, lai uzlādētu telefonu ;
• Radio – kad nebūs elektrība, neies arī televizors un telefoni. Paliks vecais, labais radio, kas uztver frekvences. Ar tā palīdzību varēs noskaidrot, ko pašvaldība vai valsts vēlas tev pavēstīt;
• lukturītis un baterijas;
• nazis vai daudzfunkcionāls armijas nazis;
• neliels zāģītis, skočs un virve.

Citas svarīgas lietas:

• ūdensnecaurlaidīgs blociņš, kurā būtu pierakstīti tuvinieku un valsts iestāžu numuri, kuriem var zvanīt un ziņot par krīzes situāciju, kurā esi nonācis;
• Skaidra nauda mazās banknotēs – jo pārstājot darboties elektrībai, nestrādās arī bankomāti;
• Karote, kompass un rakstāmpiederumi;
• Kārtis vai kāda spēle - ja jāgaida dienas 2-3 ir būtiski sevi nodarbināt, nevis bezdarbībā sēdēt un gaidīt palīdzību.

Ko darīt, kad soma ir nokomplektēta?

“Daudzi iedzīvotāji iztēlojas, ka saklausot sirēnu skaņas nekavējoties būtu jāmet plecos savas krīzes somas un jāskrien uz tuvāko mežu izdzīvot. Tomēr savu mājvietu pamešana ir pēdējais risinājums,” uzsver Špickopfs.

"Māja sniedz sausumu un patvērumu no vēja, tādēļ, iesākoties “X” stundai, vislabāk būtu palikt savās dzīvesvietās un gaidīt pašvaldības vai valsts norādes par to, ko tālāk darīt, vai kurp doties."

“Ar somām, visticamāk, būs jāmēro vien pāris kilometru līdz tuvākajai pulcēšanās vietai, kur mūs savāks un ar evakuācijas mašīnām aizvedīs uz nākamo evakuācijas punktu, kas būs vai nu lielās teltis vai kultūras centri."

“Ja tagad sāksies tautas staigāšana, ka katrs ņem somu un iet kur pagadās, tad sāksies haoss un pašvaldība vairs nevarēs cilvēkiem palīdzēt.. Ja saklausi sirēnas – ieslēdz televīziju vai radio, gaidi informāciju no pašvaldības vai valsts iestādēm, un sniedz palīdzību saviem tuviniekiem vai kaimiņiem,” aicina izdzīvošanas eksperts.

Par to, kāds ir aptuvenais somas svars, kā krīzes situācijā parūpēties par bērniem un mājdzīvniekiem, kādas ir somas izmaksas un vai 72 stundu somas mājās ikvienam būtu jāsagādā jau šobrīd skaties video!