Haoss ap „Rail Baltica” projektu: noslepenotas nākotnes vīzijas, vairākkārtīgs sadārdzinājums, „tilts uz nekurieni”...

Tieši pirms sešiem gadiem – 2018. gada 20. martā – tika parakstīts līgums par vērienīgā RB dzelzceļa pirmā būvprojekta īstenošanu - lidostas „Rīga” staciju. Iesākumā bija paredzēts, ka pirmie vilcieni pa dzelzceļu, kas cauri Baltijas valstīm ar Eiropas dzelzceļa platuma sliedēm savienos Somiju ar Poliju, trauksies jau pēc pāris gadiem, bet šobrīd tā jau ir zinātniskā fantastika.

Par dzelzceļu prāto jau 33 gadus

Šo gadu laikā nemitīgi RB termiņi pārcelti, projekti pārtaisīti, bijusi nemitīga žēlošanās par naudas trūkumu un tā tālāk. Tagad jāgaida uz nākamo desmitgadi...

Izskanējušas bažas, ka būvētais tilts pāri Daugavai Rīgas centrā varētu pārvērsties par „tiltu uz nekurieni”, tāpat kā pāri Abavai pie Sātiem, kur dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga celtniecība tika pārtraukta Otrā pasaules kara dēļ. Opozīcijas partijas valdošo partiju politiķiem pārmet nespēju koordinēt un īstenot RB projektu, kas nu atspoguļojas arī Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmās, izteikts sašutums par to, ka projekts sadārdzinājies četrkārtīgi, pārmests valdībai, ka tā RB īstenošanu noslepenojusi un par to neliekas ne zinis. 

Pirmo reizi ideja par jaunas dzelzceļa līnijas nepieciešamību cauri Baltijas valstīm izskanēja jau tālajā 1991. gadā Paneiropas transporta ministru sanāksmē Čehijas galvaspilsētā Prāgā. 2004. gadā projekts ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla koridoru sarakstā ar nosaukumu „Ziemeļjūras-Baltijas koridors”, savienojot Roterdamu caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.

Kopš tā laika ar dažādām sekmēm, vairāk vai mazāk lepnām prezentācijām tas tika sākts īstenot. Tomēr pēdējā mēneša laikā RB īstenošana sākusi ne tikai buksēt, bet arī sacēlusi paniku, par ko varētu liecināt nule izsludinātais Satiksmes ministrijas (SM) konkurss uz SM valsts sekretāra vietnieka amatu RB jautājumos.

Tāpat izskanējušas ziņas (ne oficiāli apstiprinātas), ka projekts no sākotnēji ieplānotājiem diviem miljardiem eiro Latvijas trases posmam sadārdzinājies līdz astoņiem miljardiem. Tādēļ prioritāte nu būšot kravu, nevis pasažieru pārvadājumi un trase iešot apkārt Rīgai – RB Daugavu pa tiltu šķērsos nevis Rīgā, bet gan pie Salaspils.

Naudas pietiek tikai līdz Daugavas vidum

Pie Salaspils tilts pat nav sākts būvēt, bet Rīgas tiltam nauda pietiek tikai līdz Daugavas vidum. Savukārt militārajai mobilitātei piešķirtā nauda jau teju izsīkusi.

Pašlaik notiek jau pēc kārtas desmitā pieteikšanas uz Eiropas fondu tenderiem RB projektu īstenošanai. Rezultāti varētu būt zināmi vasaras sākumā, kad arī būs skaidrs, kam tiks piešķirta nauda. Bet pašlaik nav pat zināms, vai Latvija pieteikusies finansējumam, lai RB šķērsotu Rīgu un pār Daugavu nerēgotos „tilts uz nekurieni”.

Un to nezina ne tikai sabiedrība, bet arī Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, kurš Eiroparlamentā vada neformālo RB draugu grupu. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens („Progresīvie”) izvairās no konkrētu atbilžu sniegšanas.

Jauns.lv gan Satiksmes ministriju un valdību, gan RB īstenotāju „Eiropas dzelzceļa līnijas”, gan Robertu Zīli izvaicāja, vai nebūs tā, ka RB pirmā trase ies garām Latvijas galvaspilsētai. Visi kā viens teica, ka RB trasei jāiet cauri Rīgai un pauda labos nodomus par to rūpēties, bet, ka tas tik tiešām tuvākajos gados īstenosies dzīvē gan neviens simtprocentīgi neņēmās apgalvot.

Roberts Zīle: „Jau pašā sākumā ka aprēķinātais finansējums nepietika visai trasei”

Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle Jauns.lv pauda: „Februārī tikāmies ar visu RB ieviesējinstitūciju pārstāvjiem no Baltijas valstīm, Somijas un Polijas. Par četrkārtēju sadārdzinājumu neko nezinu. Bet skaidrs, ka sadārdzinājums ir, jo pirmais aprēķins veikts pirms padsmit gadiem, kad situācija būvniecībā bija pavisam citādāka. 

Un nav korekti pētījuma aprēķinu salīdzināt, jo visās Baltijas valstīs projektam nākušas klāt papildinājumi, kuri sākumā tajā vienkārši nebija. Kad taisīja aprēķinu uz Rīgu bija domāt tikai viens ievads – taisnā līnijā uz Rīgu, Nebija iekļauts Viļņas savienojums ar Kauņu, kā arī virkne citu lietu. Daudz kas nācis klāt,” saka Roberts Zīle.

Un otrām kārtām, jau pašā sākumā nebija paredzēts, ka aprēķinātais finansējums pietiks visai trasei, teic Eiroparlamenta viceprezidents. Šī gada sākumā notika kārtējais tenderu tā saucamais uzsaukums finansējumam līdz 2027. gadam. Ap maiju-jūniju būšot skaidrs rezultāts, tad arī konkrēti varēs pateikt, cik RB īstenošanai saņems katra no Baltijas valstīm. Par kādiem projektiem un posmiem atbild satiksmes ministrs. Un vai tajos iekļauts arī tilts Rīgā, Roberts Zīle nezina:

„Satiksmes ministrs publiski nav paziņojis, kādi projekti ir pieteikti. Bet tā kā presē izskanējušas ziņas, ka izsludināti tenderi RB trases būvniecībai Pārdaugavā, tas varētu liecināt par to, ka finansējums tenderam par Daugavas tiltu Rīgā varētu būt pieteikts. Satiksmes ministra Jāņa Vitenberga laikā (2022. gada decembris – 2023. gada septembris) militārajai mobilitātei tika iesniegti vairāki projekti, no kuriem viens – vairāk nekā 70 miljoni eiro bija paredzēts Salaspils pārvadam. Domāju, ka Latvijas satiksmes ministrs ir iesniedzis pieteikumus tenderiem par abiem tiltiem.”

Roberts Zīle teic, ka varētu rasties bažas, ka naudas plūsma Eiropas septiņgades plānošanas perioda beigās (ap 2025./26. gadu) varētu apsīkt. Piemēram, Militārās mobilitātes fonds jau šobrīd praktiski ir izsmelts. Tādēļ tagad nepieciešams meklēt citus līdzfinansējuma veidus, piemēram, „tēmējot” uz nākotnes tenderiem.

„Tādu variantu arī redzu, un ceru, ka starpministriju barjeras Latvijā tiks pārvarētas un sapratīs, ka RB tiltu vajag gan Rīgā, gan ap Rīgu,” cer Roberts Zīle.

Satiksmes ministrija: „Pirmais vilciens piestās abās galvaspilsētas stacijās”

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kamarūte Jauns.lv pauda: „Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ir vairākkārtēji uzsvēris, ka Rīga ir neatņemama „Rail Baltica” projekta sastāvdaļa un ka Rīgas integrācija projektā jānodrošina jau pirmajā ieviešanas posmā. Arī datu analīze liecina, ka vislielākā pasažieru plūsma „Rail Baltica” līnijā Baltijā ir sagaidāma starp Rīgas centru un lidostu “Rīga”.
 
Attiecīgi, ministriju saskaņošanai ir iesniegts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par „Rail Baltica” projekta tvērumu un īstenošanas plāniem līdz 2030. gadam, kas paredz abu Rīgas starptautisko staciju integrāciju RB projektā jau pirmajā posmā. Šis ziņojums tika izskatīts arī RB projekta īstenošanas tematiskās komitejas pirmajā sēdē, kas notika 1. martā. Ziņojums paredz, ka jau pirmais RB vilciens piestās abās galvaspilsētas stacijās.
 
Saskaņā ar jaunāko izmaksu un ieguvumu analīzi pilnai RB projekta ieviešanai būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms nekā sākotnēji plānots. Pilns projekta tvērums Latvijā ietver dzelzceļa līniju vismaz 265 km garumā, divas starptautiskās pasažieru stacijas Rīgā, reģionālās stacijas, infrastruktūras un ritošā sastāva apkopes vietas, kā arī citus elementus. Lai nodrošinātu projekta īstenošanu to plānots sadalīt īstenošanas posmos – līdz 2030. gadam un pēc 2030. gada.
 
Janvārī Satiksmes ministrija ziņoja par trešā Militārās mobilitātes projektu pieteikumu uzsaukuma rezultātiem, tostarp piešķirto finansējumu 51,6 miljonu eiro apmērā RB apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu būvdarbu pirmajai kārtai un būvuzraudzībai Salaspils un Ķekavas novados. Apvienotā tilta pār Daugavu izbūvi plānots sākt, kad būs noslēgta tilta projektēšana.”

Integrācija nepieciešama jau pirmajā posmā

Ministru prezidentes Evikas Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners Jauns.lv teica: „„Rail Baltica” projektam ir būtiska loma, lai veicinātu mobilitāti starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu, un šī projekta veiksmīga virzība ir viena no valdības prioritātēm. Šobrīd iesāktie darbi un turpmākie plāni projektā paredz Rīgas integrāciju RB projektā, un valdība rīkojas, lai šo mērķi sasniegtu.

Lai risinātu aktuālos jautājumu projektā, 23. februārī ar ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota „Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskā komiteja. Atbilstoši valdības rīcības plānā paredzētajam, Satiksmes ministrija izstrādā projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modeli un likumdošanas ietvaru.

SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Dana Šauberga Jauns.lv piebilda: „Rīgas integrēšana projektā ir nepieciešama jau RB izbūves pirmajā posmā. Paļaujamies, ka pēc visaptverošas un detalizētas diskusijas valdībā tiks pieņemts lēmums, kas nodrošinās sekmīgu projekta turpmāku realizāciju un vilcienu plūsmu starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un staciju lidostā “Rīga” pirmajā fāzē.”