Latvijas brīvprātīgais karotājs: rietumi Ukrainu vēl nav nodevuši, bet ir piemirsuši par smago karu

Drošības nolūkos vīrieša vārds netika atklāts, taču viņš norādījis, ka karstajā zonā atrodas vairāk nekā pusotru gadu un viņa specializācija ir snaiperis/kaujas mediķis. Lielāko daļu laika viņam nācies glābt cilvēkus, bet pēdējā laikā aktīvāk darbojoties ar ieroci.

Raksturojot stāvokli frontē, "Spoks" norādīja, ka, neraugoties uz joprojām esošo cīņas sparu, Ukrainas aizstāvju rindās ir ļoti liels nogurums, nenotiek aktīva virzīšanās teritoriju atgūšanā un karavīri, kuri nav rotēti, vairs nav fiziski spējīgi cīnīties kā agrāk.

"Viss trūkst, mežonīgi trūkst - lēnām atgriežamies situācijā kā kara sākumā, taču jau daudz smagāk," uzsvēra kareivis un piebilda, ka arī krievi ir mācījušies veidot aizsardzības pozīcijas.

Apstākļi frontē ir smagi un ir vietas, kur var labāk atpūsties, bet ir vietas, kur ilgstoši jāmitinās zem klajas debess, turpinoties apšaudēm. Pēdējā gada laikā "Spoka" pārstāvētā vienība gandrīz katru nedēļu atvadījusies no kāda krituša biedra.

Ukrainas iekšpolitiskās norises atbalsojas arī karavīru vidū, jo ir neskaidrība par risinājumiem, norādīja "Spoks" un atgādināja par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un nu jau bijušā Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija pausto, ka frontē izveidojusies pata situācija.

"Spoks" nenoliedza, ka ir ļoti daudz jautājumu par Oleksandra Sirska iecelšanu Ukrainas armijas virspavēlnieka amatā, tomēr tikai laiks rādīs to, vai šāds lēmums bija pareizs. "Spoks" arī norādīja, ka nepieciešams uzlabot mobilizācijas politiku.

Vaicāts, kāpēc Ukrainai pērn neizdevās iecerētais pretuzbrukums, "Spoks" atbildēja, ka iemesli meklējami novēlotās munīcijas piegādēs un ļoti daudzos kļūdaini izdarītos lēmumos, ņemot vērā, ka uzbrukums bija jāveic pret sagatavotām aizsardzības pozīcijām.

Ukraiņiem no rietumiem vajag smago tehniku, artilēriju, munīciju un gaisa spēkus. Ir liela cerība uz lidmašīnām "F-16", taču ir jautājums, kad tās vēl parādīsies, uzsvēra "Spoks".

Vaicāts, vai rietumi jau nav nodevuši Ukrainu, karavīrs atbildēja: "Es neteiktu, ka nodevuši, bet vairāk izskatās, ka piemirsuši, ka notiek smags karš un rietumi risina savas problēmas."

"Spoks" patlaban uzturas Latvijā, taču plāno doties atpakaļ, jo, "ja ir sākts, tad jānoved līdz galam".

Kopš normatīvā regulējuma pieņemšanas kopumā saņemti 14 Latvijas iedzīvotāju pieteikumi karot Ukrainas armijas pusē.

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 2022.gada 28.februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Grozījumi stājās spēkā 1.martā.

Brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā.

Pēc apstiprinājuma saņemšanas no vēstniecības brīvprātīgajam jāziņo NBS Mobilizācijas pārvaldei, rakstot vēstuli uz adresi Krustabaznīcas iela 9, Rīga, LV-1006, vai arī elektroniski parakstītu vēstuli uz e-pasta adresi "rpus@mil.lv", norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta veidu un dienesta valsti.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija un NBS aicinājuši pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, sākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.

NBS norādījuši, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu NBS, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā dzīvību zaudējis viens Latvijas karotājs. Pērn 1.oktobrī Limanā, Kramatorskas rajonā, drona raidīta trāpījuma rezultātā viņš gāja bojā. Tāpat zināms, ka kaujās vismaz divi ir guvuši dažādus ievainojumus un kādā sprādzienā traumas bija guvusi arī kaujas mediķe Sarmīte Cīrule.