Ēriks, krītot ar skrejriteni, daļēji zaudējis redzi
Ēriks aizvadītā gada maijā, pārvietojoties ar elektrisko skrejriteni, iebrauca bedrē un krita. Lai gan viņam galvā bija ķivere, kritiena rezultātā vīrietis smagi sadaudzīja seju un gandrīz pilnībā zaudēja redzi labajā acī, vēsta "TV3 ziņas".
“Sejas kaula lūzumi tika konstatēti tīs vietās, bet ar labo aci patlaban redzu tikai kaut kādus siluetus. Es joprojām atrodos uz “slimības lapas”, un man ir iesniegti dokumenti, lai saņemtu invaliditāti, jo ar vienu aci redzi esmu zaudējis.”
Turklāt, šis nebūt nav pirmais gadījums, kad elektrisko skrejriteņu vadītāji satiksmes negadījumā nodarījuši neatgriezeniskas sekas savai veselībai. Šogad līdz aprīļa vidum elektroskrejriteņi bijuši iesaistīti jau 29 ceļu satiksmes negadījumos, kuros cietuši 19 cilvēki, vēsta Valsts policija.
"Analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa pārkāpumu, ko veic satiksmes dalībnieki ar elektroskrejriteņiem – ir braukšana reibumā un pasažieru pārvadāšana, kas parāda to, ka aizvien ir tādi satiksmes dalībnieki, kuriem sava un līdzcilvēku satiksmes drošība ir vienaldzīga,” uzsver Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Aizvadītā gada statistika liecina, ka 70 procentos satiksmes gadījumu, kuros iesaistīts skrejritenis tiek gūtas dažāda smaguma traumas - vienā no 20 gadījumiem tās vērtējamas kā smagas, savukārt katrā piektajā gadījumā elektroskrejriteņa vadītājs bijis alkohola reibumā.
"Vairāk nekā pusei pacientu, kas nonākuši Stradiņa slimnīcā pēc šādiem negadījumiem, ir cietusi tieši galva. Labākajā gadījumā tās ir brūces, nobrāzumi, sasitumi, traumas bez kaulu lūzumiem, bieži kombinācijā ar zobu traumām. Bet daudzos gadījumos tās ir arī smagas traumas, piemēram, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi, kam nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process. Šādu pacientu ārstēšana var ilgt līdz pat trīs nedēļām, bet sejas un apakšžokļa traumu operācijas ar kaulu osteosintēzi var izmaksāt līdz pat 5000 eiro no valsts budžeta,” norāda Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova.
Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un “Bolt” uzsākusi informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”. Kampaņas ietvaros Valsts policija ar partneriem informēs par negadījumu un traumu statistiku, tipiskajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalīsies ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā uzskatāmi parādot, ka agresīva braukšana reibumā un pārkāpjot noteikumus, ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā.
Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
