Kur aiziet, un ko redzēt? Liktenīgās sievietes Rīgā un Jelgavā, Piedzimšanas diena Kalnciema kvartālā un Krišs Salmanis: izstāžu ceļvedis

Var ne tikai lūkoties uz sievietes grāciju, bet arī apbrīnot viņas radīto. To savā 60. jubilejas gadā Kalnciema kvartāla galerijā piedāvā māksliniece Diāna Dimze-Dimme izstādē “Piedzimšanas diena”.

Teju vienlaicīgi, tikai ar pāris dienu starpību, atklātas divas vērienīgas viena no pazīstamākā latviešu mūsdienu mākslinieka-domātāja Kriša Salmaņa izstādes – viena Rīgā, otra – Liepājā. Abas vērts redzēt, jo katrai no tām ir savs koncepts. 

* Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” mākslas telpā „Civita Nova” (Radio iela 8) līdz 9. jūnijam Kriša Salmaņa izstāde “Melns, balts un viss kaut kas pa vidu”, kuras saturu veido trīs melnbalti video – “Maršs”, “Uzbrukums” un “Uzvara”, no kuriem divi Latvijā eksponēti pirmoreiz.

Krišs Salmanis Liepājas izstādē piedāvā, katrs no kuriem attiecināms uz kādu no Latvijas nesenas vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās. 

“Lielā dzintara” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga Jauns.lv par izstādi teic, ka tajā neredzami vedieni savij visus trīs melnbaltos audeklus vienā stāstā, ko vērīgs skatītājs padarīs pats par savu stāstu: “Pie visas labas un drošas mūslaiku dzīvošanas – netālā pagātne mums patlaban aktuālāka nekā jelkad. Melnā un baltā krasajai pretstāvei vidū meklējams saprašanās, cerības, aizstāvēšanas, cilvēcības ceļš.”

Par darbu “Maršs” (2023) autors saka: “Tūkstošiem cilvēku pirms simt gadiem apņēmīgi soļo gar kameru. Mani valdzina tas, cik dzīvi tie izskatās un cik miruši viņi ir. Tā kā vairums redzamo ir politiski aktīvisti, studenti, valsts darbinieki un kareivji, varam droši pieņemt, ka liela daļa aizgāja nometnēs, karā un trimdā. Bet ir grūti iztēloties, ka jel kāds no šiem cilvēkiem par to iedomājās, dodoties filmā skatāmajos maršos, demonstrācijās un procesijās.” “Uzbrukumā” (2023) redzami kadri no 1969. gada februāra kinožurnāla “Karavīrs”, kurā aizkadra balss saka: “Vienmēr esi draugos ar saviem vislabākajiem palīgiem – suņiem.” Savukārt “Uzvaru” (2017) Krišs Salmanis prezentē šādi: “2017. gads. Rīgas centrā slienas smagu, krasi pretēju emociju apvīts piemineklis. Ilgi izvairījos par to domāt, bet pamazām radās iespaids, ka piemineklim apnicis iemiesot padomju laika relikto starojumu un jau sen gribas mazliet atlaist sakodienu. Sapratu, ka tā forma man šķiet tīri asprātīga – piecstaru zvaigžņu saišķis izvilkts vertikāli no zemes. Labs modernisma risinājums. “

Sīkāk internetā: www.lielaisdzintars.lv.

* Savukārt  Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē (Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā) līdz 21. septembrim skatāma Kriša Salmaņa izstāde “Bezdarbības māktie ziloņi”. Tās izpētes procesā mākslinieks tikās ar visdažādākajiem bibliotēkas speciālistiem – indeksētājiem, mākslas krājuma glabātājiem, grāmatniecības vēsturniekiem un citiem. Guvis ieskatu bibliotēkas attālākajās krātuvēs, mākslinieks bibliotēku rāda kā spoguļu labirintu, kurā ceļā uz mērķi apmeklētāju vada bibliotekāru izstrādātie meklēšanas rīki.

Par šo izstādi Krišs Salmanis stāsta: “Mūsu uzdevums bija radīt mākslas darbu par bibliotēkas informācijas sistēmām. Tādas ir vairākas, lielākoties elektroniskas, un tās labi darbojas. Taču mēs izvēlējāmies savu, ne visai skaidru sistēmu. Tā ir neefektīva, bet interesanta. Šajā izstādē ir daži atradumi.”

Izstādes ietvaros radītā spoguļu labirinta līkločus ietekmē gan Kriša Salmaņa minētie atradumi – UDK jeb universālās decimālās klasifikācijas ciparu valoda vai grāmatu pārvešanai lietotās banānu kastes –, gan pasaulē notiekošie procesi, kas nenovēršami atspoguļojas bibliotēkas darbā, piemēram, Preiļu konceptuālista Eināra Pelša kopoto rakstu sējums - ķieģelis “Janka” un mūsdienu informācijas konflikti.

Kriša Salmaņa bibliotēkas modelī redzam izaicinājumus un paradoksus, kas vilina atminēties argentīniešu rakstnieka Horhes Luisa Borhesa (1899–1986) stāstu “Bābeles bibliotēka”, izstādi raksturo tās kuratore Anda Boluža. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Ja nu esat Pārdaugavā paviesojušies Kriša Salmaņa izstādē, tad ir vērts aizstaigāt līdz Kalnciema ielas kvartālam (Kalnciema un Melnsila ielu stūrī), kur līdz 27. aprīlim skatāma mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes 60 gadu jubilejas izstāde “Piedzimšanas diena”, kurā apkopoti mākslinieces gadu gājuma spilgtākie darbi kā simboli dažādiem dzīves posmiem.

“Mana izstāde esmu es, bet katram māksliniekam tā vienmēr ir piedzimšanas diena. Dažādi darbi, kuri nonākuši vienkop kādam dzīves posmam noslēdzoties,” tā par jubilejas izstādi un tajā sagaidāmo saka Diāna Dimza-Dimme.

Izstādes autore ir atzinusi, ka “mākslinieks ir dīvains radījums, kurš dara lietas, kas no normāla cilvēka viedokļa, dažkārt šķiet pilnīgi trakas”, bet pati sevi viņa pie pašiem izaicinošākajiem māksliniekiem gan nepieskaita, kaut arī viņas skatījums uz dzīvi bieži vien ir ļoti neordinārs, kas atspoguļojas viņas darbos.

Mākslinieces dzimšanas dienā 23. aprīlī māksliniece visu dienu būs satiekama galerijā, kur visus aicinās kopā zīmēt un aprunāties. Diāna Dimza-Dimme šobrīd ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore, kura kopš 1986. gada piedalījusies vairāk nekā 100 izstādēs Latvijā un ārzemēs. Kā vairāku vietēju un starptautisku apbalvojumu un stipendiju laureāte, mākslinieces darbi atrodas dažādu Latvijas un Nīderlandes muzeju kolekcijās, kā arī privātkolekcijās 20 valstīs. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Savukārt Rīgas Jūgendstila centra muzejā (Alberta ielā 12, Klusajā centrā) līdz 26. maijam skatāma izstāde, kura iepazīstina ar Femme fatale jeb liktenīgās sievietes atveidojumu jūgendstila mākslā “Liktenīgā sieviete”. Izstāde rāda idealizēto, skaisto un daudzveidīgo sievietes tēlu, kas skatāms privātkolekcijas un muzeja krājuma lietišķās mākslas priekšmetos un mākslas darbos.  Muzejs informē:

“Ikvienā laikmetā sava nozīme bija, ir un būs sievietei. Jūgendstila periodā viņas tēls un loma īpaši mistificēta un glorificēta, viņa atveidota pat ārkārtīgi idealizētās, sievišķīgās un pavedinošās formās. Slaida, pievilcīga – un bieži vien kaila – sieviete ar plīvojošiem matiem redzama mākslinieku un dizaineru radītās jūgendstila rotās, gleznās, grāmatu grafikā, dekoratīvajā mākslā un  reklāmā.

Izstādē “Liktenīgā sieviete” jeb Femme fatale apskatāmās pagātnes aristokrātijas dāmas, mitoloģiskās būtnes, kā arī reālistiski tēli rada daudzpusīgu priekšstatu par sievietes lomas un statusa attīstību 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma sabiedrībā Eiropā. Apskatāmi porcelāna šķīvji, vāzes, tases un servīzes, kuras rotā pagātnes aristokrātijas dāmu sejas, dekoratīvi un arī praktiski metāla priekšmeti, tajā skaitā vizītkaršu šķīvji, kārba kafija glabāšanai no Pēterburgas un cepumu kārba no Londonas. Īpaši interesanti ir sienu apgleznojumu paraugu attēli, kurus krāsotāji varēja izmantot, veicot telpu māksliniecisko apdari. Sievietes tēls ir populārs arī reklāmā. Šo jomu pārstāv kārbas vāks no Voldemāra Bonica konditorejā Liepājā izgatavoto saldumu iepakojuma. Visu papildina grāmatas, pastkartes, krāsainas litogrāfijas, zīmējumi un gleznas no muzeja krājuma.”

Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* Sievietes grāciju varam turpināt pētīt  Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas ielā 10), kur līdz 31. maijam skatāma Edvīna Kalnenieka izstāde “Šoreiz tikai akti”. Mākslinieks savā daiļradē un daudzu gadu pedagoga darbā Latvijas Mākslas akadēmijā iemantojis mākslas interesentu un vērtētāju  atzinību kā izcils gleznotājs, scenogrāfs (Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī) un jauno mākslinieku skolotājs.

Edvīns Kalnenieks saņēmis augstu novērtējumu par paveikto gan glezniecībā, gan scenogrāfijā, tostarp 2017. gadā – Arvīda un Margas Spertālu balvu par mūža ieguldījumu scenogrāfijā un Ģederta Eliasa balvu par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā. Mākslinieka otai pieder teju visu žanru darbi, kas gleznoti dažādās tehnikās, bet šajā - jaunākajā izstādē “Šoreiz tikai akti” skatāmās gleznas tapušas eļļas, pasteļa un akrila tehnikā.

Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Edvīna Kalnenieka glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā. Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.