Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: “Tā ir ačgārnība!”
Rakstnieks Jurģis Liepnieks teic, ka pašvaldību budžetu veidošanas princips jau sen kā bija jāpārskata, un tas novedis pie tā, ka pašlaik uz bankrota robežas jau ir ap 18 pašvaldību (pavisam Latvijā ir 43 pašvaldības). Tāda situācija izveidojusies divu galveno iemeslu dēļ – inflācijas dēļ ievērojami palielinājušies izdevumi un esošais finansēšanas modelis ir absurds. Viņš uzdod jautājumu: kā pašvaldība, kurai nav naudas var atļauties būvēt nevienam nevajadzīgu SPA, bet savukārt daudz turīgākai pašvaldībai pietrūkst nauda skolas piebūves celtniecībai?
Novadu pašvaldības arvien biežāk sūdzas, ka tām nepietiek naudas un pārāk liela ieņēmumu daļa tiek novirzīta valsts budžetā, atstājot pašvaldības tukšā. Neapmierinātas ir arī turīgāko apdzīvoto vietu pašvaldības, kurām daļa ienākumu jāiemaksā Izlīdzināšanas fondā, kas domāts trūcīgāko novadu balstīšanai. Ar esošo kārtību īsti apmierināts nav neviens. Tādēļ Lielais jautājums: “Vai būtu jāpārskata pašvaldību budžetu veidošanas kārība?” To Jauns.lv uzdeva rakstniekam Jurģim Liepniekam.
„Situācija saasinājusies dievu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pašlaik ir tieši tāda pat situācijā kā 2009. gadā pēc ekonomiskās krīzes. Inflācijas dēļ cēlušies procentu maksājumi, pieaugušas algas, dažādas fiksētās izmaksas un energoresursu cenas. Rezultātā pašvaldības vairs nevar nosegt izdevumus savu funkciju veikšanai.
Otrā problēma ir tā, ka esošais pašvaldību finansēšanas modelis ir pilnīgi absurds. Kā, piemēram, Rēzekne, kura saņem naudu no Izlīdzināšanas fonda, var būvēt nevienam nevajadzīgu SPA, bet Ādažiem, kuri tai pašā laikā iemaksā Izlīdzināšanas fondā, nepietiek naudas, lai uzbūvētu skolas piebūvi, lai bērni varētu iet uz skolu? Tātad, šai sistēmā kaut kas nav kārtībā. No vienas puses pašvaldības nespēj veikt savas funkcijas, bet no otras puses tērē naudu kaut kādām jocīgām lietām!
Risinājums būtu pilnībā atteikties no Izlīdzināšanas fonda, no kaut kādiem kritērijiem, kur nauda šajā fondā vienkārši tiek iemaksāta. Naudu tajā būtu jāiemaksā tikai kādu mērķdotāciju veidā, visticamāk tieši no valsts budžeta, lai mērs par naudu, ko saņem no šī fonda, nevarētu izdomāt sev uzbūvēt SPA. Šai naudai būtu jānonāk konkrētu funkciju izpildei – skolām, veselībai, ceļiem – un nekam citam.”
Tāpat Jurģis Liepnieks uzsver, ka jāsakārto līdzšinējā finansēšanas sistēma. Piemēram, ja viena bērna izskološanai gadā izmaksā 1000 eiro, tad pašvaldībai arī šis tūkstotis būtu jāsaņem, nevis kā tagad – vienā pašvaldībā maksā 600, bet citā 800 eiro. Tā ir ačgārnība!
Otrs jautājums, kas eksplodēs jau nākamgad, ir problēma ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN): „Šobrīd kadastrālās vērtības piegumam ir noteikts moratorijs līdz 2025. gadam un nav skaidrs, ko valdība par to domā turpmāk – tas tiks pagarināts vai nē, vai tas tiks atcelts un iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksājums par nekustamo īpašumu? Un būs situācija, ka pie esošā risinājuma situāciju atrisināt tiks uzgrūsts uz pašvaldību pleciem. Pēc esošā regulējuma NĪN likmi savā teritorijā var noteikt pašvaldība, līdz ar to Jūrmalā tā praktiski nav nekāda, bet Rīgā NĪN ir ļoti augsts. Uzskatu, ka tā tam nevajadzētu būt. Nodokļu likmei visā valstij būtu jābūt vienādai, un noteikti jābūt neapliekamajam minimumam – par vienīgo mājokli NĪN nevajadzētu būt nekādam visā Latvijā. Tā ir mana dziļākā pārliecība. Brīnos, ka mūsu „sarkanie” – progresīvie, kuri tā iestājas par vienlīdzīgumu un taisnīgumu, nerisina šo jautājumu, kas valdībai būtu jārisina, jo 2025. gads tuvojas un šajā sakarā būs lieli jautājumi”.
Kā Jurģis Liepnieks vērtē Latvijas pašvaldības budžetu veidošanas kārtību, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
