Lielais jautājums: "Vai korupcija Ukrainā neapdraud palīdzību, ko tai sniedz citas valstis?"

To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – fiziķim, bijušajam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Mārcim Auziņam, ārstam-kardiologam, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoram Andrejam Ērglim un palīdzības Ukrainai, “Twitter konvoja” veidotājam, Eiropas Gada cilvēkam Latvijā’2022 Reinim Pozņakam.

Mārcis Auziņš atgādina. ka atbalsta Ukrainai virsmērķis – veicināt Ukrainas uzvaru – ir daudzkārt lielāks par iespējamajiem koruptīvajiem riskiem un atgādina, ka varbūt daudziem šķietami “nodrāztais” sauklis, ka Ukraina cīnās arī par Latviju, mūsu brīvību un neatkarību it nemaz nav nodrāzts – tā ir absolūta realitāte un mūsu atbalsts Ukrainai “nu galīgi nav pa tukšo”. Andrejs Ērglis saka, ka korupcijai nav attaisnojuma un tas ir ļaunums pret kuru jācīnās, bet Ukrainas gadījumā mums pretī ir vēl lielāks ļaunums.

Reinis Pozņaks uzskata, ka par Ukrainā valdošo korupciju zināma atbildības daļa jāuzņemas Eiropai, kura tā vietā, lai Ukrainai dotu munīciju un ieročus, tai dod naudu. Tas, protams, ir labi, bet  jēdzīgāk būtu Eiropā attīstīt militāro industriju, kas apgādātu Ukrainas armiju.

Mārcis Auziņš: “Atbalsts Ukrainai nav pa tukšo!”

Profesors Mārcis Auziņš uzskata, ka lielais korupcijas apmērs Ukrainā var apdraudēt palīdzības apmēru ko tā saņem no ārzemēm. Ja mēs, Latvijā, gan daudz emocionālāk, gan fiziskāk izjūtam notikumus un procesus Ukrainā, uz Ukrainas karu raugāmies kā uz cīņu arī par mūsu brīvību, tad valstīs, kuras atrodas tālāk no šī reģiona, to vērtē savādāk.

“Mēs šeit, Latvijā, varbūt domājam: nu, labi kaut ko tur pa vidu nozags, bet vismaz tas cīņas potenciāls un iespējas cīnīties tiks saglabātas. Tomēr valstīs, kuras ir drusku tālāk no šī notikuma, tas spēlē ļoti lielu lomu,” runājot par korupciju Ukrainā, saka Mārcis Auziņš.

Viņš arī atgādina to, ka pašreizējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nākšana pie varas notika ne jau bez “lielām finansēm un oligarhu līdzdalības”: “Kādu brīdi, cik sapratu un jutu, viņš tā kā nedaudz turējās malā, nemēģinot uzbrukt korupcijai un oligarhiem. Bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņa pozīcija nedaudz mainījās, viņš sajuta savu spēku, politisko pozīciju un tā tālāk.

Ja analizējam dažādus korupcijas indeksus, tad Ukrainā situācija uzlabojas, lai gan tā ir daudz sliktākā situācijā kā daudzās Balkānu valstīs, kuras arī ir ceļā uz korupcijas izskaušanu. Ukraina ir arī ievērojami sliktākā situācija nekā Aleksandra Lukašenko pārvaldītā Baltkrievija. Te gan jāsaprot, ka absolūti totalitārā valstī cīnīties ar korupciju ir daudz vienkāršāk nekā demokrātijā.   

Nesen dzirdējām, ka, cik atminos, Ukrainas aizsardzības ministra pirmais vietnieks tika pieķerts koruptīvās darbībās un tika noņemts no amata. Un šādu faktu ir samērā daudz. Līdz ar to ir divi vēstījumi.

Pirmā ziņa ir tā, ka kaut kas tiek darīts, lai situāciju vērstu par labu un, iespējams,  ne tik maz, jo tas, ka “pieķeras klāt” valdības ešalona augstākajām amatpersonām, nozīmē to, ka valstī ir parādījusies kaut kāda iespēja cīnīties pret korupciju.

Bet no otras puses – mēs katrs apzināmies, ka korupcija ir klātesoša, ka savu sūri grūti nopelnīto naudiņu ziedojot Ukrainas atbalstam, mums nav simtprocentīgas pārliecības, ka tā nonāks tur, kur mēs gribētu, lai tā nonāk.”

Tomēr tas it nebūt nemazina Mārča Auziņa vēlmi atbalstīt Ukrainu, jo virsmērķis – veicināt Ukrainas uzvaru – ir daudzkārt lielāks par iespējamajiem koruptīvajiem riskiem. Dēļ varbūtējām bailēm par to, ka pa ceļam kaut ko nozags, nevajadzētu pārstāt atbalstīt Ukrainu, tā nav pareizā pozīcija, uzsver profesors un atgādina, ka varbūt daudziem šķietami “nodrāztais” sauklis, ka Ukraina cīnās arī par Latviju, mūsu brīvību un neatkarību it nemaz nav nodrāzts – tā ir absolūta realitāte un mūsu atbalsts Ukrainai “nu galīgi nav pa tukšo”. Tas jāturpina, un Mārcis Auziņš ir pārliecināts, ka tā domā vairums Latvijas iedzīvotāju.

Andrejs Ērglis: “Mums pretī ir vēl lielāks ļaunums”

Ārsts Andrejs Ērglis viennozīmīgi uzskata, ka korupcija Ukrainā, un arī vispār pasaulē, ir liela problēma un ļaunums pret kuru jābūt nulles tolerancei. Bet attiecībā uz Ukrainu ir jānodala šī problēma: “Jautājums ir kā nokontrolēt, lai sniegtā palīdzība nonāk tur, kur tai jānonāk. Un tikai nevajag stāstīt, ka to nevar izdarīt!”

“Korupcijai nav attaisnojuma, tas ir ļaunums, bet Ukrainas gadījumā mums pretī ir vēl lielāks ļaunums. Ukrainai ir jāuzvar! Negribu teikt, ka pret korupciju nav jācīnās, tas ir viennozīmīgi skaidrs. Neviens negrib atdod to, kas domāts tam, lai glābtu cilvēku dzīvības un atbrīvotu zemi, un kāds no tā iedzīvojas,” saka Andrejs Ērglis.

Viņš uzskata, ka kara laikā attieksme pret korupciju varētu būt “ārkārtīgi dzelžaina, varbūt pat nežēlīga pret tiem, kas faktiski nozog to, kas domāts valstij, karavīriem un brīvībai”. Un pašreizējais  “šausmīgais laiks” varētu būt tas brīdis, kad Ukrainā varētu sākt izskaust korupciju, jo valstij, ja tā vēlēsies kļūt par ES dalībvalsti, jebkurā gadījumā nāksies izpildīt daudz kritēriju, lai atbrīvotos no korupcijas.

Vienlaikus, neskatoties uz korupcijas problēmās, Andrejs Ērglis norāda – palīdzība Ukrainai noteikti nedrīkst beigties, jo tas ir izdzīvošanas vai pasaules kārtības jautājums. Viņš pārliecināts, ka palīdzība Ukrainai arī neapsīks.

Reinis Pozņaks: “Vajag ieročus, bet dod naudu”

Reinis Pozņaks nav naivs un pieļauj, ka gan jau kāda no vairāk nekā 2000 Tviterkonvoja Ukrainā nogādātajām automašīnām ir “aizbraukusi” neceļos: “Korupcija faktiski lielā mērā ir iemesls tam, ka Ukraina ir tur, kur tā ir (tā ES dalībvalsts statusam nav pietuvojusies tik strauji, kā mēs to gribētu – red.). Tas ietekmē visu, korupcija tur joprojām ir aktuāla problēma.”

Pašreiz labā ziņa ir tā, ka liela daļa Ukrainas sabiedrības ir sapratusi kādu postu rada korupcija un ar to cīnās, grib to apkarot. Tikai “iesakņojošos tradīciju” dēļ pret šo antikorupcijas cīņu ir jāsaskaras ar neieinteresētību no varas struktūru puses vai tiem, kuri bija vai ir saistīti koruptīvās shēmās.

Par Tviterkonvoja nogādātājām automašīnām Ukrainā Reinis Pozņaks saka: “Mēs situāciju ļoti rūpīgi monitorējam un esam identificējuši divus aizdomīgus gadījumus, par kuriem ziņojām Ukrainas attiecīgajām iestādēm, lai tās ar to tiek galā. Bet skaidrs, ka bez kaut kādiem zaudējumiem ar 2000 uz Ukrainu nosūtītajām automašīnām, nav izticis, kaut kas kaut kur ir noklīdis...

Personīgi mēs ar korupciju uz robežas vispār neesam saskārušies – mums neviens nav neko prasījis vai mēģinājis izspiest. Iespējams tādēļ, ka darbojamies ar to cilvēku daļu, kas šobrīd maksā ar savām dzīvībām.”

Reinis Pozņaks par korupciju Ukrainā ir dzirdējis visādus stāstus: “Bet neliela līdzatbildības daļa jāuzņemas arī Eiropai. Ukraiņiem šobrīd patiesībā ir vajadzīgi ieroči, bet viņiem dod naudu, kas, protams, ir labi. Tikai par to naudu ne uzreiz kaut ko var nopirkt, tāpēc pastāv lielāks risks, ka kaut kas no maka var izbirt ārā ne tur, kur tam jāizbirst.”

Viņš domā, ka lietderīgāk būtu par šo naudu Eiropā attīstīt savu militāro industriju, kuras ražoto munīciju un ieročus tad nodot Ukrainai. Tādējādi arī korupcijas riski krietni mazinātos.

Kā Mārcis Auziņš, Andrejs Ērglis un Reinis Pozņaks vērtē korupcijas situāciju Ukrainā, un kā tā var ietekmēt palīdzības sniegšanu tai, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.