Mazpilsētas spiegi. Seriāla "Down Cemetery Road" recenzija
Lai kļūtu par nācijas varoni, nav jābūt Džeimsam Bondam.
To jau 2022. gadā spiegu komēdijā ar melnu ievirzi pierādīja britu «Lēnie zirgi»/«Slow Horses», kas ieguva divas «Primetime Emmy» balvas. Seriālu veidoja pēc britu populārā spiegu trilleru autora Mika Herona darbu motīviem. Herona vārds pašmāju literatūras ainā nav svešs. Viņš ir vairāk nekā 25 grāmatu autors, studējis angļu literatūru, strādājis žurnālu redakcijās, ieguvis atpazīstamību ar mazliet ķertu, novecējušu detektīvu varoņu iedzīvināšanu šodienas korupcijas un valsts spēlīšu pazemes tuneļos. Šāda ironiska, patumša stāsta līnija, tikai ar sieviešu varonēm turpinās 2025. gada seriālā «Iela pie kapsētas» («Down cemetery road»). Tas turpina iet pa veiksmes taku britu seriālu izplatībā un «Apple TV» straumēšanas pasaulē kopumā.
Literārā pirmavota veiksmes
Par spīti daudzveidīgajiem, latviešu valodā pieejamajiem kriminālromānu tulkojumiem un žanra popularitātei Latvijā, Herona darbus latviski nevar izlasīt. Taču sērijas nosaukumam autors iedvesmojies no britu pēckara dzejnieka Filipa Lārkina dzejoļa. Tā ideja ir mazā cilvēka lielās cīņas iepretim netaisnīgumam, nedaudz nivelētā formātā – mums tik pazīstamā kārpīšanās uz šīs zemītes virsas, saskaroties gan ar sociālām problēmām, atkarībām un mentālās veselības izaicinājumiem, gan saprotot, ka valdība ne vienmēr ir labākais cilvēka draugs. Šīs atziņas kalpo par seriāla vadmotīvu.
Zīmīgi, ka saviem ikdienišķajiem varoņiem Herons piešķir cēlus uzdevumus. Šajā gadījumā autora nodoms translējas arī pēcāk pārstrādātā seriālu scenārijā. «Lēno zirgu» Gerija Oldmena atveidotais vecišķais spiegs Džeksons Lems pārvietojas mūžam caurām zeķēm, nemazgātiem matiem, kā arī ir rupjš pret darbiniekiem. Ja arī kāds viņu nesajauc ar bezpajumtnieku, tāpat grūti Lemu iedomāties risinām augstas sarežģītības diversijas. Tomēr viņa dibinātajā caurkritušo spiegu kantorī kādā vienmuļā Londonas priekšpilsētā sastopas tādi pat neveiksminieki, un šīs grubuļainās cilvēku faktūras tad arī veido konfliktiem bagātu seriāla struktūru. Tam, ka «Lēnie zirgi» un pēcāk «Iela pie kapsētas» guvuši vērienīgu skatītāju atbalstu, ir loģisks skaidrojums. Mēs jūtam līdzi nepilnīgajiem, ievainotajiem un gribam, lai tieši viņi iekaro stikla kalna virsotni. Šādi tiek ietverta dramaturģijas pamata ideja – atjaunot harmoniju, nogalināt ļaundari.
«Iela pie kapsētas» varone Sāra ir mākslas darbu restauratore, kura kļūst par liecinieci gāzes vada sprādzienam Oksfordas kaimiņnamā. Šķiet, ir nogalināta meitenīte, vārdā Daina, un Sāra kļūst apsēsta viņu atrast ar jebkādiem līdzekļiem. Jau sākumā skatītājs kļūst par liecinieku viņas neveselīgo apsēstību pagātnei, jo viņa reiz gribējusi nolēkt no universitātes tilta... tāpat vien. Tas ir tikai sākums Sāras nejaušajai iesaistei liela mēroga valdības operācijā, kuras mērķis ir slēpt pēdas ķīmisko ieroču eksperimentiem. Izrādās, Aizsardzības ministrija rīko eksperimentus ar kareivjiem, uz viņu ādas testējot jaunu ķīmisko vielu, un tas viss ticis nofilmēts. Šie paši kareivji ir norīkoti slēpt pēdas, taču ne visi, protams, ir lojāli uzdevumam.
Apgriezt žanru augšpēdus
«Iela pie kapsētas» izceļas gan ar izsmalcinātu scenāriju labākajās literatūras tradīcijās un sarkastiskiem, sāpīgi smieklīgiem dialogiem. Tas apvieno spriedzīgus «action» filmu momentus ar sprāgšanu un neveiklu pakaļdzīšanos, bet tas notiek caur tādu kā neveiksminieku filtru un melnu humoru. Dramaturģijas materiāls papildināts ar šķietami nesaprotamu un pretrunīgu aktieru izvēli, jo abas vadošās lomas atveido spožas, godalgotas aktrises no dažādām paaudzēm – Emma Tompsone (privātdetektīve Zoja Bārnsa) un Ruta Vilsone (Sāra). Spiegu trillersāgu ilustrē nevis muskuļoti jauni vīrieši ar teicamām šāvēja prasmēm, bet dzīves pagurušas sievietes no priekšpilsētas. Šī seriāla galvenās kvalitātes, līdz ar to, ir nepārspējams aktieru darbs un spiegu žanra apgriešana kājām gaisā.
Dzimumu līdztiesība un sirmi mati
Divu «Oskara» balvu ieguvēja, aktrise, scenāriste un komiķe Emma Tompsone pašmāju skatītājam noteikti ir labi pazīstama. Kurš neatceras viņas sirdi plosošo piekrāptas sievas atklāsmi mūsdienu Ziemassvētku klasikā «Tāda ir mīlestība» vai viņas tēlojumu klasikas ekranizācijā – «Prātā un jūtīgumā»? Savas karjeras sākumā Tompsone tika izcelta arī kā niansēta komēdiju un skeču aktrise, raksturlomu izpildītāja. Manuprāt, vissvētīgākais viņas darbs Zojas Bārnsas atveidē slēpjas tieši varones dažādībā, skumjas apvienojot ar ironiju un to vieglu sirdi izdarot tikai ar acu skatienu.
Tompsone visu mūžu bijusi arī aktīva cilvēktiesību aizstāve, kura iestājas par dzimumu līdztiesību, tāpēc viņas izvēle piedalīties sociāli un politiski pielādētā trillerī par imigrāciju, militārismu un politisku nesatabilitāti ir tikai pašsaprotama. Zoja Bārnsa kādam ir tikai ekscentriska sieviete pusmūžā, kura, ģērbusies ādas jakā un rotājusies ar, uzsvēršu, dabiski sirmu matu ērkuli, rāpjas pa logu svešos dzīvokļos. Likumsakarīgi, ka Tompsones veidolā varone iemieso visu to, kas mūsdienu sabiedrībā iet šķērsām, izgaismojot eidžisma problēmu dzīvē un ekrānā, bet arī iecirtīgi parādot šādas sievietes spēku, spītību un erudīciju. Zoja varētu kļūt par paraugu daudzām sievietēm, kuras jūtas pazaudējušās. Zojai nerūp citu cilvēku viedoklis un sabiedrības normas, kādas, par spīti it kā emancipētajam 21. gadsimtam, joprojām glūn uz katra stūra un apdraud sievietes pašvērtību.
Spožas lomas teātros un kino
Zīmīgi, ka viņas pārinieci Sāru atveido britu teātra un kino aktrise Rūta Vilsone, kuras vectēvs savulaik bijis MI-6 spiegs un visādā ziņā ekscentrisks vīrietis – ar vairākām sievām, kuras viena par otras eksistenci nenojauta. Vilsone savas vecmāmiņas pieredzi ar vīra slepenajām dēkām atainojusi arī nesen LTV demonstrētajās sērijās «Vilsones kundze». Pasaules slavu aktrisei dāvāja Elisones loma ASV producētajā romantiskajā trillerī «Mīlas dēka» kopā ar vēl citu britu vidējās paaudzes populārāko aktieri Dominiku Vestu. Vilsones karjera ir bijusi pret viņu labvēlīga – aktrise redzama kā teātra klasikas spožos iestudējumos, tā lielbudžeta ASV seriālos. Manā uztverē interesantākais Vilsones darbs pēdējos gados ir BBC One demonstrētās sērijas «Sieviete sienā». Tas šķetina Lielbritānijas katoļu pārmācīšanas institūcijas, plašāk zināmas kā veļas mazgātavas, bet realitātē – jaunu sieviešu pārmācīšanas iestādes, liekot tām strādāt bez maksas un izpirkt grēkus. 1993. gadā Īrijā, kādreizējās veļas mazgātavas teritorijās, atrada nemarķētus masu kapus, atklājot baisa izmēra vardarbības epizodes pret sociāli neaizsargātām sievietēm. Šo represīvo institūciju pastrādātās zvērības ir viens no Lielbritānijas lielākajiem kauna traipiem.
Atgriežoties pie Sāras lomas – Vilsone šeit parāda jau iepriekš atzītas aktrises dotības, spilgtas emocijas paužot ar mīmikas un ķermeņa valodas starpniecību. Kaut kādos mirkļos aktrišu niansētais duets kontrastē ar ekrānā notiekošo grāvēja atmosfēru – tiek nozagti autobusi, pakaļdzīšanās ar laivu uz slepenām salām, sprādzieni, ieroči. Iezīmējot būtībā vienīgo mīnusu šajā seriālā – dažbrīd ticamība notiekošajam viegli zūd. To eleganti kompensē minētais britu humors, pašironisks un žiletaini precīzs, un varoņu neaprēķināmā daba. Mēs kā skatītāji labticīgi pieņemam šīs pasaules noteikumus un raugāmies uz varoņiem kā uz savādniekiem tīģera raksta kažociņā. Gribas, lai viņiem izdotos atmaskot valdības nekrietnības.
Britu sirdis un maciņi
«Iela pie kapsētas» («Down cemetery road») tapšana precīzi ilustrē kādu straumēšanas platformu tendenci pēcpandēmijas realitātē. To varētu saukt par ietekmes cīņu, kaut vai vērojot agresīvo, Donaldam Trampam lojālo «Paramount» centienu nopirkt «Warner Bros. Discovery», jo tas nozīmētu redakcionālu kontroli pār prezidentu kritizējošo CNN. Tiesa, pirkuma fināls vēl nav zināms. Arī «Netflix» no asiņainās pārpirkšanas dueļa nav atkāpies. «Apple TV» mērķis ir ražot kvalitatīvu saturu ar salīdzinoši lielu finansējumu un iekarot britu skatītāju sirdis un maciņus. Tā ir galvenā atšķirība iepretim citu uzņēmumu centieniem savu ietekmi kartēt ar iespējami lielāku, vienkāršāku vai izmaksās ekonomiskāku produktu katalogu. Katrā ziņā kopš «Lēnajiem zirgiem» britu straumēšanas tirgū tieši «Apple TV» ieguvusi vislielāko abonentu pieaugumu, ziņo globālā tirgus pētījumu aģentūra «Kantar». Septītās sezonas demonstrēšana ir apstiprināta 2027. gadā. Otro sezonu šogad gaidām arī «Ielai pie kapsētas», kas, cita starpā, līdzās vizuālajām kvalitātēm var lepoties arī ar daudzveidīgu otrā plāna aktieru svītu, reprezentējot mūsdienu Lielbritāniju ar dažādu etnisko piederību un reliģisko pārliecību pārstāvjiem. Šo aktieru vidū jānosauc Adīls Ahtars («The Night Manager»), Neitens Stjuarts-Džerets («Misfits»), Adams Godlijs («Wicked») un daudzi citi.
