Unikālās 1949. gada 25. marta deportāciju fotoliecības atklājumi
Latvijas muzeji un atmiņu krātuves aizvien ik pa laikam atklāj unikālus liecinājumus par vienu no mūsu tautas traģiskajām lappusēm – 1949. gada 25. marta deportācijām. Jauns.lv laikā, kad pieminām 75 gadus senos notikumus, atgādina par pirms pieciem gadiem uzietu fotogrāfiju – vienu no retajiem fotoliecinājumiem par izvešanas gaitu. Pēc šīs fotogrāfijas publicēšanas gada laikā atklājās gan tās autors, gan tas, ka tā tomēr nav uzņemta Ventspilī, kā pirms tam tika uzskatīts.
Pirms pieciem gadiem Latvijas Okupācijas muzejs vēl savā iepriekšējā pagaidu Rīgas mājvietā - Raiņa bulvārī sabiedrības apskatei nodeva līdz tam nepublicētu fotogrāfiju, kurā redzama izsūtītā Kroju ģimene no Ances pagasta “Dēliņvalkiem” - vecāki Marta un Vilis, kā arī viņu meitas Valija un Maiga. Trešā meita Rasma tika ievietota citā vagonā. Savukārt ceturtā meita Olga ar divgadīgo meitu Virgīniju bija vienīgās no ģimenes, kuras netika izsūtītas un palika Latvijā. Virgīnija tad arī bija tā, kura 2018. gadā šo fotogrāfiju “it kā starp citu” parādīja vēsturniekiem un pēc tam to nodeva Okupācijas muzejam.
Līdz šim neredzēts foto: Kroju ģimene stacijā pirms 1949.gada 25.marta deportācijas
Pirms pieciem gadiem Okupācijas muzejs vēstīja, ka fotogrāfija uzņemta Ventspils dzelzceļa stacijā īsi pirms tam, kad ešelonu ar 1161 cilvēkiem no šīs ostas pilsētas aizveda no Latvijas, bet fotogrāfijas autors nebija zināms. To, ka fotogrāfija varētu būt uzņemta Ventspilī, rosināja domāt ne tikai tajā redzamie cilvēki, bet arī salijušā zeme un sliedes, jo tieši pirms 75 gadiem Ventspilī valdīja atkusnis.
Bet gada laikā noskaidrojās gan fotogrāfijas autors, gan arī tas, ka maldīgi tika noteikta vieta, kur tā uzņemta.
Ar Okupācijas muzeju sazinājās represētais Arnolds Ronis no Ventspils, kurš pastāstīja, ka arī viņa ģimenes albumā glabājas tāda pati fotogrāfija. Noskaidrojās, ka viņš ir braucis tajā pašā ešelonā, kur Kroju ģimene un fotogrāfijas autors ir fotogrāfijā redzamo likteņbiedrs Tālivaldis Dravnieks (1917–2002), kurš ar savu fotoaparātu arī vēlāk uzņēmis ainas no nometinājuma sadzīves.
Tālivaldim Dravniekam Latvijā bija palicis brālis, kas attīstījis fotofilmiņas un sūtījis fotogrāfijas atpakaļ uz Krieviju, kur tās izdalītas izsūtītajiem. Zināms, ka Tālivaldis Dravnieks pēc izsūtījuma atgriezās Latvijā un savus pēdējos dzīves gadus pavadījis Piltenē.
Tomēr ne visiem Kroju ģimenes pārstāvjiem iznāca atgriezties Latvijā no Omskas apgabala Šerbakuļas rajona Borisovskas ciema: ja meitām atļāva atgriezties tēvzemē, tad viņu vecākiem tas tika liegts un viņi mira Sibīrijā.
Tāpat Arnolds Ronis paskaidroja, ka foto tomēr nav uzņemts Ventspilī, bet visdrīzāk jau Krievijas teritorijā, ceļā uz nometinājuma vietu. Apsardzes režīms deportēto “iekraušanas” stacijā Ventspilī bijis ļoti stingrs. Fotografēt, kaut slepus, tur nez vai būtu bijis iespējams. Krievijā iebraucot, apsardze nedaudz atslāba un cilvēkiem atļāva uz brīdi izkāpt no ešelona, nokārtoties un izstaipīt kājas. Tomēr, kā redzams, foto uzņemts lielā slepenībā - fotogrāfijas labā mala aizpildīta ar kāda vīrieša stāvu, kas fotogrāfam stāvējis ļoti tuvu, iespējams, kalpojot par aizsegu.
Domājams, ka fotogrāfija ir uzņemta ar padomju platfilmas fotoaparātu “Komsomolec” (tāda veida fotoaparātu Tālivaldis Deksnis paņēma līdzi uz Sibīriju).
Šī nelielā un visai neskaidrā fotogrāfija ir ļoti svarīgs papildinošs skats uz 1949. gada 25. marta traģēdiju, jo Latvijā zināmas tikai uz vienas rokas pirkstiem dokumentētas fotoliecības par šīm deportācijām. Riskējot ar savu dzīvību, trīs fotogrāfijas ar izsūtīto ešelonu 1949. gada 25. martā Stendes stacijā uzņēmis Jānis Indriks. Tāpat no Auces stacijas aizbraucošo vilcienu ar no tā logiem lidojošām zīmītēm izdevies iemūžināt pazīstamajam fotogrāfam Gunāram Janaitim, kurš tolaik bija vien 14 gadus vecs.
