Pirms EP vēlēšanām līderos NA un JV; liels skaits joprojām neizlēmuši
foto: LETA
Nacionālā apvienība saglabājusi līderpozīcijas partiju reitingā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Politika

Pirms EP vēlēšanām līderos NA un JV; liels skaits joprojām neizlēmuši

Jauns.lv

Nacionālā apvienība (NA) jūnijā saglabājusi līderpozīcijas partiju reitingā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, vienlaikus reitings pieaudzis "Jaunajai vienotībai" (JV), bet partija "Saskaņa" reitingos joprojām ieņem trešo vietu.

Pirms EP vēlēšanām līderos NA un JV; liels skaits ...

Par to liecina pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Gatavību EP vēlēšanās balsot par NA jūnija sākumā pauduši 11,9%. Maija sākumā NA atbalstīja 11% vēlētāju, kamēr aprīlī partiju atbalstīja 11,9%, bet martā - pat 12,7%. Otro vietu saglabā JV, par kuru jūnijā gatavi balsot 9,4%. Maijā JV saņēmusi 8,1% vēlētāju atbalstu, kamēr aprīlī tas bija noslīdējis līdz 7,5%, salīdzinot ar 8,7% martā.

Trešā jūnijā ir "Saskaņa" ar 6,8% atbalstu, kas ir līdzīgs atbalstam maijā un kas ir aptuveni tik pat, cik bija aprīlī (6,9%), bet aizvien mazāk nekā martā (8,9%) un februārī (9,3%).

Par "Latvijas attīstībai" (LA) jūnijā gatavi balsot ir 5,5%, bet par partiju "Progresīvie" jūnijā balsi atdot gatavi ir 4,7%. Par LA maijā gatavi savu balsi bija atdot 4,2%.

Maijā teju identisku rezultātu bija uzrādījuši "Progresīvie", partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Apvienotais saraksts" (AS), iegūstot attiecīgi 5,9%, 5,8% un 5,7% atbalstu.

Jūnijā par LPV balsi gatavi atdot ir 6,2% bet par partiju "Stabilitātei!", kuras reitings maijā bija 3,7%, jūnijā gatavi balsot ir 3,5%. Aprīlī par partiju "Stabilitātei!" gatavi balsot bija 3,8%. Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), jūnijā gatavi atbalstīt ir 2,7%. ZZS maijā atbalstīja 2,9% vēlētāju, salīdzinot ar 2,5% aprīlī, bet "Suverēno varu" (SV)  jūnijā atbalsta 2,2%. Par Jauno konservatīvo partiju (JKP), par Centra partiju (CP) EP vēlēšanās jūnijā bija gatavi balsot 1,2% un 1,5% vēlētāju.

Par ko balsot, grūti pateikt bija vairāk nekā septītajai daļai aptaujāto jeb 16,7%, kas ir mazāk nekā iepriekšējā aptaujā. Pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri atzīstas, ka vēlēšanās neplāno piedalīties – šoreiz 18,9%, iepriekš – 17,2%.