foto: Izglītības un zinātnes ministrija
Vācija un Latvija paraksta nodomu deklarāciju par vācu valodas skolotāju paātrinātu sagatavošanu
Politika
2024. gada 22. maijs, 23:49

Vācija un Latvija paraksta nodomu deklarāciju par vācu valodas skolotāju paātrinātu sagatavošanu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Trešdien, 22.maijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Kristians Helts, piedaloties Gētes institūta Rīgā vadītājai Ulrikei Vircei, parakstīja Kopīgo nodomu deklarāciju par vācu valodas skolotāju paātrinātu sagatavošanu.

Kopīgā nodomu deklarācija ir intensīva darba rezultāts, kurā kopš 2023. gada sākuma iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vācijas vēstniecība kopā ar Gētes institūtu Rīga. 
Deklarācijā ir paredzēta kopīgas programmas izveidošana, kuras ietvaros līdz 2026.gada vasarai tiks sagatavoti vairāki desmiti vācu valodas skolotāju darbam Latvijas skolās.

Projekta ietvaros Gētes institūts Rīgā, izmantojot savu izcilo profesionālo pieredzi vācu valodas skolotāju sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā, kopā ar IZM izstrādās un piedāvās Latvijas vācu valodas skolotāju vajadzībām atbilstošus kvalifikācijas kursus. Kursi primāri domāti citu priekšmetu pedagogiem ar labām vācu valodas pamatzināšanām, kuri vēlētos iegūt vācu valodas skolotāja kvalifikāciju. Bez tam programmā varēs iesaistīties arī cilvēki ar ļoti labām vācu valodas zināšanām, bet bez pedagoģiskās izglītības. Balstoties uz moduļu principu, programmas tiks precīzi piemērotas dalībnieku grupu vajadzībām. Kvalifikācijas kursi ilgs vienu vai divus gadus, atkarībā no dalībnieku profesionālajām un it īpaši valodas priekšzināšanām un pieejamā laika. Pirmie kvalifikācijas kursi plānoti 2024.gada rudenī. Nākamie - 2025. un 2026.gadā.

"Vācija vienmēr ir bijusi nozīmīgs Latvijas sadarbības partneris. Turklāt Latvijas un Vācijas sadarbībai izglītības un pētniecības jomā ir ilgstošas tradīcija. Esam pateicīgi Vācijas pusei, īpaši Vācijas Vēstniecībai un Gētes institūtam Rīgā, par aktīvu un praktisku mūsu atbalstīšanu reformas, kas paredz kā otro svešvalodu mācīt vienu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valodām, īstenošanā. Vēlos atzīmēt - 89% Latvijas skolu norāda, ka viņu skolēni vēlētos apgūt tieši vācu valodu. Pateicoties nodomu deklarācijai, ticu, ka šo pieprasījumu spēsim nodrošināt," pēc deklarācijas parakstīšanas uzsvēra Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre.

Vācijas Federatīvā Republika segs projekta vadības izmaksas, kā arī kvalifikācijas kursu dalībnieku stipendijas, kuri tādējādi bez maksas varēs piedalīties augstvērtīgajā programmā. 2024.gadam varētu piešķirt līdz 20 stipendijām. Kvalifikācijas programma būs pieejama arī kā maksas pakalpojums.

"Esmu gandarīts par lielo ieinteresētību apgūt vācu valodu Latvijas skolās. Tādējādi Latvijas iedzīvotāju un vāciski runājošu valstu iedzīvotāju ļoti ciešās un draudzīgās attiecības izpaužas iespaidīgā veidā. Turklāt, vēl intensīvāk veidojot šīs attiecības, rodas lielas ilgtermiņa iespējas. Vācija saskata lielajā ieinteresētībā apgūt vācu valodu Latvijas skolās arī kā uzdevumu atbalstīt Latviju ar plašo reformu saistīto izaicinājumu pārvarēšanā. Ar šodien parakstīto deklarāciju mēs vēlamies dot savu ieguldījumu, lai visas skolas, kas izšķirsies par vācu valodu, varētu piedāvāt vācu valodu kvalitatīvi augstā līmenī", kopīgās nodomu deklarācijas parakstīšanas pasākumā sacīja Kristians Helts, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā.

IZM piedalās kursu koncepcijas izstrādē, atbalsta saziņu ar skolām un vietējām pašvaldībām, kā arī popularizē kursus iespējamo dalībnieku vidū, kā arī nodrošina to, ka kvalifikācija, kas iegūta, piedaloties programmā, tiek atzīta valsts izglītības sistēmā. Bez tam Izglītības un zinātnes ministrija plāno sniegt savu finansiālo ieguldījumu sākot ar 2025.gadu, lai tādējādi vēl citi dalībnieki varētu piedalīties kursos bez dalības maksas.

Kopīgā nodomu deklarācija tika izstrādāta saistībā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta pieņemto lēmumu par svešvalodu apmācības reformu. Tā paredz, ka līdz ar 2026./27. mācību gadu Latvijas skolas kā otro svešvalodu piedāvās tikai kādu ES vai EEZ dalībvalsts valodu.